Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. maijs, 2016
Drukāt

Vasarā piena nozare var nonākt kritiskā stāvoklī (8)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ilustratīvs foto

Situācija piena nozarē vasarā var kļūt kritiska, un nav skaidrs, kad tā uzlabosies, šodien pēc valdības sēdes atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Vasara piena nozarē ir periods, kad piena apjomi palielinās, bet cenām paaugstināšanās pagaidām nav prognozēta. Tāpat arī neesot prognozējams, kad situācija nozarē uzlabosies, un neesot ziņu, ka tuvākajā laikā no Krievijas puses varētu tikt atcelts embargo.

“Mēs esam apsprieduši situāciju ar piena ražotājiem, tiek piedāvāti daudz un dažādi pasākumi, kas ir saistīti ar nodokļu samazināšanu, atlikšanu vai pārcelšanu. Taču tas viss ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļiem,” noteica ministrs.

Kā viens no risinājumiem ir meklēt eksporta tirgus piena produkcijai, ko Zemkopības ministrija arī piensaimniekiem iesaka darīt, klāstīja Dūklavs. Risinājumi, kā rīkoties, gan varot būt dažādi, piemēram, pārprofilēšanās. Ministrs uzsvēra, ka lauksaimniekiem nebūs visiem viens risinājums, bet katram atšķirīgs, ņemot vērā konkrēto situāciju.

Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja 6 197 000 eiro piešķīrumu piensaimniecībām, lai mazinātu finansiālos zaudējumus un bankrota draudus.

Ministru kabineta apstiprinātā Valsts papildu atbalsta piešķiršanas kārtība piena ražotājiem paredz, ka atbalstu piešķirs Lauksaimniecības datu centrā reģistrētajām saimniecībām par piena daudzumu tonnās, kas piegādāts laikā no 2015.gada 1.oktobra līdz šī gada 30.aprīlim, ja ražotājam ir reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

Atbalstu saņems piena ražotāji, kas ir reģistrēti vienotajā informācijas sistēmā ne vēlāk kā līdz 2016.gada 10.jūnijam.

Jau vēstīts, ka visā Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu sistēmas atcelšanas. Kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada aprīlim piena cena samazinājusies par 33%, ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē – 24 miljonus eiro.

Tikmēr Briselē norāda, ka papildu ārkārtas atbalsta piešķīrumu ES piensaimniekiem neveicina arī fakts, ka desmit valstis līdz šim tā arī nav izmantojušas iepriekšējo Eiropas Komisijas ārkārtas piešķīrumu.

Plānots, ka atbalstu aprēķinās un līdz šā gada 30.jūnijam izmaksās Lauku atbalsta dienests, dalot kopējo atbalsta summu ar attiecīgo vienību skaitu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Jānis Dūklavs un Baiba Rivža pareizi un skaisti ( atbilstoši valsts politikai ) mācēja runāt jau pagājušā gadsimta tālajos setiņdesmitos, mācoties LLA ( tagad LLU ).

  2. Pa lielam:
    Lopkopība, zemkopība, piensaimniecība utt., ir bizness. Tad kāda velna pēc te vispār kāds var kaut ko brēkt, ka pieniniekiem iet grūti, ka valsts neko nedara viņu labā?! Nosauciet vēl kādu biznesu, izņemot jau nosauktos, kur valsts vai Eiropa grūstu naudu pakaļā, lai tikai tu ar to nodarbotos. Nu marasms gatavākais. Cik es nezinu ņauduļus zemniekus un īpaši lopkopjus(pieniniekus), kas ņaud un žēlojas, ka ir tik sasodīti grūta situācija, ka viss ir slikti utt., bet tajā pašā laikā paši pērk jaunus, pārlieku jaudīgus traktorus, ģimenei ir 3, 4 jaunas mašīnas, bērni mācās labās skolās, ceļo utt. Kāds man var, lūdzu, pastāstīt, vai šiem biznesmeņiem, lielsaimniekiem, kuru saimniecību un lielo māju apkaimē valda nabadzība, jo šie baroni ir savākuši visu ap sevi, ir kaut mazākās tiesības par kaut ko īdēt, žēloties? Man pie vienas vietas, es varu pirkt arī Polijas vai Lietuvas pienu, bet neuzskatu, ka cilvēks, kuram tas ir bizness, var vainot visus citus, bet to, ka saimniekot lāga nemāk, to atzīt nemāk. Es pazīstu arī tādus pienkopjus, kuri vispār nesūdzas, māk labi samniekot un nopelnīt(ja supsīdijas var saukt par nopelnīšanu)

