Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Māra Libeka: Ausij tīkamajām veselības iniciatīvām trūkst seguma (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māra Libeka

Pēdējā laikā Veselības ministrija nākusi klajā ar ausīm tīkamām iniciatīvām. Piemēram, no 1. jūlija stājušies spēkā ministrijas rosinātie labojumi Ministru kabineta noteikumos, kas ir ļoti labvēlīgi bērniem un jauniešiem līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Proti, lai efektīvāk varētu cīnīties pret infekcijas slimībām, piemēram, vidusauss iekaisumu, akūtu faringītu, laringītu, traheītu, pneimoniju un citām kaitēm, kā arī mazinātu antimikrobiālo rezistenci, paš­ārstēšanās ceļā cīnoties ar infekcijas slimībām, valsts pilnībā apmaksās zāles. Līdz šim tik liela pretimnākšana bija tikai bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Bet kur ir nauda, lai to varētu nodrošināt? Par cik ģimenes ārstiem tiks palielinātas kvotas uz kompensējamiem medikamentiem? Kaut noteikumi jau stājušies spēkā, ministrija abām ģimenes ārstu asociācijām atbildēšot līdz augusta beigām. Sak, dokuments, kas pieņemts varas augstākajos plauktos, ir jāizpilda arī tad, ja tas nav iespējams. Galvenais ir domāt gaišas domas, izvirzīt mērķi, kas iedvesmo, un klausīties labu mūziku, tad viss izdosies.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir skaidri un nepārprotami norādījusi, ka veselības aprūpei papildu nauda jāatrod uz strukturālo reformu rēķina šīs jomas iekšienē. Kuru ķēdes posmu salauzt? Kad ministrija iepriecināja ar paziņojumu par līdzmaksājuma samazinājumu pacientiem, kas nokļūst stacionārā, tā noklusēja, ka naudiņa paņemta uz valsts noteikto kvotu sarucināšanas rēķina, tādējādi rindas uz izmeklējumiem kļūst arvien garākas. Kā jau parasti, rudenī atkal šim nolūkam būs nepieciešama papildu nauda un droši vien lielāka nekā aizvadītajā gadā, jo, ar vienu roku dodot, bet ar otru – atņemot, valsts noteiktie ierobežojumi uz izmeklējumiem ir kļuvuši vēl apjomīgāki.

Veselības ministrijas labā griba izpaužas, arī gādājot par ārstiem reģionos. Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti ministrijas sagatavotie labojumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanas kārtību. Ja tos pieņems valdība, tad priekšroka mācīties rezidentūrā tiks tiem jaunajiem ārstiem, kuri būs noslēguši līgumu ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba attiecību uzsākšanu pēc rezidentūras pabeigšanas. Tikai viena maza nianse, kas tomēr liek šaubīties par ministrijas labo gribu. Pieminētais dokuments zaļo gaismu tālākizglītībai lauku reģionos dos tikai tad, ja ar citu jauno ārstu, kurš negrib braukt projām no Rīgas, būs vienāds punktu skaits. Taču vienāds punktu skaits, ņemot vērā vidējo augstskolas absolventa atzīmi, piedalīšanos zinātniskajā darbā un citus rādītājus, ir iespējams, lai neteiktu, ka nav iespējams, ļoti, ļoti retos gadījumos. Būtu tikai loģiski, ja topošais rezidents papildu punktus saņemtu neatkarīgi no visa, tikai un vienīgi tādēļ, ka viņš noslēdzis līgumu strādāt ārpus Rīgas vismaz trīs gadus. Tad nevarētu apgalvot, ka tas ir tāds kā ministrijas PR gājiens, kurš liek varēt arī tad, ja nevar.

