Varētu tikt papildināts Latvijas Kultūras kanons 0
Jautājumā par Latvijas Kultūras kanona paplašināšanu izskanējuši ierosinājumi to papildināt ar jaunām sadaļām – zinātne, vēsture un daba.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa, pērn, aktualizējot diskusiju par Latvijas Kultūras kanonu, Saeimas Saliedētības komisija aicināja Kultūras ministriju līdz februāra sākumam sagatavot priekšlikumus par kanona pilnveidošanu. Lai sniegtu konceptuālus priekšlikumus, ministrija izveidoja darba grupu, kurā notika domu apmaiņa par Kultūras kanona uzlabošanu, popularizēšanu un lietojumu, tostarp muzejos, bibliotēkās un skolās.
Darba grupa apkopoja iesaistīto valsts institūciju un nozares ekspertu priekšlikumus par kultūras kanona plašāku izmantojumu ne tikai kultūras un izglītības, bet arī sabiedrības saliedētības jomā.
Kultūras kanonā ir iekļautas vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām ikviens Latvijā dzīvojošais var lepoties un kurām vajadzētu veidot jebkura cilvēka kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu. Tādēļ svarīgi ir runāt par Kultūras kanonu un tā nozīmi arī sabiedrības saliedēšanā, diasporas atbalsta un Latvijas tēla veidošanā, pauda Rūsiņa.
Lai vispusīgi novērtētu Kultūras kanona potenciālu, Kultūras ministrijas darba grupā notikušas vairākas diskusijas, kurās izskanējuši daudzveidīgi priekšlikumi Kultūras kanona papildināšanai un praktiskajam lietojumam, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. Pagājušā gada novembrī Kultūras ministrijas izveidotās starpinstitucionālās darba grupas sastāvā tika iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), Valsts izglītības un satura centra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā kino centra pārstāvji.
Darba grupas un pieaicināto profesionālo ekspertu vidū notikusi domu apmaiņa par veicamajiem uzdevumiem kanona papildināšanai, tostarp par Kultūras kanona papildināšanu ar jaunām sadaļām – zinātni, vēsturi un dabu. Viens no priekšlikumiem ir sadarbībā ar IZM un VARAM izstrādāt Kultūras kanona versijas dažādām mērķgrupām, tostarp bērniem, jauniešiem, nepilsoņiem, imigrantiem un ārvalstu tūristiem.
Vēl darba grupa iesaka sadarbībā ar IZM izstrādāt papildinošu izziņas vai mācību materiālu vispārizglītojošām skolām, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēm, augstskolām, kā arī valsts un pašvaldību bibliotēkām un muzejiem. Daudzo priekšlikumu vidū ir arī ieteikums palielināt Latvijas sabiedrības izpratni par Kultūras kanona nozīmi.
Darba grupa par vērtīgu uzskata Latvijas Institūta iniciatīvu apkopot nozīmīgākās mazākumtautību kultūras, mākslas un zinātnes personālijas, kuras ir dzimušas un augušas Latvijā un devušas savu pienesumu Latvijas kultūrai. Tāpat eksperti izteikuši priekšlikumus par kanona popularizēšanu, tostarp par esošās mājaslapas pilnveidošanu un dažādu informatīvu materiālu veidošanu.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzskata, ka Kultūras kanona idejas aktualizēšana vispirmām kārtām dos ieguvumu pašiem latviešiem, apzinoties savas svarīgākās nacionālās vērtības. “Tikai tad, ja mēs cienām paši sevi un savu valsti, varam runāt par integrāciju. Kultūras kanons ir to Latvijas vērtību minimums, kas ir jāzina ikvienam šīs valsts cilvēkam un kam būtu jākalpo par sabiedrību vienojošu elementu,” pauda ministre.
Pirms priekšlikumu iesniegšanas Saeimā ar tiem tiks iepazīstinātas visu iesaistīto institūciju un Kultūras Alianses pārstāvji. Par prioritārajiem pasākumiem Latvijas Kultūras kanona papildināšanai 2013. gadā un finansējumu šo pasākumu īstenošanai tiks lemts pēc tam, kad Saeimas Saliedētības komisija būs izvērtējusi iesniegtos darba grupas priekšlikumus.
Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus. Kultūras kanons tika izveidots 2008. gadā, kā paraugu izvēloties Dānijas Kultūras kanona modeli. Tolaik bija izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs – arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas un vizuālā māksla. Ekspertu komisijām tika dots uzdevums atlasīt savā nozarē 10 līdz 12 izcilākās vērtības.
Patlaban Latvijas Kultūras kanonā ir iekļautas 99 kultūras vērtības, ar kurām var iepazīties mājaslapā “www.kulturaskanons.lv”, kas pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.
