Praktiski
Manas tiesības

Vardarbība pret saviem bērniem ir kriminālnoziegums. Vecākiem būs piecu gadu cietumsods 0

Foto – Shutterstock

Man ir zināma ģimene, kur vardarbīgi pret saviem bērniem izturas viņu pašu vecāki, lai gan nav ne alkoholiķi, ne mazizglītotie. Vienreiz ziņoju par to bāriņtiesai, bet, kad atnāca pārbaudīt, attiecības novērtēja kā labas, vecāki savus bērnus vienkārši audzinot stingri. Vai vecākus var krimināli sodīt par vardarbīgu apiešanos ar saviem bērniem, piemēram, pēršanu ar siksnu un žagariem, vardarbīgu piesiešanu pie gultas? Kādu sodu par to var dabūt? PĒTERIS DAUGAVPILS NOVADĀ

Jēdzienu skaidrojums

Analizējot šādus vardarbības gadījumus, juriste Kristīne Krēsliņa vispirms iesaka atgādināt dažus konkrētus jēdzienus.

Vardarbība ir aktīva darbība, kas izpaužas kā cilvēka personīgās drošības prettiesisks apdraudējums, fiziski vai psihiski iedarbojoties uz cilvēka ķermeni (orgāniem, audiem, fizioloģiskajām funkcijām, psihi). Vardarbība tiek iedalīta:

• fiziskā, kas izpaužas kā spēka lietošana jebkādā veidā un izmantojot jebkādus līdzekļus un paņēmienus, bērna veselībai un dzīvībai bīstams apzināts spēka lietojums saskarsmē ar bērnu, tādējādi apdraudot cietušā fizisko drošību;

• psihiskā (emocionālā) – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuviniekiem vai citādi kaitējot bērna emocionālajai attīstībai).

Savukārt cietsirdīga apiešanās ir arī bezdarbība, ko raksturo nolaidīga izturēšanās pret bērnu, – aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, pamešana novārtā, kad netiek ievērotas bērna medicīniskās, emocionālās, vides un fiziskās vajadzības. Kriminālatbildības obligāts nosacījums ir fizisku vai psihisku ciešanu nodarīšana cietsirdīgas vai vardarbīgas rīcības rezultātā. Ja tas netiek konstatēts, personu pie atbildības nevar saukt.

Tas nozīmē, ka apsūdzībā un tiesu nolēmumos precīzi jānorāda, kādas ciešanas un ar kādu apiešanās veidu ir nodarītas. Izvērtējot nodarīto ciešanu raksturu, jāņem vērā, ka:

• fiziskas ciešanas ir fiziskās vardarbības tiešas sekas, kas tiek saistītas ar ķermeņa sāpēm, ko izraisa fiziska spēka lietošana: sāpes, dažādi slimību simptomi, traumas, ievainojumi, vieglu miesas bojājumu nodarīšana;

• psihiskās ciešanas (sekas, kaitējums) ir psihiskās (emocionālās) vardarbības rezultāts, kas izpaužas kā kaitīgas, negatīvas izmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī jeb kā emocionālais stress. Speciālisti skaidro: šādas izmaiņas rodas draudu, aizvainojuma situācijās, kad bailes (bažas) par draudu re­alizēšanu, aizvainojums un pazemojums var novest pie psihisko procesu norises izmaiņām, emocionālām novirzēm, kustības, runas centru un citiem traucējumiem.

Ko paredz likums

Krimināllikuma 174. pantā noteikts, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, un ja šīm darbībām nav bijušas šā likuma 125. vai 126. pantā paredzētās sekas (tīšs smags miesas bojājums un tīšs vidēja smaguma miesas bojājums), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret bērnu (līdz 14 gadu vecumam), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Atkarība no vainīgā

Lai personu atzītu par Krimināllikuma 174. pantā paredzētā nozieguma subjektu, bez pieskaitāmības un kriminālatbildības vecuma katrā gadījumā jākonstatē, ka vainīgais ir persona, no kuras cietušais bijis materiāli vai citādi atkarīgs (tas nozīmē gan atkarības fakta konstatēšanu, gan tā pamatošanu). Apsūdzībā un tiesu nolēmumos precīzi jānorāda konstatētās atkarības veids. Ja tiek konstatēta cietušā citāda atkarība no apsūdzētā, jāatklāj tās saturs.

Likumdevējs Krimināllikuma 174. pantā norādījis, ka cietušā atkarība (atrašanās kāda varā un ietekmē, patstāvības trūkums) no vainīgās personas var būt gan materiāla, gan cita veida. Ar materiālu atkarību saprot tādas attiecības starp vainīgo un cietušo, kad vainīgajam ir bijis pienākums sniegt cietušajam būtisku materiālu palīdzību vai cietušais atradies vainīgā pilnīgā apgādībā. Ar cita veida atkarību krimināltiesībās saprot militāras, dienesta, darba attiecības, kā arī attiecības starp pedagogu un skolēnu, medicīnas darbinieku un pacientu, fiziski nespējīgu vai psihiski slimu cilvēku un tā kopēju, tāpat atkarību, kas izriet no radniecības, laulības utt.

Šādos gadījumos ir pietiekami konstatēt cietušā materiālo atkarību vai kādu no minētajiem vai vēl kādiem citiem atkarības veidiem, jo likumdevējs neprasa konstatēt gan materiālo, gan vēl kādu citu atkarību. Nozieguma kvalifikācijai ir pilnīgi pietiekama tikai viena atkarības veida konstatācija.

Ja bērna atkarība no bioloģiskajiem vecākiem, aizbildņiem, patēva un pamātes jau izriet no legāli nostiprinātām attiecībām un pienākumiem, citādi un sarežģītāk jautājums par bērna materiālo vai citādu atkarību var risināties gadījumā, ja apsūdzētais ir cietsirdīgi vai vardarbīgi izturējies pret personas, ar kuru dzīvo kopā nereģistrētā laulībā, mazgadīgajiem vai nepilngadīgajiem bērniem, kuri tiesu nolēmumos nereti nodēvēti par audžubērniem.

UZZIŅA

Psihisko ciešanu nodarīšanas fakts jāpamato ar ekspertīzes atzinumu vai psihologa atzinumu par cietušā psiholoģiskās izpētes rezultātiem.

SVARĪGI

• Kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret nepilngadīgajiem, nepieciešama īpaši rūpīga visu lietas materiālu analīze.

• Kriminālprocesa izbeigšana un personas, kuras nodarījums bijis tieši vērsts pret nepilngadīgo, atbrīvošana no kriminālatbildības pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepilngadīgā interesēs un tiesai ir pilnīga pārliecība, ka viņš turpmāk netiks apdraudēts.

LA.lv