No vienas puses, it kā uzplaiksnī pūliņi uzlabot situāciju veselības aprūpē. Nu kaut vai tas, ka rezidentiem, kas strādā ārpus Rīgas, ir par 30% lielāka darba samaksa nekā tiem, kas vēlas izglītoties lielajās galvaspilsētas klīnikās. Bet, no otras puses, šos labos darbus aizēno neizprotama rīcība un paziņojumi. Nesen, kad rakstīju par reģionu slimnīcās slēgtajām nodaļām atvaļinājumu laikā, jo trūkst medicīnas speciālistu, Veselības ministrija paziņoja, ka “nodrošināt visus profilus – tā ir katras slimnīcas pašas atbildība”. Turpmāk tikšot vēl stingrāk sekots līdzi, vai līgums pret valsti tiekot pildīts. Patiešām gudra doma! Kāpēc gan valstij jārūpējas par ārsta vidējās darba samaksas atbilstību vidējai darba samaksai valstī, piemērojot koeficientu divi, ja to var uzticēt ārstniecības iestāžu vadītājiem. Šobrīd šim koeficientam vēl tālu līdz valdības apstiprinātajam divniekam un nav arī risinājumu, kā līdz tam nokļūt. Pagaidām ministrijas jājamzirdziņš ir veselīga pārtika, bet slimnīcu vadītāji lai nosaka kadru politiku un mediķu darba samaksas jautājumus valstī. Vienkāršs risinājums, kā uzbūvēt tiltu tur, kur nav upes.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Belēvičs ir visu salaidis dēlī. Grib būt populārs un tik sola un izdod norādījumus, nedomājot, ka viss ir pa tukšo.

  2. .. zatlers visu salaida grīstē un būdams prezidents medicīnā neko neidarīja.Neesmu dzirdējis viņu pat kaut ko runājot par medicīnu…

  3. Ja paši nespējam Atbildēt

    Strukturālās reformas,visos līmeņos,pāātrinās āfrikāņi!

  4. Reformas jāveic valdības līmenī Atbildēt

    Strukturālās reformas ir jāveic,ne tikai jomas iekšienē!
    “Valdību ir plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām,saglabājot esošo valdošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām,šodien pēc valdības sēdes paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Godmanis atzina,ka jau tuvākajā nākotnē ir iecerētas būtiskas pārmaiņas valdības sastāvā un ministriju skaitā,tās apvienojot.”
    Skat.TVNET:: Latvijā-“Godmanis samazinās ministriju skaitu,bet koalīciju neaiztiks”,TVNET/LETA,2008.gada 16.decembrī 16:33
    Kur tas viss palika? Vēja virziens mainījies?

  5. Kuru ķēdes posmu salauzt? Atbildēt

    Labojums: Jābūt: “…no 17 līdz 107.,,”

  6. Daudzie,”Vienotību” atbalstošie Veselības ministrijas ierēdņi aizņemti galvenokārt ar papildus nodokļu piemeklēšanu,kas varētu kaut nedaudz attālināt progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu,kā citās valstīs!

  7. Kuru ķēdes posmu salauzt? Atbildēt

    Jālauž ministriju garās ķēdes posmu,kā to or jau izdarījušas vesela virkne gan Eiropas gan pasaules valstu! Un šajā konkrētajā gadījumā,par cik tas attiecas uz veselības aprūpi-lai rindas uz izmeklējumiem nekļūtu vēl garākas,zāles ar katru mēnesi dārgākas un beidzot arī Latvija varētu atļauties ieviest obligāto veselības apdrošināšanu-jāseko ir Igaunijas,Krievijas,Somijas,Zviedrijas,Norvēģijas,Vācijas,Īrijas,Nīderlandes,Polijas,Ungārijas,Horvātijas,Grieķijas,Gruzijas,Indijas,Japānas,Dienvidkorejas,Austrālijas utt pamācošajam piemēram-jāapvieno atkal vienā ministrijā veselības aprūpi un sociālās lietas! Strādājošo skaits Veselības ministrijā,salīdzinājumā ar pirmskara Latviju gan ir palielinājies no 17 līdz 207 (pēc 2014.gada datiem),bet jēgas no tā nekādas! Nav vairs Latvijā pat slimokasu,kā Igaunijā un Lietuvā!

  8. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Kautkādi Veselības ministrija novirzās no galvenā mērķa – no valsts obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanas valstī. Ārstu algu jautajums ir pakļauts slimnīcas vadītāju patvaļai, lai gan nauda nāk no valsts !!! Vispārīgi medicīnas personāla atalgojuma jautājums nav nekad bijis risināts, nedz virzīts uz priekšu valstiska līmenī. Un ar “gribēšanu” vien nepietiek. Ir stingri un noteikti jārīkojās. Zaudēto uzticību būs grūti atgūt. Bet jācenšās.

  9. Trāpīgāk to, kas notiek Veselības jomā pateikt nevar!

  10. gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+