Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. marts, 2014
Drukāt

Kas pašvaldībām traucē cīņā pret graustu īpašniekiem?

Foto - LETAFoto - LETA

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, reaģējot uz iedzīvotāju vēstulē izteikto prasību visstingrākajā veidā vērsties pret bezatbildīgo vecās slimnīcas ēkas īpašnieku, kura grausts vecpilsētas centrā rada draudus, rosina veikt likumdošanas izmaiņas, lai sekmīgāk varētu cīnīties ar ilgstoši novārtā atstātu, bīstamā stāvoklī esošu namīpašumu saimniekiem. Iniciatīva saistīta arī ar to, ka pašvaldībām, lai sakārtotu vai nojauktu bīstamu graustu, piedzenot izmaksas no īpašniekiem, jārēķinās ar ilgstošu, sarežģītu un dārgu procesu. Ko par to saka citu pašvaldību vadītāji?

Juris Šulcs, 
Tukuma novada domes priekšsēdētājs:
 “Paldies Kuldīgas kolēģei par rosinājumu pārskatīt īpašuma atsavināšanas likuma normas, paredzot kārtību, kādā īpašums, kas apdraud iedzīvotāju drošību un kurā pašvaldība spiesta ieguldīt līdzekļus, varētu bez ierobežojumiem pāriet pašvaldības īpašumā. Pašlaik vēlamo rezultātu nedod ne Civillikuma, ne Būvniecības likuma noteiktās formālās iespējas pašvaldībām sakārtot vai nojaukt bīstamās ēkas, ne normatīvo aktu grozījumi, kas atļauj piemērot palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Dzīve pierāda, ka ļoti vajadzīgs valsts radīts mehānisms, kas pašvaldībām ļautu atgūt nesakārtotos īpašumus, turklāt ne jau par tirgus cenām, bet gan par pieņemamām cenām, ņemot vērā reālo novērtējumu. Mūsu novadā, protams, arī ir tādi grausti un neapsaimniekotas ēkas, kas ne vien rada draudus drošībai, bet arī ar nepievilcīgo izskatu nelabvēlīgi iedarbojas uz cilvēkiem. Piemēram, bijušās Zentenes skolas ēka, lai gan īpašnieka un pašvaldības noslēgtajā līgumā skaidri ierakstīts, kādi īpašuma sakārtošanas darbi jāveic, jo­projām satrauc ar pamestību. Satrauc arī privātīpašumā esošā bijusī muižas ēka Pūres centrā, kā arī vecās fermas pagastos un bijušo uzņēmumu nesakārtotās ēkas un teritorijas.”

Andris Kazinovskis,
 Balvu novada domes priekšsēdētājs:
 “Mūsu pašvaldība, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, cenšas sakārtot rūpniecisko zonu, pat ielu remontējam, taču bijusī gaļas kombināta teritorija ir atbaidoša, stāv drupas, akmeņu kaudzes. Daļā teritorijas kaut kāda uzņēmējdarbība notiek, bet kā lai jūtas cilvēki, kam diendienā jāskatās uz šo pamestību un neglīto ainavu? Viena institūcija galā netiks, kopīgi jārīkojas Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Pašvaldību savienībai. Uzdevums skaidrs: pret graustiem – stingrākas likuma normas! Ja neko nemainīs, graustu problēma visā Latvijā būs mūžīga. Pašreizējā kārtība ar lūgumiem, brīdinājumiem un sodiem, ko tā vien gribas nosaukt par nekārtību, jūtamus rezultātus nedod.”

Raitis Ābelnieks,
 Bauskas novada domes priekšsēdētājs:
 “Visās pašvaldībās problēmas ar graustiem ir līdzīgas. Mūs satrauc gan vecās ēkas, kurās kādreiz dzīvojuši bagāti ļaudis, bet tagad mīt trūcīgie, kam nav līdzekļu sakārtošanai, gan veco dzirnavu grausts. Dzirnavu īpašnieks solīja uz Mēmeles upes būvēt spēkstaciju un radīt mūsdienīgu vidi, taču šos plānus izjauca lēmums, kas HES celtniecību uz šīs upes aizliedz. Pašreizējā cīņa ar graustu īpašniekiem ir kā cīņa ar vējdzirnavām – protokoli, aizrādījumi un sodi ir maz­iedarbīgi. Likuma izmaiņas vajag pēc iespējas drīzāk. Vai tiešām valsts institūcijas sāks reaģēt tikai tad, kad kāds grausts paņems cilvēku dzīvības?”

Didzis Zemmers,
 Limbažu novada domes priekšsēdētājs:
 “Ļoti labi, ka Kuldīgas dome latiņu paceļ tik augstu. Tu vari lūgties vai sodīt, tik un tā no bezatbildīgo īpašnieku puses reakcijas gandrīz nekādas. Mums, piemēram, lielas galvassāpes sagādā bijušās filca ražotnes lielā ēka vecpilsētā, bet Ozolaines ciematā muižas ēka, kurā kādreiz bija lielsaimniecības kantoris un kultūras nams. Ar dēļiem vai plāksnēm aiznaglotu logu Latvijai jādara gals!”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+