Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Vardarbība Jaunjelgavā: Upuris grasās pamest skolu, sitējs paliks


AFPAFP

Ilustratīvs foto

Līdz jaunā skolas gada sākumam atlikušas skaitītas dienas. Ne tikai Jaunjelgavas vidusskolas bērnu vecāki, bet arī daudzi “LA” lasītāji interesējas, vai un kā atrisinājies tā sauktais Jaunjelgavas skandāls, kad piektās klases zēns skolas tualetē piekāva pirmklasnieku. Vai abi zēni – varmāka un viņa upuris – turpinās mācības zem viena jumta?

 

Vai cietušajam zēnam jaunajā mācību gadā nebūs jābaidās, ka skolas telpās varētu saskrieties ar savu pāridarītāju? Kādas mācības guvusi skola? Jaunākā informācija liecina, ka notikumi pavērsušies tā – skolu un dzīvesvietu grasās mainīt cietušais zēns ar ģimeni, bet sitējs paliks. Piekautā zēna ģimenes uzticības personas atstāsta mātes teikto – viņa esot zaudējusi ticību tam, ka atbildīgās iestādes darīs to, kas tām jādara. Skolas direktore gan vakar teica, ka mazā zēna dokumenti no skolas neesot izņemti. Savukārt sišanā vainotais zēns pusgadu skolu neapmeklēs, bet saņems mājmācību.

Pēc Jaunjelgavas gadījuma ir dzirdēti pārmetumi medijiem – “kāpēc gan sacelta tāda ažiotāža, tas nepalīdz risināt situāciju; citās Latvijas skolās notiek vēl trakākas lietas”. Taču nevar piekrist, ka kaušanās vai jebkāda cita agresija skolās būtu nenozīmīgs notikums un par to nevajadzētu medijiem ziņot.

Ir zināms – skolas mēdz noklusēt tādus gadījumus, baidoties no skandāla, no soda. Tāpēc neklusējot un runājot par Jaunjelgavā un arī citās mācību iestādēs notikušo, sabiedrībai, amatpersonām ir iespēja uzzināt, kas patiesībā notiek Latvijas skolās, kādi ir bērni, kā viņus audzina vecāki, ko vajadzētu mainīt un labot.

 

Vainīgajam – mājmācība

Kad pagājšnedēļ runāju ar Jaunjelgavas vidusskolas direktori Laumu Mīlīgu, viņa stāstīja, ka skola ir ieinteresēta, lai gala lēmums apmierinātu abas puses – gan cietušo puiku, gan vardarbībā vainoto zēnu un arī abu mammas. Piektklasnieks (tagad jau sestklasnieks) skolu kādu laiku neapmeklēs, viņam tiks nodrošināta mājmācība uz sešiem mēnešiem.

L. Mīlīga: “Saprotams, ka abiem zēniem nebūtu ieteicams mācīties vienā skolā, ņemot vērā to milzu uzpūsto ažiotāžu. Centīsimies abiem zēniem nodrošināt visus apstākļus, lai viņi būtu apmierināti.” Direktore uzskata, ka nepamatoti nomelnota gan skola, gan viņa pati, un joprojām pārmet medijiem, kas apgalvojot, ka viņa piekautajam pirmklasniekam nav sniegusi palīdzību. “Tādi gadījumi kā 22. aprīlī mūsu skolā piedzīvotais notiek arī citās mācību iestādēs, no tā diemžēl neviena nav pasargāta. Bet kas valsts līmenī tiek darīts, lai to izskaustu? Kāda šodien ir sabiedrība, kādas situācijas ģimenēs? Ko ikdienā rāda televīzija? Un ko bērns redz mājās, kādas ir vecāku attiecības? Man tas viss ļoti sāp,” saka L. Mīlīga.

 

Apstrīd izmeklētāju darba rezultātu

Bet vardarbībā vainotā zēna mamma Evija smagi nopūšas: nekas vēl nav beidzies. Viņa kategoriski apstrīd policijas veiktās izmeklēšanas gaitu un rezultātus. “Lēmumi pieņemti, pamatojoties uz meliem, liecinieku liecībās minētais ir tik atšķirīgs, ka pārsteidz, ka vainīgais ir tieši mans dēls. Tikpat labi tur varētu lasīt pretējo – ka mans dēls nav vainīgs,” uzskata Evija. Arī mazais puisēns apjucis savās liecībās.

To, ka lietā savāktās liecības ir pretrunīgas, nenoliedz arī Vecumnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Sproģe. Iepazinusies ar lietas materiāliem, arī viņa secinājusi, ka nesakrīt ne incidenta laiks, ne notikuma secība.

