Mobilā versija
Brīdinājums +11.1°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Otrdiena, 23. maijs, 2017
6. janvāris, 2015
Drukāt

“Baltā grāmata” 100 gadu ritumā

Balta gramata_1914

Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās "Baltās grāmatas" vāks.

Vārds “kultūrzīmju” lasītājam

Pagājušais gads Neretas novadā un mūsu skolā bija īpašs Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” un tās autora cildināšanā, atzīmējot 100. gadskārtu kopš tapis šis izcilais mūsu klasikas darbs. Nupat noslēdzies Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrības izsludinātais literāro darbu un zīmējumu konkurss, kurā no visas Latvijas tika saņemti vairāk nekā 100 radošo darbu literatūrā un ap 100 zīmējumiem. Labākie ir izdoti grāmatā “Es – daļa no visas dabas”, bet izcilākais darbs – Signes Viškas (Varak­ļānu vidusskola) darbs “(ne)atgriešanās” – atsevišķā grāmatiņā. Ziemassvētku ieskaņā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā arī notika konference “”Baltajai grāmatai” – 100″” ar vairāk nekā 100 viesiem. Viņu vidū – J. Akuratera muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere, kura stāstīja par “Baltās grāmatas” tapšanas motīviem un tās paralēlēm ar Jāņa Akuratera stāstiem. Arī – R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” galvenā speciāliste Anna Kuzina, kura referēja par Blaumaņa un Jaunsudrabiņa saskares punktiem dzīvē un daiļradē. Savukārt literatūrvēsturniece Ilona Salceviča stāstīja par Jaunsudrabiņu un latgaliešu rakstniecību, bet literatūrzinātnieks Jānis Zālītis – par Jaunsudrabiņu, Raini un Aspaziju. Par grāmatas “Saule mūžam mana” tapšanas vēsturi vēstīja tās autore rakstniece un publiciste Lūcija Ķuzāne. Bija sajūta, ka mūs apciemojis pats Jānis Jaunsudrabiņš.

Pievienot komentāru

Gundars Āboliņš: Sāku nobriest režisora darbam (4)Pēc divām Minhenes kamerteātra štatā nospēlētajām sezonām Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī režisora Viestura Kairiša iestudētajā Viljama Šekspīra lugā "Karalis Līrs" negaidīti debitējis kādreizējais Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš.
Draugiem Facebook Twitter Google+