Vardarbībā cietušajiem ar policijas palīdzību būs iespēja vērsties tiesā 0
Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti Tieslietu ministrijas (TM) grozījumi likumā “Par policiju”, paredzot, ka no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām tiks radīta iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesā vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību – gan Valsts policijas (VP), gan pašvaldības policijas -, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.
Kā skaidro TM, gan dažādu ANO komiteju, gan Eiropas Padomes sniegtajos ieteikumos Latvijai ir izteikti pārmetumi par nepietiekamiem pasākumiem vardarbības ģimenē problēmas risināšanai, tāpat ir sniegtas arī rekomendācijas situācijas uzlabošanai – ir ieteikts apkopot datus par vardarbības izplatību ģimenē, pieņemt atbilstošus normatīvos aktus, kā arī jāizglīto sabiedrība un speciālisti.
Grozījumi likumā “Par policiju” paredz, ka personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves neaizskaramību – būtu iespējams pasargāt arī ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem, tāpat kā tas ir noteikts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs.
Likumprojekts nosaka no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa kārtībā vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt attiecīgus ierobežojumus vardarbīgajai personai.
Grozījumi likumā radīs jaunas tiesības VP un pašvaldību policijai izsaukumu laikā. Policijai turpmāk būs tiesības uz cietušās personas vai cietušā ģimenes locekļa rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, ka tūlītēju draudu gadījumā personai, kas rada šos draudus, ir jāatstāj mājoklis, kā arī jāaizliedz uzturēties mājokļa tuvumā uz laiku līdz četrām darbdienām no lēmuma pieņemšanas brīža.
Policija lēmumu pieņems rakstveida administratīvā akta formā, un tas būs izpildāms nekavējoties.
Kā norāda ministrija, šis būs papildu instruments policijai, saņemot izsaukumu uz mājsaimniecību, augsta riska gadījumos uzreiz izolēt cilvēku no konkrētās vides. Tāpat, ja cietusī persona vēlēsies, lai pēc policijas lēmuma tiesa izskata arī jautājumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, policijai ne vēlāk kā nākamajā dienā lēmums un ar to saistītie dokumenti ir jānosūta tiesai.
Šāds risinājums izvēlēts, lai jau policijas izsaukuma brīdī varētu risināt jautājumus saistībā ar cietušās personas aizsardzību, ja netiek ierosināts kriminālprocess.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka personai, kas rada draudus, var uzlikt maksāt piespiedu naudu katru reizi, kad tā pārkāpusi policijas lēmumu par nošķiršanu.
Likumprojekts arī paredz, ka kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pildīšanu veiks VP. Ja persona nepildīs tiesas noteiktos aizliegumus, tad tai būs paredzēta kriminālatbildība.
Tomēr TM atzīmē, ka Latvijā nav paredzēts, ka kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu VP veic nepārtraukti, jo lielāko daļu informācijas VP iegūs no personas, kura ar tiesas lēmumu ir aizsargāta.
Līdz ar to galvenā motivācija vardarbīgajām personām pildīt šos tiesas noteiktos pienākumus un aizliegumus būs atturēšanās no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, tas ir, iespējamās kriminālatbildības draudi par ļaunprātīgu nolēmuma par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu nepildīšanu.
Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