“Slikti, ka izmeklēšana tika uzsākta novēloti – vairāk nekā mēnesi pēc notikušā. Ko sākumskolas bērni vairs atceras? Nekur arī neatradu, ka kāds būtu redzējis, kā tieši šis zēns saspārda pirmās klases puisēnu. Neattaisnoju vainīgo, bet, manuprāt, tiesa pēc šiem materiāliem nespētu izšķirt, kam taisnība un kurš sodāms. Man nav pilnas pārliecības, ka minētais zēns patiešām ir vainīgs. Turpat bijis vēl kāds pusaudzis ar tādu pašu vārdu kā Evijas dēlam.”

Jāatgādina, ka pirmklasnieka piekaušanā policija par vainīgiem atzina divus piektās klases audzēkņus. Abiem no soda gan izdevies izvairīties, jo gan Vecumnieku, gan Jaunjelgavas domes administratīvā komisija nobalsoja par viņu lietu izbeigšanu, pamatojot to ar noilgumu, kas iestājies kopš pārkāpuma izdarīšanas dienas. Kā rakstīja “Diena”, Jaunjelgavas novada domes Administratīvās komisijas sēdes vadītājs deputāts Voldemārs Kurtišs noilgumā neesot vainojis likumsargus: “Policijas pārstāvji paskaidroja, ka lieta bijusi apjomīga, tāpēc izmeklēšana ilga vairāk nekā divus mēnešus.”

 

Sūdzības uz visām pusēm

Enerģiskā māte par izmeklētāju veikumu nosūtījusi sūdzību augstākstāvošajai institūcijai – Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vadībai. Tā šo iesniegumu pārsūtījusi Aizkraukles iecirkņa vadībai. Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš TV3 raidījumam “Bez tabu” apgalvo, ka viss esot kārtībā, un to secinājusi arī prokuratūras 
pārbaude.

Evija: “Uzrakstīju Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Intam Ķuzim, tagad gaidu viņa atbildi. Kamēr izmeklēšanā pilnīgi nav pierādīts, ka mans bērns ir vainīgs, pārsūdzēšu arī Vecumnieku novada Administratīvās komisijas lēmumu par soda naudu 50 latu apmērā, bet kopā par 120 latiem, jo iepriekš par citu gadījumu man jau uzlikta soda nauda 70 lati.”

Ko septembrī darīs viņas dēls? Sieviete teic, ka esot nobažījusies par zēna drošību, jo internetā no pieaugušiem cilvēkiem saņemtas draudu vēstules. Notikušais zēnam ir psiholoģiska trauma.

Saprotams, ka pirmais ceturksnis viņam jāpavada mājās, tā būs mājmācība, ko jau piekritušas apmaksāt gan Vecumnieku, gan Jaunjelgavas novadu domes, vēl tikai jāsaņem medicīniski pedagoģiskās padomes apstiprinājums.

Vai nav bijusi vēlēšanās mainīt arī skolu? Nē, par to nevarot būt ne runas. Dēls to nevēlas. Te viņš gājis bērnudārzā, mācījies kopš pirmās klases, te viņam visi draugi. Citā skolā kāds pieminēs notikušo, un kas var garantēt, ka neizveidojas konfliktsituācija? Viņš 
paliks Jaunjelgavā. Evija savam dēlam, tic, ka viņš ne pie kā nav vainojams.

 

Atbalsta 
cietušā zēna ģimeni

Ar cietušā zēna mammu Andu pirmo reizi tiekos jūlijā Valmieras krīzes centrā “Valdardze”, tiesa, ārpus apžogotās teritorijas un īsi pirms viņas vecākā dēla dzimšanas dienas. Tepat ir arī otrs dēls – trīsarpus gadus vecs puisēns, kurš saslimis un pāris nedēļas aizvadījis slimnīcā. Abi brāļi šajā laikā nav redzējušies, tāpēc atkalsastapšanās ir aizkustinoša. Mazais tik paļāvīgi ieliek mazo rociņu lielā brāļa plaukstā.

Tikšanās Valmierā notiek, pateicoties divām enerģiskām, sirsnīgām, piekautā zēna liktenī no sirds ieinteresētām māmiņām. Tā ir Ingūna un Signe no Rīgas. Arī viņas audzina dēlus, Ingūna pat trīs puikas, tāpēc Jaunjelgavā notikušais viņas neatstāj vienaldzīgas. Viņas zvanīja “Latvijas Avīzei”, spriežot, vai tikai traģiskais notikums netiks noklusināts.

Signe, Ingūna, tāpat Ilze un daudzas citas māmiņas kļuvušas par Andas tādu kā atbalsta grupu, kas visgrūtākajos brīžos uzmundrina un iedrošina. “Viņas visas, bet Ingūna un Signe visvairāk, ir manas tuvākās draudzenes, uzticības personas,” saka cietušā zēna māte Anda.

