Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. marts, 2014
Drukāt

Vardarbība pret sievietēm – visvairāk Ziemeļvalstis (5)

vardarbiba2

Vismaz viena no katrām trim Eiropas Savienībā dzīvojošajām sievietēm kādreiz ir piedzīvojusi vardarbību, tā secina Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras pētījums par situāciju visās 28 dalībvalstīs.

Tas ir pirmais šāda apjoma darbs, kurā analizēta sieviešu situācija un gadījumi, kad sievietes piedzīvojušas fizisku, seksuālu vai psiholoģisku vardarbību. Vīnē bāzētās organizācijas eksperti aptaujājuši 42 000 sieviešu visās dalībvalstīs un ap 1500 katrā. Rezultāti ir satraucoši – vismaz 28 procenti sieviešu atzinušas, ka kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojušas pret sevi vērstu vardarbību.

Organizācijas pētījuma kartē tumšāk iekrāsotas tās valstis, kurās visvairāk ir bijis vardarbības gadījumu, kad roku pacēlis partneris un ko atzinuši vairāk nekā 30 procenti aptaujāto sieviešu. Šo valstu vidū ir Somija, Dānija un arī Latvija. To, ka vardarbības līmenis ir vērojams augstāks tieši ziemeļvalstīs, uzsvērusi arī organizācijas pārstāve Džoanna Gūdeja, sakot, ka tomēr ir virkne iemeslu, kas izskaidro šo nepatīkamo tendenci. Viens no vērojumiem ir, ka sievietes ziemeļvalstīs ir daudz atklātākas un labprātāk dalās savā pieredzē, kas ar viņām dzīves laikā ir noticis, kā arī salīdzinājumā ar citām valstīm ziemeļzemju sievietes ir aktīvākas cīnītājas par dzimumu līdztiesību, kas noved pie tā, ka te daudz vairāk sieviešu iegūst tradicionāli vīriešiem atvēlētus darbus, kā arī straujāk dodas augšup pa karjeras kāpnēm. Taču šis ceļš acīmredzami ir ērkšķains, un šīs evolūcijas laikā sievietes piedzīvo arī sāpīgus pāridarījumus.

Vardarbībai pret sievietēm mūsu laikos ir visdažādākās izpausmes. Kā liecina pētījums, varmāka var būt ne tikai fiziski klātesošs, bet arī uzdarboties internetā, sūtot aizskarošus un biedējošu e-pastus vai arī īsziņas mobilajā tālrunī. Tomēr vismaz pieci procenti respondentu atzinušas, ka ir izvarotas, un vismaz trīsdesmit procenti seksuālu vardarbību ir piedzīvojušas vēl bērnībā. No visām valstīm visdrūmākā situācija šajā ziņā ir Igaunijā un Somijā, kur psiholoģisku vai fizisku vardarbību piedzīvojuši piecdesmit procenti aptaujāto meiteņu. Savukārt statistikas ziņā vislabākā situācija un vismazāk pāridarījumu sievietēm ir Kiprā un Slovēnijā.

Daudzas sievietes sarunās arī atzinušas, ka jau laikus izvairās no bīstamām vietām un situācijām, paredzot draudus drošībai un pat dzīvībai. Kā atzīst aģentūras vadītājs Mortens Kjerums, šī samilzusī problēma ietekmē ne tikai sievietes, bet visu sabiedrību kopumā un turklāt – katru dienu.

Izvērtējot aptauju datus, ES Pamattiesību aģentūra secina, ka steidzami nepieciešami jauni stingrāki likumi ES līmenī, kā arī vērst uzmanību uz informācijas kampaņu nepieciešamību dalībvalstīs, turklāt abām pusēm – gan sievietēm, gan vīriešiem – skaidrot, kādas sekas ir vardarbībai un kur vērsties, ja nodarīts pāri. “Spēkā ir dažādi likumi, kas aizsargā pret vardarbību un dzimumu līdztiesības pārkāpumiem, bet vai tie strādā?” rūgti jautā Džoanna Gūdeja. Pētījuma autori aicina arī dalībvalstu atbildīgās iestādes aktīvi apkopot informāciju par gadījumiem, kad pret sievietēm vērsta vardarbība, un kāda tā bijusi, tas ekspertiem ļautu starptautiskajām institūcijām, tajā skaitā ANO, piedāvāt efektīvākus veidus, kā pret to cīnīties.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Un tas neskatoties uz visām dzimmlīdztiesības programmām un erzac ideoloģijām – kā Dženderisms, feminsimsm gejsims un citas!

    Tieši liberālajās seksuālās visatļautības zemēs = vislielākā vardarabība !!! 🙂

  2. nez kadel tas ir ziemelvalstis , kur ir viss vairak feministes

    • Tādēļ, ka ziemeļvalstīs sievietes kā vardarbību klasificē to, ko austrumu zemju sieviete pat neiedomātos. Ziemeļos šim jautājumam pievērsts daudz uzmanības, tiesības tiek apzinātas līdz maksimumam, reizēm varbūt pārspīlēti. Dienvidos, austrumos, postpadomju valstīs sievieti vīrs var saukāt pēdējiem vārdiem, bet, jautāta, vai ir piedzīvojusi vardarbību (šajā gadījumā psiholoģisku), viņa atbildēs, ka nē.

    • tās ir sekas tam, ka tiek uzsvērtas tikai tiesība un centrā nolikts cilvēka egoisms,
      katrs – gan sieviete gan vīrietis – iedomājas, ka ir pasauls naba (nespēja pieekāpties) – no šejeines arī konflikti

Draugiem Facebook Twitter Google+