Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

“FORŠI” – NEMIRSTĪGAIS ŽARGONVĀRDU KARALIS (13)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Kādreiz presē bija apcerēts jautājums, ko latviešu valodā lietot “forši” vietā. Bija priekšlikums teikt “spridzīgi” un “prīmā”. Lai nu paliek “spridzīgi”, bet “prīmā” ir tāds pats valodas kroplis kā “forši”. Savā vācu–latviešu vārdnīcā atradu skaidrojumu “forsch” – brašs, stalts, bramanīgs. Atkarībā no konteksta tā vietā varētu teikt “skaisti”, “jauki”, “lieliski”, “brīnišķīgi”. Var jau saprast, ka šo vārdu lieto ikdienā. Bet vismaz filmu tulkotājiem, režisoriem u. c. vajadzētu rūpēties par pareizu latviešu valodu.

Edgars Vimba

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, meklējot 2012. gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, aicināja iesūtīt arī priekšlikumus vārda “forši” aizstāšanai. Cilvēki ieteica šo vārdu latviskot, piemēram, lietojot “lieliski”, “jautri”, “vareni”, “izcili”, “uz ūsiņu”, “jestri”, “spridzīgi”, “skaisti”, “spoži”, “brangi”, “burvīgi”. Daži minēja arī internacionālismus –”prīmā”, “perfekti”, “super” vai “kolosāli”,” atceras Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka-Gobiņa. Daudzi gan arī norādījuši, ka īsais vārds “forši” nav kaitīgs, ja to lieto tikai sarunvalodā.

LU Latviešu valodas institūta direktora vietnieks Ojārs Bušs atzīst, ka vārds “forši” ir žargonvārds, kas latviešu valodā ienācis deviņpadsmitā gadsimta beigās no vācu valodas. “Patiesībā arī vācu valodā tas ir žargonvārds, kas sākotnēji ienācis lejasvācu valodā no franču valodas,” precizē O. Bušs.

Gan franču, gan angļu valodā vārds “force” apzīmē jēdzienu “spēks”, skaidro O. Bušs. Vēl tagad vācu – latviešu vārdnīcā pie vārda “forsch” ir norāde “sar.” (t. i. sarunvalodā lietots vārds), tātad tas neietilpst mūsdienu vācu valodas neitrālā stila leksikā.

O. Bušs netic, ka mēģinājums vārdu “forši” izskaust ar kādu kampaņu turpmāko simts gadu laikā izdosies. Taču sarunvalodā jāmēģina vārdu lietot kā stipru garšvielu – piesardzīgāk, aizstājot ar citiem vārdiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nu baigi spēcīgi! 🙂

  2. Nu ko? Ja “”foršs”” nepatīk,var lietot “”bedovaj””.Un otrādi – vārda “”malači””vietā,vajadzētu lietot “”ziķeri””.

  3. Kartupels un doršs Atbildēt

    Pat garā vārda “nacionalitāte” vietā,manuprāt,daudz ērtāk un lētāk(ietaupot tipogrāfijas krāsu) būtu lietot vārdu “tautība”. Nerunājot jau nemaz par šo vietā un nevietā “prezentēšanu”.

  4. Nu baigi foršs topiks! 😀

  5. Kad jau, tad jau:
    1) Bušam jāmaina uzvārds uz Krūmu
    2) Sinkai jāmaina uz Izlietne.

  6. Aizstāt vārdu Sports ar vārdu Spars,kas būtu latviskāks.Un lietot Latvis,nevis Latvietis.

  7. Vārds “forši” ir nevis garšviela, bet kā pretīgs mats ēdienā! Diemžēl, arī žurnāls Ieva regulāri lieto šo vārdu.

  8. Kamēr valoda ir dzīva, tajā arvien ienāks jauni vārdi un vecie atmirs. Un daži vārdi nostiprināsies, neraugoties uz sirdsskaidro valodnieku pūlēm to novērst. Tas ir dabiski. Mēs taču sen vairs nerunājam tā, kā runāja 19. gadsimtā un vēl senāk, kaut arī tad viss bija tuvāk pareizajam latviskumam. Ja vien zinām, kas tad īsti ir tas pareizais…

    • Tiešām prieks lasīt komentāru, kura autoram izpratne sniedzas tālāk un dziļāk par kādu no pareizajām skolā dzirdētajām patiesībām 🙂

  9. Televīzijā, radio, interneta lapās ir jālieto pareiza latviešu literārā valoda. Mēs taču gribam, lai visi saprot mūsu teikto un iemācās runāt pareizi latviski.

  10. nu ja jau tracot tad līdz galam un pateikt, ka arī force ir ienācis franču un pēcāk angļu mēlē no latīņu valodas

  11. Beidzot kādam arī tas vārds izraisa antipatijas , jo jau parak daudz jau tas skan gan ikdienā , tulkojumos , gan tur kur to nevajadzētu dzirdēt.

  12. Lai nu paliek forši, OK un visādi VĒĒĒUUUU! Labāk centīsimie ikdienā iztikt bez jau pieradinātajiem anglikānismiem! Centīsimies svešvārdus nelietot kopā ar latvisko tulkojumu, starpā liekot UN. Vispār jau svešvārdi būtu jālieto tikai gadijumos, kad patiešām nav latviešu valodā atbilstoša vārda. Aicinu šajā darbā iekļauties kultūras cilvēkus! Arī ierēdņi un deputāti varētu mēģināt atcerēties par valsts valodas PAREIZU lietošanu. Nacionālā Apvieniba, ari jums šaja jomā darbiņs atradīsies! Necīnīsimies PRET vienu “sliktu” valodu, bet gan PAR labu, pareizu latviešu valodu! Darīsim, gan jau arī veiksme būs mūsu pusē!

Draugiem Facebook Twitter Google+