Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. jūnijs, 2014
Drukāt

Garš vasaras brīvlaiks kaitē sekmēm, secinājuši zinātnieki (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Itālijas skolās sācies vasaras brīvlaiks, kas šajā valstī ir visgarākais Eiropā un ilgst 14 nedēļas. Romas universitātes “La Sapienza” pētījums secina, ka tik garš mācību pārtraukums kaitē skolēnu sekmēm, it īpaši tajos gadījumos, ja viņi nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un viņu vasaras nodarbes nav izglītojošas.

Katrā ES valstī savādāk


Itālijā šogad mācību gads beidzās 6. jūnijā un nākamais vairākumā reģionu sāksies 15. septembrī, tādējādi vasaras brīvlaikam atvēlētas 14 nedēļas, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ES dalībvalstī. Tik garu vasaras pārtraukumu attaisno klimats, kas apgrūtina atrašanos klasē gada karstākajos mēnešos. Toties šajā valstī nav brīvlaiku starp semestriem un mācību gada laikā skolēni atpūšas tikai divas nedēļas starp Ziemassvētkiem un jauno gadu, kā arī nedēļu pēc Lieldienām. Pēc Itālijas likumiem, mācību gadā jābūt vismaz 200 darbadienām, bet mācību kalendāru sastāda katrs reģions autonomi, parasti iekļaujot tajā vismaz 208 mācību dienas. Tādējādi Itālijas skolēni kopumā nemācās mazāk kā viņu vienaudži citur Eiropā, turklāt Itālijā mācību stunda ilgst 60 minūtes, bet citās ES valstīs – 45 vai 50 minūtes.

Spānijas likumi nosaka, ka mācību gadā jābūt vismaz 175 darbadienām. Rumānijā minimālais noteiktais mācību dienu skaits ir 176, Īrijā – 186 dienas. Vācijā mācību gadā ir no 188 līdz 208 dienām.

Pēc Eiropas izglītības informācijas tīkla “Eurydice” datiem, Norvēģijā vasaras brīvlaiks ilgst 8 nedēļas, taču Ziemassvētku un pavasara brīvlaiki kopā ilgst vēl 5 nedēļas. Lielbritānijā vasaras brīvlaiks ir vēl īsāks – 6 nedēļas, tomēr skolēni kopumā atpūšas divtik ilgi, jo vēl sešas brīvlaika nedēļas ir sadalītas pa visu mācību gadu.

Franču skolēniem vasarā brīvas ir 9 nedēļas, bet rudens, ziemas, Ziemassvētku un pavasara brīvdienas ļauj atpūsties vēl 8 nedēļas. Itālijai līdzīgāka situācija ir Dienvideiropas valstīs Grieķijā, Spānijā un Portugālē, kur vasaras brīvlaikam atvēlētas aptuveni 12 nedēļas, bet mācību gada laikā ir vēl 4 brīvas nedēļas, kā arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kur vasaras brīvlaiks ilgst no jūnija sākuma līdz augusta beigām jeb aptuveni 13 nedēļas, ilguma ziņā atpaliekot vienīgi no Itālijas.

Zināšanu killeris


Itālijas zinātnieki sava pētījuma tematu aizguvuši no ASV, kur ļoti plaši ticis pētīts “Summer lear­ning loss” fenomens un vairāki ilggadēji pētījumi pierāda, ka pārmērīgi garš mācību pārtraukums pasliktina skolēnu spējas apgūt jaunas zināšanas. Amerikāņi arī nodēvējuši vasaru par zināšanu killeri, pierādot, ka, rudenī atgriežoties klasē, skolēnu zināšanas un spējas ir ievērojami samazinājušās, lai gan šis fenomens neskar visus skolēnus vienādi, bet gan ir atkarīgs no tā, kādā vidē un nodarbēs ir pavadīta vasara.

