Varšavas samits noteiks NATO kursu 2
Varšavas samits jūlijā, visticamāk, būs viens no nozīmīgākajiem un radīs tālejošas sekas NATO vēsturē, jo tas noteiks alianses ilgtermiņa kursu, Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā ikgadējā konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem Tallinā paziņoja NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.
“Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem drošības vide ir mainījusies pašos pamatos. Velsas [samits] bija par tūlītēju reakciju. Varšavas [samits] būs par ilgtermiņa kursa veidošanu,” viņš teica. Veršbovs norādīja, ka NATO ir jāstājas pretī stratēģiskiem izaicinājumiem gan no austrumiem, gan dienvidiem jeb agresīvajai Krievijai austrumos un nefunkcionējošajām valstīm dienvidos, kas ir sākušas tieši ietekmēt alianses dalībvalstis ar bēgļu plūsmu. “Mums ir jāizstrādā 360 grādu stratēģija,” paziņoja NATO ģenerālsekretāra vietnieks. Pēc viņa teiktā, ir divi lieli pīlāri, kā NATO samitā vērsīsies pret šiem draudiem. Pirmais ir savaldīšanas stiprināšana, bet otrs – stabilitātes veidošana, kas ir NATO ekvivalents Eiropas Savienības kaimiņvalstu politikai. Viņš uzsvēra, ka sabiedrotie arvien vairāk saprot, ka darīšana ir ar Krieviju, kas ir revanšistiska vara, kas meklē iespējas mainīt kārtību, kas bijusi spēkā pēc aukstā kara beigām, kas izmanto spēku, lai mainītu robežas, un piesaka pretenzijas uz savu ietekmes sfēru.
“Mēs stiprināsim savu aizsardzības un savaldīšanas pozīciju. Tas viss ir jāīsteno ļoti iedarbīgi ar spēcīgu Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldījumu,” Veršbovs teica un piebilda, ka tas pats attiecas arī uz kiberdrošību, hibrīddrošību. “Jaunā lēmuma atslēga būs veicināt mūsu tālāku klātbūtni, pievienot savaldīšanas elementu apliecināšanas pasākumiem. Tas nozīmē bataljona lieluma kaujas vienības katrā valstī, kā arī jūras un gaisa spēkus,” paziņoja NATO vadības pārstāvis.
Veršbovs teica, ka pēdējo gadu laikā Krievijas retorika kļuvusi bezatbildīgāka, kad runa ir par taktisko kodolieroču izmantojumu. Viņš sacīja, ka NATO joprojām ir alianse ar kodolspējām un tās arī turpmāk atbalstīs alianses konvencionālās spējas. “Mums ir jāgādā, ka viņi nav pozīcijās, kur var mūs šantažēt un sāk ticēt, ka var izsprukt bez atbildes reakcijas, ka kodolieročus izmanto ierobežotā apmērā,” klāstīja alianses ģenerālsekretāra vietnieks. Viņš noliedza, ka NATO pret Ukrainu izturas kā pret sava veida “pelēko zonu”, un norādīja, ka Varšavā gaidāma arī NATO un Ukrainas komisijas sanāksme augstākajā līmenī. “Mēs gatavojam visaptverošu atbalsta pasākumu Ukrainai paketi, kas papildinās jau esošos pasākumus,” viņš teica.
