Kokteilis
Ceļo

Vasals Latgolā! Ceļojuma idejas dabas un vēstures cienītājiem 16

Foto: Latgales tūrisma informācijas centru arhīvs

Šis gads aizrit Latgales kongresa simtgades zīmē, svinot latgaliešu lēmumu saistīt savu likteni ar Latvijas valsti.  Tas ir labs iemesls, lai Latvijas iepazīšanu sāktu tieši ar Latgales apmeklējumu, nesteidzīgi izzinot reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, apjaušot tā daudzveidību, izbaudot latgaliešu viesmīlību, atklājot jaunas lietas un nodarbes, ko latgalieši sarūpējuši tūristiem.

Galerijas nosaukums

Latvijas senākajai pilsētai Ludzai šogad aprit 840 gadu. Šo jauko vietu Latvijas rītu pusē, kur dzīvojušas senās latgaļu ciltis, reiz esot nodēvējuši pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā, nosaucot par Ludzu. Vēstures hronikas lappusēs Ludzas vārds pirmo reizi minēts 1177. gadā. Gadsimtu gaitā te uz dzīvi apmetušies arī igauņi, krievu vecticībnieki, baltkrievi, ukraiņi un ebreji.

Šobrīd Ludzas laiku skaita saules pulkstenis, kas veidots no vairākiem simboliskiem elementiem: vēju rozes, cipariem, lieliem laukakmeņiem, lielas lādes ar atslēgu un Ludzas novada devīzes “Sagaidīsim saullēktu Ludzā!”. Pilsētas simbols ir atslēga, kas redzama ne vien Ludzas ģerbonī, bet arī pilsētvidē, kur simboliskas atslēgas rāda virzienus pilsētas ievērojamāko tūrisma objektu iepazīšanai. Ludzu var apskatīt, izstaigājot tās vēsturisko centru kopā ar gidu. Ludzas ainavas var ietērpt tautiskās skaņās, tās izbaudot braucienā ar plostu pa Ludzas mazo ezeru kopā ar dziedošo Tihovsku ģimeni. Šobrīd ludzānieši strādā, lai pilsētā taptu ģimenes parks “Piepogā sevi Ludzai!”, kas tiks veidots stilizēti – pogas veidā, ar domu, ka katrs var sevi piepogāt šai vietai, parkam, Ludzai. Bet jau tagad pilsēta pošas jubilejas svinībām – Pilsētas svētkiem –, kas noritēs 11. – 13. augustā.

Senās baznīcu velves

Greznajam baroka stilā celtajam baltajam mūra dievnamam – Krāslavas Svētā Ludvika katoļu baznīcai –, kurā kopš 2003. gada tika restaurēts baznīcas centrālais altāris, altārglezna “Svētais Ludviks dodas krusta karā”, kā arī Filipo Kastaldi 18. gs. 60. gados gleznotā altāra freska, šogad aprit 250 gadi. Baznīcu uzcēlis Krāslavas muižkungs – grāfs Konstantīns Ludvigs fon Plāters. Baznīcā atrodas arī Sv. Donāta kapela, kurā novietotas svētā mocekļa Donāta relikvijas, ko ar pāvesta Pija VI atļauju 1775. gadā atveda no Romas katakombām. Katru gadu jūlijā dievnamā svētsvinīgā gaisotnē rīko Sv. Donāta svētkus. Baznīcas pagrabā senajās kriptās rodami grāfu Plāteru dzimtas apbedījumi. Krāslavu var uzskatīt arī par Latvijas augstākās izglītības šūpuli, jo no 1757. līdz 1844. gadam pie baznīcas darbojās garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. Toreiz, pirms 250 gadiem, te sāka gatavot jaunos priesterus Latgales, Baltkrievijas un arī Lietuvas draudzēm. Šeit mācījušies poļi, baltkrievi un lietuvieši, kuri te apguvuši arī latgaliešu valodu. Tiesa gan, dzimtbūšanas laikā latgaliešiem ceļš uz priesterību bija slēgts, taču vēstures pētnieki lēš, ka tomēr nav izslēgts, ka jaunieši, kuriem bijuši poliski uzvārdi, varējuši iekļūt semināristu kārtā. Krāslavas garīgajā seminārā izskoloti 253 priesteri.

Unikālajai rotondas formā veidotajai mūra kapelai, kas atrodas Preiļu muižas parkā, šogad apaļi 200 gadi. To 1817. gadā uzcēla Preiļu grāfs Jozefs Heinrihs Borhs, kuram apkārtnē piederēja vairāk nekā 10 muižas. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa saimes locekļu apglabāšanai, kur stikla zārkos guldīja Borhu dzimtas aizgājējus. Padomju laikā gan dievnamu izdemolēja, bet apbedījumus – apgānīja. 2007. – 2008. g. te veica arheoloģiskos izrakumus, kuru laikā izdevās atrast Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha ar brokāta diegiem izšūtā Maltas ordeņa komandora mundiera fragmentus un jezuītu garīdznieka koka krustu. Tērpa fragments ir restaurēts, un tāpat kā uzietais krusts, atrodas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, kurā aplūkojamas arī citas interesantas ekspozīcijas.