Māmiņu grupa sāka rīkoties, uzzinājušas, ka mēnesi pēc tik nežēlīgas piekaušanas (kā izskanēja televīzijā – sperts ar kāju pa dzimumorgāniem) nenotiek izmeklēšana, bērns nesaņem psihologa palīdzību, zēns mājās visu dienu guļ gultā, uz tualeti patstāvīgi neiet, naktīs kliedz, dienā ir apātisks, nerotaļājas, nesmaida, ir paaugstināta temperatūra. Ingūna bija tā, kas ar savu mašīnu no Rīgas aizbrauca uz Jaunjelgavu, sameklēja Andu ar abiem bērniem, iesēdināja mašīnā un aizveda uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Cita mamma Ilze jau bija sarunājusi dakteri, speciālistu, kas izmeklēja piekauto zēnu. Pēc pāris dienām zēns ar mammu un mazo brālīti devās uz Valmieras krīzes centru, kas specializējas vardarbībā cietušo personu rehabilitācijā. Tur viņi pavadīja gandrīz divus mēnešus – līdz jūlija beigām. Anda uzskata, ka psihologa konsultāciju pietrūcis gan zēnam, gan viņai pašai.

Šajā laikā viņus apmeklējusi gan izmeklētāja, gan Jaunjelgavas novada sociālā darbiniece, tāpat Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa. Anda pēc šīm tikšanās reizēm secinājusi, ka amatpersonas maz interesē cietušā zēna un viņa piederīgo pārdzīvojumi.

Turklāt izmeklētāja ar saviem jautājumiem samulsinājusi dēlu, viņam arī nācis miegs, bijis grūti koncentrēties, un mammai radies iespaids, ka iztaujāšana notikusi tendenciozi.

 

Iedzīta stūrī

“Anda patiesībā ir jauks cilvēks, tikai ļoti paļāvīga, ar neticību saviem spēkiem. Viņas pašapziņa ir ļoti iedragāta, un lauku cilvēki nav tik kareivīgi kā pilsētnieki,” uzskata Ingūna. “Bet viņa ir gādīga, mīloša mamma saviem bērniem. Bērni ir sakopti, labi audzināti, savā starpā neplēšas. Mīloši viens pret otru.”

Bet Signe turpina: “Taču ģimene ir trūcīga, un vienā brīdī kaušļi pat it kā teikuši – bomži mūsu skolā nav vajadzīgi. Ģimene pēc šā gadījuma vēl vairāk iedzīta stūrī, bet tie, kam ir vara, patiesībā demonstrē vienaldzību pret saviem iedzīvotājiem.”

Signei ir trīs augstākās izglītības, viena no specialitātēm – psiholoģe, piecus gadus strādājusi bērnu psihiatrijā, un viņa bažījas, ka vardarbīgais uzbrukums zēnu iespaido ne tik daudz fiziski kā psiholoģiski. “Nedrīkst būt tā, ka palīdzība vairs netiek sniegta.” Signe uzskata, ka arī agresīvais zēns ir jāglābj. Notikušais liecinot, ka arī tajā ģimenē viss nav kārtībā.

Ingūna: “Kad aizbraucu uz Jaunjelgavu, uz lauku mājām, kur dzīvo bērnu vecmāmiņa un kur tolaik mitinājās Anda ar abiem dēliem, cietušais zēns bija ļoti nobijies. “Mamma, vai tu brauksi man līdzi?” viņš, pieķēries mammai pie rokas, vaicāja. “Jā, jūs visi brauksiet kopā,” es atbildēju. Viņi visi ļoti baidījās, ka tā varētu būt kārtējā provokācija no vardarbīgā zēna ģimenes un viņu aizstāvju puses.”

Ceļā uz Rīgu Ingūna piedzīvojusi aizkustinošu mirkli. Mašīnas aizmugurē sēdošā mamma pēkšņi sākusi raudāt. “Jūs mums neko sliktu nenodarīsiet?” viņa vaicājusi. “Nē, mīļā, tieši otrādi, mēs gribam jums palīdzēt,” atbildējusi Ingūna.

“Nav normāli, ka tik ilgs laiks pagāja, bērns bija nomākts, bet pie speciālista nebija aizvests,” sašutumu neslēpj Signe un Ingūna. “Vai tā rīkojas atbildīgi darbinieki?”

 

Tajā pašā skolā nemācīsies

Kad runājām jūlijā, Anda bija pārliecināta, ka Jaunjelgavas vidusskolā viņas dēls vairs neatgriezīsies. Bija doma mainīt mācību iestādi un, iespējams, arī visa ģimene varētu pārcelties uz Aizkraukli. Tagad viņa runā izvairīgāk: “Bet darīšu tā, lai viss vērstos par labu, lai dēlam būtu labi.” Tikmēr Ingūna man atklāj, ka Andas ģimene mainīs dzīvesvietu un zēns Jaunjelgavas skolā neatgriezīsies.