Itālijā pētījums par vasaras brīvlaika ietekmi uz skolēnu zināšanu līmeni uzsākts nesen, bet pirmie secinājumi ir līdzīgi kā ASV, proti, garš pārtraukums liek aizmirst apgūto un zaudēt ritmu. Lai samazinātu šo problēmu, Itālijas skolotāji jau gadiem skolēniem uzdod vasaras mājasdarbus lielā apjomā, ar mērķi pamudināt skolēnus katru dienu veltīt vismaz neilgu laiku mācību gada laikā apgūtās vielas atkārtošanai. Taču skolēni nereti tiem pieiet pavirši, neizpilda vispār vai lielā steigā izdara visu dažu dienu laikā.

Arī Itālijā zināšanu līmeni ietekmē veids, kā skolēni pavadījuši brīvlaiku. Ekonomisko problēmu dēļ mazāk populāri kļūst mācību ceļojumi, kas agrāk bija ļoti iecienīti. Skolotājs Aldo Moreti atceras: “Astoņdesmitajos gados mana draudze organizēja mācību ceļojumus uz Lielbritāniju angļu valodas apgūšanai. Bijām vismaz 120 dalībnieki, bet šādus braucienus organizēja daudzi. Mācījāmies valodu trīs stundas dienā. Tā papildinājām zināšanas, bet nejutos noguris, jo pārējā laikā bija ekskursijas un brīvais laiks. Tagad ģimenes to vairs nevar atļauties un bērnu brīvlaika organizēšana ir kļuvusi par problēmu.”

Pārmaiņas nevēlas


Ik pa laikam Itālijā tiek apspriestas iespējas saīsināt vasaras brīvlaiku, tomēr ideja nerod pietiekamu skaitu atbalstītāju. Pērnā gada sākumā toreizējais valsts premjers Mario Monti izteica priekšlikumu noteikt, ka skolās vasaras brīvlaiks turpmāk ilgs tikai vienu mēnesi, bet pārējos divos skolas paliks atvērtas, taču neturpinot mācību programmu, bet gan veltot šo laiku galvenokārt dažādām ārpusstundu nodarbībām – sportam, interešu pulciņiem, kā arī mācību vielas atkārtošanai. Pret šo Monti priekšlikumu asi iebilda skolēni, skolotāji un arodbiedrības, un tas īsā laikā pazuda no darba tirgus reformas likumprojekta, kurā bija iekļauts.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Statistika par klasē pavadītā laika un zināšanu attiecību ir saliektas naglas vērta. Savukārt, ‘zināšanu zudums’ vasaras brīvdienās norāda arī uz skolā apgūto zināšanu nelietderīgumu – ja skolas zināšanas būtu saistītas ar ikdienas nepieciešamībām, tad tās nostiprinātos, nevis zustu. (Itāļu skolotāja piemērs ar valodu apguves saistīšanu ar ceļošanu ir ideāls gadījums)
    Problēmas risinājumu sauc par individuālo mācību vadīšanu, kas no skolotāja prasa daudz darba un individuālu attieksmi un no skolu sistēmas puses prasa skolu programmu pieskaņošanu individuālo mācību ciklam vasarā. Lai jums veicas ar kritiskām pārdomām.

  2. atpūties cilvēks tiešām strādā enerģiskāk. ja vien viņa plānos vispār strādāšana ietilpst. un nevis nākamās atpūtas gaidīšana. kapteinis mērfijs reiz pamanīja, ka pirmie 10 procenti piepūles dod pat 90 procentus rezultāta. sākt, apgūt pamatus. tie arī būs tie pirmie procenti. pieslīpēt, atrast pareizo izlietojumu, pārliecināt citus, tie būs pēdējie 90 procenti. saprast, ka jebkurā gadījumā būs jāpiepūlas piecdesmitreiz vairāk, kā gribētos- tā būs pēdējā procenta beidzamā trešdaļa

  3. MUĻĶĪBAS!!! TIEŠI OTRĀDI!!! ATPŪTIES CILVĒKS STRĀDĀ AR CITU ATDEVI, KAMĒR IZSŪKTA PERSONĪBA VELKAS KĀ GLIEMEZIS!!! SKOLĒNI IR CILVĒKI!!! NEKAD NESALĪDZINIET MŪSU BĒRNUS AR ĀRZEMNIEKIEM, KURI AUG UN DZĪVO ĻOTI LABOS APSTĀKĻOS, JO VECĀKI PAR DARBU NOPELNA LABI!!!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+