Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
24. maijs, 2017
Drukāt

Pamats labam atalgojumam: Kur gūt plašākas iespējas darba tirgū?

Foto no skolas arhīvaFoto no skolas arhīva

Jūnija pirmajā pusē skolās atkal smaržos ziedi un meijas, jo atvadas mācību iestādēm teiks devītklasnieki. Šajā mācību gadā pamatizglītības programmas 9. klasē apguva 18 597 skolēni. Viens no ceļiem, pa kuru viņiem ir iespēja doties tālāk, ir profesionālā izglītība. Audzēkņus gaida 68 profesionālās izglītības mācību iestādes, piedāvājot ļoti plašu profesiju klāstu.

Ričards Ozols, kurš pavisam drīz absolvēs Ogres 1. vidusskolas 9. klasi, mācības nolēmis turpināt Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur var apgūt videooperatora specialitāti. Šādu lēmumu pieņēmis ne tikai tāpēc, ka viņu interesē videooperatora darbs. Ričards uzskata, ka ir izdevīgāk mācīties tehnikumā, kur uzreiz var apgūt arodu un sākt pelnīt. Turklāt pēc profesionālās izglītības iegūšanas ir visas iespējas turpināt mācības augstskolā, un to puisis arī gatavojas darīt. Vēl gan ir diezgan daudz laika izlemt, ko tieši viņš studēs. Iespējams, tā būs psiholoģija. Iegūtā videooperatora specialitāte vienmēr paliks kā bonuss, kas nākotnē nodrošinās plašākas iespējas darba tirgū.

Strenču novada vidusskolas 9. klases skolnieks Lauris Daniels Joniņš šā gada Ēnu dienā ēnojis policijas darbiniekus un sapratis, ka vēlas kļūt par policistu. Lai īstenotu savu sapni, viņš pēc pamatskolas beigšanas nolēmis mācīties Valmieras 5. vidusskolā, kurai ir policijas novirziens, līdz ar to pēc šīs skolas absolvēšanas viņam būs vieglāk iestāties Policijas koledžā Rīgā, kurā uzņem ar vidusskolas izglītību. Kad puisis Policijas koledžā būs nomācījies vienu gadu, varēs sākt strādāt par patruļpolicistu. Pāris gadus Lauris iecerējis strādāt šo darbu, bet pēc tam turpināt mācības Policijas koledžā, lai iegūtu augstāku amatu.

 

Alternatīva vidusskolām

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka daudzi jaunieši, absolvējot vidusskolu, neturpina mācības augstākās izglītības iestādēs, tāpēc saskaras ar problēmu iekļauties darba tirgū. Otra problēma – joprojām liela daļa jauniešu izvēlas apgūt profesiju pakalpojumu jomās, jo ir nepietiekamas pamata un vidējās izglītības zināšanas matemātikā, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomās.

Profesionālās izglītības iestādes pēdējo gadu laikā ir ievērojami mainījušās, secina Meņģelsone. Tās ir kļuvušas daudz modernākas un ir aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, lai jauniešiem nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu un arī patīkamu mācību vidi, kas nebūt nav mazsvarīgs faktors. Uzlabotas un pilnveidotas ir mācību programmas, kā arī veikta pedagogu apmācība. Šīs pārmaiņas ir būtiski uzlabojušas profesionālās izglītības kvalitāti un paaugstinājušas prestižu.

Viena no LDDK prioritātēm ir uzņēmēju, audzēkņu un skolu iesaiste prakšu un darba vidē balstītu mācību īstenošanā, lai jau mācību procesa laikā darba devējam palīdzētu satikt savu potenciālo darbinieku, bet jaunietis, absolvējot skolu, iespējami ātri saņemtu darba piedāvājumu. Darba tirgū ir liels pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar profesionālo vidējo izglītību, īpaši tādās jomās kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, būvniecība, metālapstrāde, vieglā rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un kokrūpniecība.

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis teic, ka pēdējos gados profesionālajā izglītībā ir veikti dažādi pasākumi un ieguldīti lieli resursi, kuriem vajadzētu nest ļoti labus rezultātus jau tagad un tuvākajā gadu desmitā. Runa ir par modernizētajiem profesionālās kompetences centriem, karjeras atbalsta sistēmas veidošanu skolās un citām labām lietām. “Domāju, ka līdz ar jauno pieeju kompetenču izglītībai attīstīsies līdzvērtīgāks salīdzinājums starp vidusskolām un profesionālajām skolām. Uzskatu, patlaban pienācis lūzuma brīdis profesionālās izglītības statusa un prestiža veicināšanā. No vienas puses, daudz tiek runāts par vidusskolu zemo kvalitāti, no otras puses – par to, ka trūkst dažādu amatu pratēju. Ja profesionālās izglītības iestādes sevi labi pozicionēs, tās var kļūt par labu alternatīvu vidusskolām.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+