Lūznavas muižas renesanse

Pirms 130 gadiem aizsākās Līvānu stikla rūpnīcas vēsture, un tagad stikla pūtēju virtuozi darinātie trauki skatāmi Līvānu stikla muzejā, kas izvietots Latgales mākslas un amatniecības centrā. Tepat apmeklējama arī stikla pūšanas darbnīca, kur ir iespēja ielūkoties stikla izstrādājumu tapšanas procesā, izzināt stikla izstrādes tehnoloģijas noslēpumus un sajust karstās stikla masas pārvērtību brīnumu, kas top pieredzējuša stikla meistara vadībā.

Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra arhitektoniskais veidols nav iedomājams bez majestātiskā Vienības nama, kam decembrī būs 80 gadu jubileja. Toreiz, 1936. gada 15. maijā, kad lika iespaidīgās būves pamatakmeni, vai kāds ticēja, ka jau 1937. gada 19. decembrī ēka tiks iesvētīta? Gan toreiz, gan tagad šis nams visa gada garumā ir tautas kultūras mantojuma oāze, kur doties noskatīties Daugavpils teātra iestudējumus vai apmeklēt Latviešu kultūras centra sarūpēto pasākumu klāstu.

Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēts, cenšoties īstenot 20. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. To projektējis muižas īpašnieks – dzelzceļa būvju inženieris, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Staņislavs Kerbedzs (1810 – 1899). Pastāv viedoklis, ka Kerbedza idejas būtiski ietekmējušas inženierijas attīstību tā laika Eiropā. Zīmīgi, ka pēc viņa projektiem Daugavpilī būvēts tilts pār Daugavu, dzelzceļa maģistrāles Pēterburga–Varšava, kas šķērso Latgali, Maskava–Varšava u. c. Sākotnēji muiža celta kā vieta mākslai un mūzikai. Piedzīvojusi vēsturiskās pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, atkal skolu, pagasta pārvaldi un bibliotēku. Tagad muižā rīko ekskursijas, koncertus, radošās darbnīcas, izstādes un piedāvā iepazīt arī Lūznavas muižas parka dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Aicina piedalīties izziņas spēlē “Muižas sikspārņa Mūža misija”, kuras “patrons” ir sikspārnis – brūnais garausainis Mūzis, kurš dzīvo muižas bēniņos.

Kačerāgs i citi štrumenti

Latgales Māras piemineklī, kas slienas pašā Rēzeknes centrā, iekalti vārti “Vienoti Latvijai”. Savukārt maija sākumā Rēzeknē par godu Latgales kongresam atklāts piemineklis “Latgales kongresam – 100”. Pieminekļa laukuma vietā 1917. gadā atradās Rēzeknes kinoteātris “Diāna”, kur pulcējās Latgales ļaudis un lēma par vienotu Latviju. Piemineklī iekalti sabiedriskā darbinieka un garīdznieka Franča Trasuna vārdi “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba”. Mazākiem burtiem plaknē pret laukumu: “1917. goda 26. un 27. aprelī (p. v. st.) itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi.”

Daugavpils novada Naujenes novadpētniecības muzejs apmeklētājiem piedāvā jaunu etnogrāfijas ekspozīciju “Skovorda, ļižeika, kačerāgs i citi štrumenti”, kurā apskatāmi ne tikai ekspozīcijas nosaukumā minētie priekšmeti – panna, karote, krāsns kruķis, bet arī trauki un darbarīki, kurus izmantoja ēdiena un dzērienu uzglabāšanas un pagatavošanas procesā Daugavpils novadā, it īpaši Naujenes pagastā, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. Ekspozīcijā atspoguļoti saimes darba un sadzīves apstākļi Latgales zemnieka sētā. Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, un tās centrālo vēstījumu veido fotogrāfa Jāņa Studenta foto negatīva reprodukcija, kas parāda maizes cepšanas procesu Ilūkstes apriņķa (mūsdienās Daugavpils novada) Skrudalienas pagasta Skrudalienas vecajā krogā 1927. gada 22. jūnijā.

