Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
26. jūlijs, 2017
Drukāt

Varšava ļauj uzelpot (2)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Polijas prezidents Andžejs Duda

Polijas prezidents Andžejs Duda pirmdien izšķīrās par veto diviem valdošās partijas “Likums un taisnīgums” virzītajiem likumprojektiem, kuros slēpto politisko “zemūdens akmeņu” dēļ nedēļas nogalē tūkstošiem cilvēku izgāja protesta demonstrācijās Polijas pilsētu ielās. Likumu apstiprināšana agrākajā formā nozīmētu arī Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Poliju.

“Likums par Augstāko tiesu un likums par Nacionālo tiesnešu padomi nekļūs par daļu no Polijas tieslietu sistēmas. Šie likumprojekti ir jālabo tā, lai tie būtu pieņemami visiem, tajā skaitā arī tiem, kas nebūs sajūsmā par šiem likumiem. Nedrīkst būt tādu likumu, kas visus sajūsminātu, vai arī tādu, kas izraisa šādus protestus. Tas ir nepieļaujami,” paziņoja Polijas prezidents Duda, uzstājoties valsts televīzijā. Vienlaikus Duda atzina, ka izmaiņas Polijas tieslietu sistēmā ir nepieciešamas, taču sabiedrībai vispirms jānomierinās. Tuvāko pāris mēnešu laikā prezidenta uzraudzībā eksperti sagatavošot jaunas attiecīgo likumu redakcijas.

Pagājušās nedēļas beigās Dudas pārstāvis sakariem ar presi Kšištofs Lapiņskis jau signalizēja, ka prezidentam, diplomētam juristam, ir “aizrādījumi” par likumu, kas reglamentētu Augstākās tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanu – tajā esot savstarpēji pretrunīgas detaļas, kas paslīdējušas garām nepamanītas Polijas parlamenta deputātiem. Polijas parlamenta augšpalāta – Senāts – abus likumprojektus un vēl trešo – Likumu par tiesu struktūru – pieņēma pagājušajā piektdienā. Prezidentam atlika tos tikai parakstīt. Tomēr svētdien opozicionāri noskaņoti demonstrantu tūkstoši pulcējās Varšavas un citu lielāko Polijas pilsētu ielās un laukumos, pieprasot valsts prezidenta veto trim likumiem.

Demonstrantu ieskatā, partijas “Likumam un taisnīgumam” līderim Jaroslavam Kačiņskim, kura nacionālkonservatīvā un Briseli kaitinošā valdība virzīja jaunos likumus, piemīt tieksme pēc diktatoriskas varas. “Likumam un taisnīgumam” jau izdevies nodibināt kontroli pār valsts medijiem, “iztīrīt” armiju un neitralizēt Konstitucionālās tiesas iespējas bloķēt jaunus likumus, ja tie pārkāpj valsts konstitūciju. Jaunā tieslietu sistēmas reforma, pēc opozīcijas domām, būtu līdzvērtīga valsts apvērsumam, jo valdošā partija iegūtu sviras Augstākās tiesas ietekmēšanai. Šī tiesa Polijā apstiprina vēlēšanu rezultātus un uzrauga partiju tēriņus priekšvēlēšanu kampaņām. Pavērtos iespēja virzīt lojālus tiesnešus, izmantot tos, uzsākot varai nevēlamu oponentu vajāšanas, varbūt pat ķerties pie vēlēšanu rezultātu falsificēšanas. Kačiņska eiroskeptiskā “Likums un taisnīgums”, kam šobrīd pieder vairākums parlamentā, nemaz nav populārākā partija Polijā. Apskatnieki aizrāda, ka 2015. gada vēlēšanās tā nāca pie varas, iegūstot 38% balsu pie vēlētāju aktivitātes 51%. Aptaujas liecina, ka šobrīd “Likumu un taisnīgumu” atbalsta ap 30% pilsoņu, kamēr vairākums piekrīt opozīcijas partijām, kas ir orientētas uz ES. Kačiņska partijas popularitāte rūk un nākamās vēlēšanās tai nesola neko labu, ja vien tā, kā “melnākajos” scenārijos paredz opozicionāri, negūs ietekmi pār vēlēšanas kontrolējošajām institūcijām. Pašreizējais brīdis ir izšķirošākais kopš 1989. gada, jo poļu nācijai atkal “jāaizstāv demokrātija un sava brīvība”, apgalvo žurnāla “Newsweek Polska” redaktors Tomašs Liss.

Kačiņskis gan uzskata, ka tiesu sistēmas reforma vajadzīga, lai “ieviestu kārtību”, mazinātu korupciju un “attīrītu tieslietu sistēmu no bijušajiem komunistiem” – paveiktu darbu, kas pēc 1989. gada neesot izdarīts. Oponenti turpretī aizrāda, ka daudzi šā brīža tiesneši patiesībā ir bijušie disidenti – antikomunisti, bet pārējie gados ir pārāk jauni, lai būtu bijuši kompartijā.

Prezidenta Dudas lēmums licis atviegloti nopūsties Briselei, kura vairākkārt brīdinājusi Varšavu, ka Poliju nāksies sodīt, jo ar labojumiem likumdošanā tiktu pārkāpti principi, kādi valda demokrātiskās Eiropas likumdošanas praksē. Eiropas Komisijai būtu jāiedarbina ES līguma 7. pants, kas paredz, ka dalībvalstij par pārkāpumiem var uz laiku atņemt balsstiesības Eiropas ministru padomē – augstākajā lēmumu pieņemšanas instancē ES. Tiesa, balsojumam par 7. punktu vajadzētu būt vienprātīgam 27 dalībvalstu lēmumam, kas ir neiespējami, jo Polijas kaimiņš un draugs Ungārija tās premjera Viktora Orbāna personā solījusi “izmantot visus likumīgos līdzekļus, lai parādītu solidaritāti ar Poliju”.

Tas nozīmē, ka izdotos savākt labi ja 4/5 balsu, lai pietiktu vismaz rājiena izteikšanai Polijai. Rājiens ar pamatojumu, ka valstī radīts apdraudējums tiesu varas neatkarībai, ļautu Briselei samazināt Polijai domātos miljardiem eiro lielos atbalsta maksājumus nākamajam ES budžeta posmam, kas sākas 2020. gadā. Valstij, kurā nepastāv neatkarīga tiesu vara, taču nedrīkst uzticēt Eiropas naudu! Tāds signāls arī stiprinātu proeiropeisko spēku pozīcijas Polijā.

Ja reforma notiktu

Palielinātos valdības politiskā kontrole pār tiesu varu; būtu apdraudēta tiesu varas neatkarība;

valdībai būtu iespēja iejaukties Augstākās tiesas darbā, nosakot tiesas sastāvu.

Nacionālās tiesnešu padomes locekļu vairākumu (15 no 25 locekļiem) izraudzītos parlaments, nevis tiesneši. Padomei ir ietekme tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku noteikšanā.

Tieslietu ministrs, kam Polijā ir ģenerālprokurora funkcijas, noteiktu vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētāju iecelšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. paklausību pērk ar naudu, daļu no kuras samaksā pati Polija…

  2. Tikai lai nebūtu Briseli kaitinošā valdība …😏😌

Draugiem Facebook Twitter Google+