  3. Visu laiku ir tikai tukša muldēšana ,kad sāks beidzot kaut ko darīt .

  4. Vajadzetu razot kvalitativus piena produktus – jaizbeidz atskaidit lidz 0,5%,tadejadi radot pelnu tikai razotajiem. Kas tas par 10% vai 20% krejumu? – iebiezinats vajpiens utt.

  5. Lauku politiku pie mums taču ilgstoši nosaka bijušie kompartijas ielikteņi, kuri tā arī nav īsti izpratuši, kā darbojas tirgus ekonomika Rietumeiropā. Viņi, tāpat kā tas bija padomju sistēmā, par lauku ekonomikas pamatu uzskata ražošanas koncentrāciju, kas padara liekus lielu daļu lauku iedzīvotāju. Tie vienkārši tiek padzīti no laukiem. Urbanizācijas procesi valstī šādi tiek mākslīgi veicināti.Turpretī Rietumeiropas valstīs tiek plaši atbalstīts arī nelielais ražotājs laukos, viņu neviens no valsts puses netiranizē un cilvēki te netiek dalīti kā ražojošie zemnieki un neražojošie vai ar ņirdzīgu pieskaņu piesauktās “hobijsaimniecības”. Bet galvenais, arī finansu resursi un ES fondi pie mums tiek pārdalīti par labu vienīgi lielsaimniekiem. Un tagad ir sekas redzamas: piena pārprodukcijas apstākļos pirmie put ārā šie lielsaimnieki, jo viņiem zemo piena cenu dēļ trūkst naudas apgrozībai un kuri nonākuši banku atkarībā. Un nu “gudrie” ierēdņi nezina ko darīt. Vienīgais, ko viņi spējīgi izdomāt, ir prasīt no valdības jaunus pabalstus šīs mākslīgi izveidotās ražošanas sistēmas stutēšanai. Brigmanis ar Dūklavu nesaprot, ka Eiropā piena ražošanā joprojām DOMINĒ ģimenes saimniecības forma ar 20-50 slaucamām govīm(ci, kas apvienotas kooperatīvos un kas ir spējīgas pastāvēt un ražot arī šajos piena pārprodukcijas apstākļos.

  6. 26 gadus lauku cilvēki ir piedzīvojuši tik daudz represijas- plānotas, aiz stulbuma un slinkuma. Ko dara tie simti ierēdņu ZM ar izbijušo vājo kolhoza priekšnieku priekšgalā. Visu laiku tikai tukša muldēšana, nekāda sausā atlikuma. Vienmēr tikai citi vainīgi. laukos tiek veiktas aktualizētas kampaņas, lai apkarotu lauku attīstību – kā pēkšņas baktērijas pienā visā Latvijā, putnu gripa, tagad cūku mēris ar vērienu, kas būs tālāk..Tas ir noziegums pret lauku cilvēkiem, ka piena cena ir zemāka par ūdeni, ka veikalos cenas nekrīt, kas šajā brīdī apzog piensaimniekus? Ja ZM to nevar vai negrib sakārtot, tad tā ir kārtēja ierēdņu shēma,Varbūt tāda ministrija nav vajadzīga , ja darbam nav sausā atlikuma valsts labā.

  7. “Jāmeklē noieta tirgus” – interesanti ar ko tad valdība un ministrija nodarbojās kopš embargo, kapēc nav jau atraduši to noieta tirgu…Izskatās, ka piena nozarei draud cukura nozares liktenis…Nu piemēram likvidēsim lopus, pāriesim uz graudkopību, tad sāksies graudu pārprodukcija un atkal to vajadzēs kā nozari likvidēt…Darba nebūs, jaunie aizbrauks, vecie apmirs, paliks no Latvijas aizaugušas zemes un viens tik nosaukums…

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+