Ingūna turpina: cietušajam zēnam nepieciešama daudz nopietnāka – neirologa – palīdzība.

Pateicoties atsaucīgajām māmiņām, zēns arī tika nogādāts pie, viņuprāt, labākā neirologa. Konsultācija izmaksājusi 40 latus stundā. Bet speciālists atzinis, ka zēnam nepieciešama nopietna ārstēšanās. Iespējams, veselības problēmas puisītim bijušas jau iepriekš (arī mācīšanās grūtības viņam bijušas jau iepriekš), bet nesenā vardarbība situāciju varēja tikai pasliktināt.

Maksa par konsultāciju tika segta no “ziedot.lv” atsaucīgu cilvēku saziedotajiem līdzekļiem, kas jau pārsniedz četrus tūkstošus latu. Arī mācību gada laikā “ziedot.lv” turpinās apmaksāt zēna konsultācijas pie speciālista un ceļa izdevumus.

Tikmēr palīdzīgās māmiņas apsver turpmākās darbības virzienus. Viņas devušās pat pie tieslietu ministra, viņš apmeklētājas uzklausījis un apsolījis sazināties ar dažām nevalstiskajām organizācijām. “Ne Labklājības, ne Veselības ministrijai mēs vairs neuzticamies,” teic Ingūna.

 

Iestādēm neērtais notikums

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa: “Negribu aizstāvēt uzbrucējus, bet psihologs, kas strādāja ar agresīvo zēnu, secina, ka arī viņš pārdzīvo notikušo. Turklāt vecums ir tāds, ka vēl daudz ko viņa uzvedībā var mainīt.” L. Rieksta-Riekstiņa izsaka nožēlu, ka policijas vainas dēļ iestājās divu mēnešu noilgums un administratīvā komisija nevarēja nodarījumā vainotajiem zēniem piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Tas ir, iesaistīt kādās programmās, uzlikt par pienākumu kaut ko darīt vai noteikt, ko nedrīkst darīt. Bet, pieminot skolu, viņa stāsta, ka tur tiekot izstrādāts turpmākās rīcības modelis. Kā tas īstenosies, lielā mērā atkarīgs no pedagogiem.

Jaunjelgavas novadā izveidota bērnu un jaunatnes lietu starpinstitucionālā komisija, kurā pārstāvētas visas ar bērnu skološanu un audzināšanu saistītās iestādes. Skolas iekšējās kārtības noteikumos ieviesti papildinājumi un labojumi. Novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks stāsta, ka skolai tiek meklēts sociālais pedagogs, bet telpās ierīkos novērošanas videokameras, varbūt kādu tās atturēs no pārkāpuma izdarīšanas. Jā, notika vardarbība – tīši vai netīši – ļoti nepatīkamā, zemiskā veidā. Ažiotāža milzīga, bet oficiālajā slēdzienā minēts, ka nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi…

Kad sazinos ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldi, tikko no atvaļinājuma atgriezusies priekšnieka palīdze Ieva Sietniece teju uzsprāgst, padzirdot Jaunjelgavas vārdu. “Beidziet šo lietu, viss ir noskaidrots, izmeklēts, lieciet mierā šo notikumu, kam tas vēl vajadzīgs!” paceltā balsī viņa atkārto.

Atgādinu, ka žurnālistu uzdevums ir informēt sabiedrību. Nomierinājusies viņa dod padomu atbildi skatīt ziņu arhīvos, tad saka, ka pati apskatīs un piezvanīs, tomēr solīto zvanu tā arī nesagaidu…

 

Lasītāja viedoklis

Lasot un televīzijā skatoties ziņas un viedokļus par Jaunjelgavā notikušo piekaušanu, man acīs krīt viena lieta – vai esat ievērojuši, ka gandrīz visur par to runā tikai sievietes. Skolas direktore ir sieviete, klases audzinātāja – sieviete, psiholoģes – sievietes, sociālā darbiniece – sieviete, bērnu tiesību aizsardzības inspektores – sievietes, par abiem puikām (gan cietušo, gan sitēju) izsakās tikai mātes. Kur gan ir viņu tēvi – vai viņi nepiedalās zēnu audzināšanā? Varbūt arī tāpēc ir problēmas, ka nav stingrās tēva rokas un izaug tāds kauslis kā minētais piektklasnieks?

Varbūt tāpēc mums arī skolās problēmas ar audzināšanu, ka skolotājas galvenokārt ir sievietes un nav stingrās vīriešu skolotāju rokas, kas savaldītu agresīvos, nepaklausīgākos skolaspuikas?

Dace R. Rīgā

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+