Foto-Karīna Miezāja

Vardulēns palīdzēs runāt latviski 0

“Dažiem vecākiem pat nākas atteikt, jo grupa jau ir pilna,” saka Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiāles vadītāja Inta Mežecka, jautāta, vai tiešām bērni vasarā nāks uz bibliotēku, lai mācītos latviešu valodu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Viņas vadītā bibliotēka ir tikai viena no desmit filiālēm, kas augustā un septembrī aicinās sešus līdz septiņus gadus vecus mazākumtautību bērnus uz nodarbībām “Sāksim runāt latviski” projekta “Dialogs. Bilingvāls” ietvaros. Katrā no bibliotēkām paredzētas četras nodarbības par dažādām tēmām.

Piektdien pirmajā nodarbībā “Iepazīsim bibliotēku!” Ķengaraga bibliotēkā pulcējās aptuveni desmit bērnu. Viņus sagaidīja gan Pepija Garzeķe, gan Vinnijs Pūks un Vardulēns (patiesībā bibliotēkas darbinieces). Pēdējais bija jo sevišķi izpalīdzīgs un palīdzēja bērniem, kuri kautrējās latviski teikt savu vārdu. Nodarbības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Bibliotēkas darbinieces vispirms pasaka frāzi latviski un pēc tam krievu valodā vai otrādi. Dažas frāzes vai vārdi tiek izskaidroti arī ar žestiem un kustībām. “Nodarbībās kopā spēlēsim spēles, iesim rotaļās, dziedāsim,” stāsta I. Mežecka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz nodarbībām bērni aicināti gan caur reklāmām sociālajos tīklos un citviet, gan tieši uzrunājot bibliotēkas apmeklētājus. Daļa vecāku uz nodarbībām gatavi vest pat bērnus, kas sasnieguši tikai trīs gadu vecumu. Tāpēc, kaut sākotnēji nodarbības paredzētas vecākiem bērniem, grupā iekļauti arī mazuļi.

Ilona uz bibliotēku atvedusi gan sešarpus gadus veco Alekseju, gan trīsgadīgo Mihailu. Mazais gan esot tikai līdzi, nodarbības vairāk piemērotas lielajam brālim. “Tā kā dzīvojam Latvijā, jāzina gan latviešu valoda, gan kultūra un tradīcijas,” skaidro Ilona. “Protams, ka skolā arī mācīs latviešu valodu, taču labāk, ja kaut nedaudz bērni to apgūs jau pirms skolas.”

Finansējums projekta īstenošanai – nedaudz vairāk par 1400 eiro – gūts, piedaloties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotajā sabiedrības integrācijas projektu konkursā. Par šo naudu iegādātas balviņas nodarbību dalībniekiem un apmācīti bibliotekāri. Rīgas Centrālās bibliotēkas projektu vadītāja Ilze Apine stāsta, ka kursos pirms projekta uzsākšanas bibliotekāri apmācīti: “Viņi iemācījās ne tik daudz kā mācīt valodu, bet arī kā ieinteresēt bērnus par latviešu valodu. Šīs zināšanas viņi varēs izmantot arī ikdienā. Piemēram, ja atnāks mazākumtautību bērns pēc grāmatām, tad ieinteresēs un iedrošinās viņus lasīt arī ­latviski.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.