Diāna Jance
Diāna Jance
Arhīva foto

Diāna Jance: Vārdu izvēlas tas, kam vara 1

Pirms simt gadiem cariskās Krievijas un arī Eiropas valstīs drukātajās kartēs parasti neredzēja ne Daugavas, ne Kuldīgas latviskos nosaukumus.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Ja vispār, tad maziem mazītiņiem burtiņiem. Bija Rietumu Dvina (krievu valodā Западная Двина, latviski Daugava) un Līvzemes Aa (vācu valodā Livländische Aa, latviski Gauja) un arī Kurzemes Aa (Lielupe), bija Libau un Goldingen (Liepāja un Kuldīga)… Padomju okupācijas laikos neizdevās mainīt pilsētu nosaukumus, taču Latvijas vēsturiskos pilsētu un ciemu ielu nosaukumus padomju ierēdņi gan centās iznīdēt. Droši vien vēl joprojām atrastos vēsturnieki, kuri teiktu – vietējie, latvieši, jau visādus vietvārdus ikdienā var lietot, bet celt godā vēsturiskos krievu vai vācu nosaukumus taču būtu pareizāk, vai ne?

Senās Ukrainas valsts pēdējā gadsimta vēsture ir bijusi traģiska un smaga. Ukrainas desovjetizācijas process vēl joprojām nav galā – un šoreiz pat nepieminot karadarbību Ukrainas austrumos. 20. gadsimtā neatkarīga Ukrainas Tautas Republika pastāvēja vien dažus gadus. Liekas, kaimiņzeme Krievija brāļu tautas brīvību un dzīvību ir mēģinājusi iznīcināt visos iespējamos veidos. Ir bijuši laikposmi, kad nav pieminēts pat Ukrainas vārds un propagandēta tikai Mazkrievija, Jaunkrievija. Pēdējo gadu laikā Krievija atkal mēģina atjaunot Jaunkrievijas apzīmējumu. Tie ir vietvārdi, kuri pazemo katru Ukrainas patriotu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ukraiņu valoda tiešām izklausās ļoti līdzīga krievu valodai. Tā ir trešā lielākā slāvu valoda, ko par dzimto uzskata ap 36 miljoniem ukraiņu. Ukrainiski ukraiņu valodu sauc par ukrayins’ka mova. Nemaz ne tā, kā to apzīmē krievu valodā, atvasinot рỳська, русинська, daži valodnieki to sauc vien par krievu valodas dialektu.

Jau sen ir iegājies, ka latviešu valodā daļa Ukrainas pilsētu un ciemu nosaukumu atvasināti no krieviskajiem nosaukumiem. Minēšu tikai dažus – Ukrainas galvaspilsēta Kijeva (krieviski Киев, ukrainiski Київ), Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu centrs Harkova (krieviski Харьков, ukrainiski Хaрків), Ivanovofrankovska (krieviski Ивано-Франковск, ukrainiski Івано-Франківськ). Valodniece Laimute Balode pirms vairākiem gadiem veica pētījumu par Latvijas vietvārdiem, tajā skaitā arī par vēsturisko un politisko ielu pārdēvēšanu, un secināja, “ka valdošās varas ietekme uz vietvārdiem ir bijusi gan agresīva, gan vardarbīga. Tiek uzsvērts, ka vārdu izvēlas tas, kam ir vara (tas attiecas gan uz personvārdiem, gan uz vietvārdiem)”.

Austrumeiropas valstī Ukrainā vara pieder tautas demokrātiski ievēlētam parlamentam. Pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem, Ukrainā dzīvo 78 procenti ukraiņu un 17 procenti krievu. Pavisam nesen, šī gada 4. februārī, ziņu aģentūras ziņoja, ka Ukrainas parlaments nobalsojis par 175 pilsētu, ciematu un rajonu pārdēvēšanu, īstenojot to nosaukumu dekomunizāciju. Manuprāt, latviešu valodā ukraiņu vietvārdiem vajadzīga gan dekomunizācija, gan derusifikācija. Pašlaik Latvijā tikai daži izdevēji lieto senos ukraiņu nosaukumus, tomēr skaidra, mūsdienām atbilstoša likuma nav. Iespējams, Latvijā atrastos valodnieki, kuri gribētu iebilst šādai derusifikācijai latviešu valodā – jo tāda, lūk, ir tradīcija. Tomēr uzskatu, ka tas būtu svarīgi. Padomju ērai beidzoties, dažus no tā laika vietvārdiem izdevās nomainīt – Moldāvija kļuva par Moldovu, tomēr Gruzija tā arī palika, kaut gan paši gruzīni uzskata, ka, piemēram, angliski valsts nosaukums ir jātulko kā Džordžija (Georgia) – un tā noticis arī daudzās citās valodās. Diemžēl padomju laikā ieviestie padomju sociālistisko republiku nosaukumi un vietvārdi ir dzīvelīgi.