Saliec cietokšņa puzli

Daugavpils cietoksnī šosezon var pieteikt pavisam jaunas tematiskās ekskursijas, kas sniedz ieskatu objekta daudzšķautņainajā vēsturē. Ekskursijas “Izzini Daugavpils cietoksni!” laikā gidi piedāvā cietoksni iepazīt praktiski: izmērīt Nikolaja tilta garumu ar soļiem, salikt cietokšņa puzli, izkrāsot Nikolaja vārtus un pat pamēģināt izšaut ar gaisa lielgabalu. Bet ekskursija “Es esmu tik kareivis…” veltīta Latvijas starpkaru posmam Daugavpils cietoksnī (1920 – 1940), kad šeit bija izvietotas Latvijas armijas daļas. Tajā uzmanība akcentēta kareivju sadzīvei un ikdienai, kā arī dažādām sabiedriskām aktivitātēm. Ekskursijas laikā ir iespēja apmeklēt arī vēsturisko tērpu ekspozīciju “Atmiņu lāde”, kurā skatāmi pirmās Latvijas brīvvalsts laika tērpi un aksesuāri.

Medicīnas vēstures ekspozīcija, kas ir iekārtota Daugavpils medicīnas koledžas telpās, plaši atspoguļo medicīnas vēstures tematiku. Ekspozīcijā savākts, apkopots un sistematizēts pagājušā gadsimta 70. – 80. gadu medicīnas aprīkojums, dažādu medicīnas speciālistu darba piederumi, instrumenti, specializētais aprīkojums un diagnostikas iekārtas, dažādu veidu mēģenes, kā arī higiēnas, farmakoloģijas priekšmeti un aptiekas trauku komplekti. Te var apskatīt medmāsu apģērbu, 70. gadu slimnīcas pieaugušo un bērnu gultu, inkubatoru neiznēsātiem bērniem, autentisku gultasveļu un zīdaiņu apģērbu. Ir iespēja aplūkot, ar kādiem instrumentiem tolaik strādāja dakteri. Plašais eksponātu klāsts: stikla šļirces, adatas, fonendoskopi, sfigmomanometri, asins paraugu ņemšanas aprīkojums, fizioterapijas aparāti, militārās medicīnas apmācības komplekts u. c. jau sen vairs nav sastopams mūsdienu medicīnas iestādēs.

Peļd i rypoj vasals!

Šomēnes Rēzeknē atklāts Latgalē pirmais sešu celiņu 25 m garais atklātais peldbaseins, kas atrodas blakus Rēzeknes Olimpiskā centra jaunajai viesnīcai. Tam līdzās ir arī bērnu baseins, džakuzi vannas u. c. atpūtas un izklaides iespējas ģimeņu atpūtai.

Daugavpilī netālu no Lielā Stropu ezera Zilā karoga pludmales darbu sācis piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns”, kurā ir sešas šķēršļu trases. Zaļā trase paredzēta pieaugušajiem un bērniem no sešu gadu vecuma, tā veidota ar 16 šķēršļiem līdz 3 m augstumā. Zilajā trasē veidoti samērā viegli pārvarami šķēršļi, kas pacelti līdz pat 5 m virs zemes. Sarkanā trase izveidota 10 m augstumā, tajā iekļauts atraktīvais “Tarzāna lēciens”, lidojošais skrituļdēlis un citi aizraujoši šķēršļi. Savukārt Melnā trase paredzēta tiem, kuriem pa spēkam nedaudz vairāk, jo trasē izvietoti 14 augstas sarežģītības pakāpes šķēršļi, kas izvietoti līdz pat 12 m virs zemes.

Savukārt tie Latvijas apceļotāji, kuri savas piedzīvojumu garšas radīšanai labprātāk izvēlas velosipēdu, šogad tiek īpaši aicināti uz Ziemeļlatgali, kur šogad būs četri jauni velomaršruti. Tie ir tapuši nesteidzīgam vienas dienas braucienam un veicamie attālumi ir no 19 līdz 30 km. Vienā no skaistākajām Kārsavas novada teritorijām – dabas parkā “Numernes valnis” – ir marķēts 30 km velomaršruts nr. 776.

Šis ir ainavisks ceļojums dabas mīļotājiem, jo lielākā maršruta daļa vijas cauri priežu mežiem īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā ar bagātīgo floras un faunas daudzveidību. Viļakas pilsētā sākas 19 km maršruts nr. 777. Tas izved cauri ainaviskajām Ziemeļlatgales teritorijām – te no kalna lejā, te atkal augšā, un Latvija nemaz vairs nešķiet tik līdzena. Balvu novadā izveidots 29 km velomaršruts, un tas ved arī pa veco dzelzceļa līniju Abrene–Sita. Briežuciema aplis nr. 781 ir 22 km garš, tajā ir vairākas leģendām un nostāstiem apvītas vietas, kas aicina velobraucējus izstāstīt savu Ziemeļlatgales stāstu. Tajā ir iespēja apmeklēt vairākus vietējos amatu meistarus un Latgalei raksturīgās lauku sētas.

LA.lv