Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Varmācīgu ģimenes locekli varēs izraidīt no ģimenes

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus vairākos likumos par labāku aizsardzību no varmācīga ģimenes locekļa, kas paredz varmāku uz laiku no ģimenes izraidīt, un šādas izmaiņas ceturtdien atbalstīja Saeima.

Grozījumi likumos nodoti tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās. Izmaiņas likumos gatavos Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Saeimas Juridiskā komisija.

Jaunākā Eiropas Padomes (EP) Konvencija par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu nosaka dalībvalstīm pienākumu paredzēt apdraudētajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilās tiesvedības ietvaros prasīt pārtraukt vardarbību vai vajāšanu un ieviest normatīvos aktus, kas kompetentajām iestādēm dotu pilnvaras vajadzības gadījumā likt vardarbības ģimenē izdarītājam uz pietiekami ilgu laiku atstāt vardarbības upura vai aizsargājamās personas dzīvesvietu.

Lai šīs normas ieviestu, kopā ar grozījumiem policijas likumā izstrādāti arī grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Krimināllikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā.

Pašlaik Latvijā pieaugusi persona, kas cieš no fiziskas vardarbības, pārtraukt vardarbību var tikai vēršoties policijā ar iesniegumu. Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs var noteikt drošības līdzekļus – ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kā arī atsevišķos gadījumos var tikt noteikta personas speciālā aizsardzība. Tomēr nereti cietusī persona nevēlas, lai pret vardarbīgo personu tiktu sākts kriminālprocess vai pat, ja ir sākts kriminālprocess, cietusī persona atsauc savu iesniegumu.

Cietušā vajāšana, piemēram, vajāšana pret cietušā gribu, nepārtraukti zvanot, izsekojot, Latvijā pagaidām nav kriminalizēta, līdz ar to nereti vajāšanas gadījumos civiltiesiskā aizsardzība var būt vienīgā vajāšanas upura aizsardzība.

Savukārt atbilstoši Latvijas bāriņtiesu likumam tās loceklim gadījumos, kad ģimenē atklājas pret bērnu vērsta vardarbība, ir tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes (bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem) un nogādāt bērnu drošos apstākļos. Tomēr TM secinājusi, ka ar likumu grozījumiem būtu stiprināmi mehānismi, kas ļautu izolēt nevis bērnu no ģimenes vides, bet gan personu, kas bijusi vardarbīga pret bērnu.

Patlaban Latvijā vardarbības upuri ir spiesti bēgt no vardarbīgās vides un meklēt patvērumu citur, bet ne visur ir iespējams vērsties patversmē. TM darba grupa, kas izstrādājusi projektus, sliecas uzskatīt, ka tas ir tikai atbilstoši, ka naktsmītni ir pienākums meklēt vardarbīgajai personai, nevis cietušajam, kas nereti arī nozīmē atrast naktsmītni cietušajam ar bērniem.

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.

Tas rada arī jaunas tiesības Valsts policijai un pašvaldības policijai. Grozījumi likumā par policiju paredz, ka, pastāvot tūlītējiem draudiem, ka vardarbīgā persona varētu nodarīt kaitējumu citai personai, kas arī pastāvīgi dzīvo šajā mājoklī, policija var pieņemt lēmumu personai, kas rada draudus, atstāt, neatgriezties un neuzturēties mājoklī vai tā tuvumā uz laiku līdz četrām darbdienām no lēmuma pieņemšanas brīža. Šajā lēmumā var noteikt arī aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu. Šis policijas lēmums par nošķiršanu būs izpildāms nekavējoties.

Likumprojekts nosaka arī, ka piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi. Savukārt gadījumos, kad persona nepildīs policijas lēmumu un vienlaicīgi izdarīs kādu citu administratīvo pārkāpumu, policijai  būs iespēja šo personu administratīvi aizturēt uz laiku līdz četrām stundām. Ja persona vienlaicīgi būs izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, policijai būs iespēja piemērot kriminālprocesa likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

Tāpat likumprojekts paredz, ka kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu veic tikai Valsts policija, jo ne katrā pašvaldībā ir izveidota attiecīgās pašvaldības policija, savukārt tiesai būtu jāzina, kura institūcija būs atbildīga par attiecīgā tiesas nolēmuma pildīšanas kontroli.

Latvijā netiek paredzēts, ka Valsts policija veic nepārtrauktu un aktīvu kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pildīšanu. Iecerēts, ka galvenā motivācija vardarbīgajām personām pildīt šos tiesas noteiktos pienākumus un aizliegumus būs atturēšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, proti, iespējamās kriminālatbildības draudi par ļaunprātīgu nolēmuma par  personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu nepildīšanu.

Paredzēts, ka kriminālprocesa likuma grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Savukārt pārejo likumu grozījumu spēkā stāšanās paredzēta no 2014.gada 1.janvāra.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+