Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās “Baltās grāmatas” vāks.
Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās “Baltās grāmatas” vāks.
Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās “Baltās grāmatas” vāks.

“Baltā grāmata” 100 gadu ritumā 0

Vārds “kultūrzīmju” lasītājam

Pagājušais gads Neretas novadā un mūsu skolā bija īpašs Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” un tās autora cildināšanā, atzīmējot 100. gadskārtu kopš tapis šis izcilais mūsu klasikas darbs. Nupat noslēdzies Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrības izsludinātais literāro darbu un zīmējumu konkurss, kurā no visas Latvijas tika saņemti vairāk nekā 100 radošo darbu literatūrā un ap 100 zīmējumiem. Labākie ir izdoti grāmatā “Es – daļa no visas dabas”, bet izcilākais darbs – Signes Viškas (Varak­ļānu vidusskola) darbs “(ne)atgriešanās” – atsevišķā grāmatiņā. Ziemassvētku ieskaņā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā arī notika konference “”Baltajai grāmatai” – 100″” ar vairāk nekā 100 viesiem. Viņu vidū – J. Akuratera muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere, kura stāstīja par “Baltās grāmatas” tapšanas motīviem un tās paralēlēm ar Jāņa Akuratera stāstiem. Arī – R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” galvenā speciāliste Anna Kuzina, kura referēja par Blaumaņa un Jaunsudrabiņa saskares punktiem dzīvē un daiļradē. Savukārt literatūrvēsturniece Ilona Salceviča stāstīja par Jaunsudrabiņu un latgaliešu rakstniecību, bet literatūrzinātnieks Jānis Zālītis – par Jaunsudrabiņu, Raini un Aspaziju. Par grāmatas “Saule mūžam mana” tapšanas vēsturi vēstīja tās autore rakstniece un publiciste Lūcija Ķuzāne. Bija sajūta, ka mūs apciemojis pats Jānis Jaunsudrabiņš.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.