Ziema kļūs par trīs mēnešiem īsāka. Tikai februārī vidējā gaisa temperatūra būs zem nulles. Nākotnes maija laika apstākļi atbildīs mūsdienu jūnijam.
Ziema kļūs par trīs mēnešiem īsāka. Tikai februārī vidējā gaisa temperatūra būs zem nulles. Nākotnes maija laika apstākļi atbildīs mūsdienu jūnijam.
Foto – Shutterstock

Vasara kļūs garāka, ziema – īsāka 6

Lai sagatavotos un pielāgotos klimata pārmaiņām, Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskas modelēšanas laboratorijas speciālisti rada datorsimulācijas. Tās prognozē, kādas klimata izmaiņas Latviju sagaida nākotnē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Karsta vasara ar nedēļām ilgu svelmi virs 30 ºC vai bezsniega ziema vēl neko neliecina par klimata pārmaiņām – tikai par ļoti siltiem laika apstākļiem konkrētajā gadā. Tāpat arī drēgns un lietains augusts, pirmais sniegs oktobrī un kupenas martā nav iemesls, lai gavilētu klimata pārmaiņu skeptiķi. Pat šīs vasaras lietavas un plūdi Latgalē pašas par sevi vēl neliecina par klimata pārmaiņām.

Pētnieki ir pierādījuši, ka klimata pārmaiņu noteicošais faktors ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Fiziķis Pēteris Bethers kopā ar kolēģiem valsts pētījumu programmas EVIDENT ietvaros izstrādā klimata pārmaiņu kalendāru. “Uzzinot, ka gaisa temperatūra 120 gadu laikā pieaugs par 3,5 ºC, šķiet, ka tas nav nekas īpašs. Vakar bija 7 ºC, rīt 11 ºC. Tāpēc mūsu mērķis bija izteikt izplatītākās dabas parādības, piemēram, pirmais sniegs konkrētos datumos, tādējādi parādot notiekošās klimata pārmaiņas.” Pētnieka teiktais nozīmē, ka klimata kalendārs lietotājam parāda, ka, piemēram, mūsdienās 15. novembrī ir 50% varbūtība, ka sniegs ir jau uzsnidzis, bet tālajā nākotnē šāda 50% varbūtība, ka sniegs ir uzsnidzis, ir tikai, piemēram, 5. – 10. decembrī. Plus jāņem vērā arī varbūtība, ka sniegs var neuzsnigt vispār.

Cik datorsimulācijas prognozes ir ticamas, ņemot vērā mūsdienu laika prognožu neprecizitāti? Ja šodien nevar prognozēt laiku pēc divām nedēļām, kā tad lai tic prognozēm pēc simt gadiem? “Šīs datorsimulācijas ir labākais, ko cilvēks ar šā brīža priekšstatiem un iespējām var radīt. Tur ir daudz pieņēmumu, no kuriem galvenie ir par to, kā notiek siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā. Savās prognozēs izvēlamies viduvēju attīstības scenāriju, kas paredz, ka pasaule ar izmešiem atmosfērā tomēr cīnīsies,” skaidro P. Bethers.

Klimata attīstības scenārijus, kas rēķina globālos un reģionālos klimata modeļus nākotnē, nerada Latvijā – mūsu valstij tas būtu pārāk dārgi un nepietiktu aprēķinu jaudas. “Mēs izmantojam šo modeļu rezultātus, turklāt veicot tā saucamo sistemātisko noviržu korekciju. Tā kā šie modeļi ne pārāk labi darbojas lokālos mērogos, tad, lai varētu izteikt kādus pieņēmumus, tie tiek koriģēti atbilstoši novērojumiem Latvijā. Modeļus var diezgan droši lietot nākotnes klimata ieskicēšanai – tendences būs pareizas, un modeļi ir samērā konservatīvi,” piebilst pētnieks.

Rudens būs vēl garāks un slapjāks

Kādas klimata pārmaiņas mūs sagaida? Pētnieki vides un tehnoloģisko procesu matemātiskas modelēšanas laboratorijā, izmantojot līdzšinējos gaisa temperatūras un nokrišņu novērojumus Dobelē, secina, ka visos mēnešos nākotnē sagaidāma augstāka gaisa temperatūra nekā mūsdienās. Lielākajā daļā gada sagaidāms vairāk nokrišņu. Tikai aprīlī un jūlijā – septembrī nākotnē nokrišņu būs mazāk. Ziema kļūs par trīs mēnešiem īsāka. Tikai vienā gada aukstākajā mēnesī (februārī) vidējā gaisa temperatūra būs zem nulles. Pavasaris martā iestāsies divas nedēļas agrāk nekā mūsdienās un būs īsāks. Nākotnes maijā laika apstākļi atbildīs mūsdienu jūnijam.

Reklāma
Reklāma

Vasara kļūs par diviem mēnešiem garāka. Nākotnē sagaidāmas jaukas un ilgas atvasaras – oktobra vidēja temperatūra būs līdzīga mūsdienu septembrim, bet klimats būs sausāks. Jūnijā un septembrī sagaidāmas mūsdienu karstākajiem mēnešiem (jūlijs, augusts) raksturīgā temperatūra. Jūlijs un augusts nākotnē būs būtiski – vidēji par 4 ºC – karstāks nekā mūsdienās. Vasaras mēneši no jūnija līdz augustam, tāpat kā mūsdienās, būs vislietainākie, savukārt jaunais vasaras mēnesis septembris būs sauss kā maijs mūsdienās.

Mūsdienu rudenim (oktobris – novembris) līdzvērtīgi laika apstākļi valdīs trīs mēnešus – no novembra līdz janvārim. Garo rudeni īpaši nepatīkamu padarīs par trešdaļu biežākas lietavas.

Šīs klimata izmaiņas neiestāsies uzreiz. Pie tām nonāksim pakāpeniski. 120 gadu laikā temperatūra kāps par 3,5 ºC, bet nokrišņi – par 17%. Sākotnēji – apmēram līdz 2040. gadam – sagaidāms straujāks nokrišņu daudzuma pieaugums, bet turpmākajā gadsimta ritumā kļūs siltāks.

Gadsimta beigās būs kā Vācijā šodien

Kur Eiropā šobrīd valda Latvijas nākotnes klimats? Latvijai līdzīgās vietas ir Igaunija, Lietuva, Baltkrievijas ziemeļi, Polijas ziemeļaustrumi, centrālā Zviedrija no Smolandes līdz Dalarnai, Krievijas Pleskavas un Ļeņingradas apgabali, Novgorodas, Tveras un Smoļenskas apgabalu rietumdaļa. Jāatzīmē eksotiskākas Latvijai līdzīga klimata vietas Donavas ielejā pie Vācijas, Čehijas, Austrijas robežām un Gruzijā, teic P. Bethers.

Pētnieki prognozē, ka šā gadsimta beigās Latvijā baudīsim tādu klimatu, kāds jau šodien sastopams Vācijas Zeimeļreinā-Vestfālenē, Francijas Šampaņā, Beļģijas Valonijā, Dienvidpolijas zemienē un Horvātijas centrālajā daļā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.