Varēs pārmērīt zemi zem namiem 1
Valdība uz nedēļu atlikusi Tieslietu ministrijā sagatavoto kārtību, kā dzīvojamiem namiem, kas uzbūvēti uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, noteiks namu izmantošanai un uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu platību. Jo nedēļu, lai iepazītos ar šo kārtību Koalīcijas padomē pieprasījuši Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji.
Kā zināms, kopš pagājušā gada 1. oktobra ir spēkā grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredz, pirmkārt, svītrot no likuma dzīvokļa īpašniekiem uzlikto pienākumu zemes īpašnieka vietā maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Otrkārt, samazināt dzīvojamiem namiem nepieciešamās zemes platības. Pagājušā gada 19. jūnijā pieņemot šos grozījumus, Saeima mēģināja atvieglot dzīvi tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem savulaik tika liegtas iespējas iegūt īpašumā arī zemi zem viņu namiem. No šā gada 1. janvāra šis nodoklis dzīvokļu īpašniekam vairs nav jāmaksā, savukārt no 1. jūlija viņiem ir tiesības prasīt, lai vietējā pašvaldība pārskata dzīvojamam namam nepieciešamā zemes gabala platību. Kaut arī likumā šīs tiesības ir spēkā no 1. jūlija, jaunās kārtības apstiprināšana ievilkusies ilgāk par mēnesi.
Jaunā, vēl neapstiprinātā kārtība paredz, ka katrs nama izmantošanai un uzturēšanai nepieciešamais zemes gabals būs jāuzmēra sertificētam mērniekam, uzmērītajam un atdalītajam gabalam jāsagatavo zemes ierīcības projekts, ko pēc tam apstiprinātu pašvaldība. Kaut arī jaunā kārtība zemes pārmērīšanā paredz salāgot zemes un dzīvokļu īpašnieku intereses, jāšaubās, vai tas vienmēr izdosies gludi, ņemot vērā lielo dalīto īpašumu skaitu, tāpat neskaidrības ar zemes īpašumu robežām un piederību.
Ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ļauj pārmērīt zemes platības, valsts mēģinās izstrēbt putru, ko zemes reformas gaitā – profesionālā kretīnisma vai apzinātas ļaunprātības dēļ – ievārīja Rīgas, Jūrmalas, Ogres un citu pilsētu pašvaldību privatizācijas komisiju amatpersonas – zemi zem padomju laikos uzceltajiem daudzdzīvokļu namiem tīšām atdeva īpašniekiem, kuriem tā piederēja līdz 1940. gadam, vai viņu likumīgajiem mantiniekiem. Šādu dalīto īpašumu izveidošana novedusi pie kroplīgām tiesiskām attiecībām – dzīvokļu īpašniekiem piespiedu kārtā jānomā zeme no zemes īpašnieka. Turklāt namu iedzīvotāji spiesti maksāt par nesamērīgi lielām zemes platībām, kas nama uzturēšanai un citām sadzīves vajadzībām viņiem nemaz nav nepieciešamas. Savukārt īpašnieki – likumīgo zemes atguvēju vai viņu mantinieku – kļuvis mazāk, toties ir vairāk pārpircēju, kuri ik gadu no zemes nomas – 6% no zemes kadastrālās vērtības – gūst divreiz lielāku peļņu nekā komercbankas no hipotekārajiem kredītiem.
Šāda zemes robežu pārskatīšana gan ir tikai pagaidu risinājums. Minētajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2015. gada 30. septembrim jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas izbeidz šādu dalīto īpašumu pastāvēšanu.
Namiem nepieciešamo zemes gabalu platību noteikšanu pašlaik daudzviet Rīgā un citās pilsētās sarežģī tas, ka īpašumu piederība ir līdz nejēdzībai samudžināta – zeme zem namiem pieder nevis vienam, bet diviem vai vairākiem īpašniekiem. Dažreiz kāda daļa namam piekrītošās zemes pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet kāda daļa savulaik atdota citiem īpašniekiem. Citreiz zemes gabala platībā, par ko dzīvokļu īpašnieki spiesti maksāt nomu, ietilpināta arī iela, kas patiesībā piekrīt pašvaldībai, vai autostāvvieta, ko izmanto citu namu iedzīvotāji.
Arī, ka jaunā kārtība paredz, ka zemi, kuru nebūs iespējams iekļaut namam nepieciešamā zemes gabala platībā, tāpat nevarēs atstāt tās pašreizējā īpašnieka lietošanā, pašvaldībai būs tiesības lemt par tās turpmāko izmantošanu, piedāvājot to nomāt no zemes īpašnieka vai atpirkt, balstoties uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā minēto sabiedrisko vajadzību.
UZZIŅA
Zemes platību pārmērīšana varētu skart 3734 zemes īpašniekus, kuru zemi aizņem 1867 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 56 499 dzīvokļu īpašniekiem.
Ja būtu jāpārskata daudzdzīvokļu namiem jau noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežas, tad jaunā kārtība ietekmēs vēl 3620 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelti 1800 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 54 471 dzīvokļu īpašnieku.
Tādējādi pārmērīšana var skart 7354 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes atrodas 3667 daudzdzīvokļu nami un ap 110 970 dzīvokļu īpašniekus.
Avots: Tieslietu ministrija
