Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. februāris, 2015
Drukāt

Vasaras kvieši – izdevīgākie. “LA” projekts ” Zelta hektārs” (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Viedoklis

Viedoklis

Oskars Balodis, LLKC augkopības nodaļas vadītājs: "2014. gadā daudzi saimnieki Zemgalē audzēja vasaras kviešus, bet katru gadu ne katrs audzē. Vairāk tos audzēja cukurbiešu augsekās. Vasaras kvieši ir ienesīgākais no vasarāju graudaugiem. Saimniecībā augsnes ir piemērotas šī kultūrauga audzēšanai. Zemgalē vasaras kvieši nav īpaši populārs kultūraugs, bet saimniekam noteikti ir savs pamatojums. Vasaras kviešus parasti audzē augstas kvalitātes pārtikas graudu ieguvei un ar tiem vienmēr varēs pelnīt. Prognozēju, ka pēc 2014. gada ziemas vasaras kvieši kā audzējamais kultūraugs atgriezīsies lielā daļā ­saimniecību."

Vasaras kviešus “Liepziedos” pērn audzēja 207 ha platībā un tā saimniecībā ir viena no pamatkultūrām. Tā kā šogad saskaņā ar zaļināšanas prasībām jānodrošina trīs kultūras, saimniecībā audzē arī ziemas kviešus, kartupeļus, rudzus un ziemas rapsi. Izņēmums bijis 2014. gads, kad aptuveni 200 ha ziemas kviešu nācās pārsēt ar vasaras rapsi. “Paldies Dievam, ka ar nelielu garantiju – ap 50 t rezervītei atstājam sēklai vasaras kviešus. Pagājušajā gadā sēklai bija astronomiskas cenas, jo daudziem ziemāju lauki bija izsaluši. Pagājušais bija tukšais gads,” vērtē “Liepziedu” saimnieks Gundars Liepa.

Saimniecībā audzē tādas šķirnes kā sevi labi pierādījušo ‘Taifūnu’, ko izdevās iegūt ap 6,5 t/ha, un ‘Granny’, kas ir jauna šķirne. Saimnieka dēls Ermīns Liepa stāsta, ka atklājums ir Stendē izaudzētā ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’. Pērn bija iesēts ‘Kranich’, kas gan izsalis pilnībā, kā arī ‘Fredis’ un ‘Edvīns’ un tieši pēdējais pārziemojis vislabāk. Visu nokulto izdevies realizēt kā pārtikas graudus un tikai pavisam neliela daļa pēdējā iekūluma ilgstošo lietavu dēļ bija lopbarības graudi. 2014. gadā vidēji no viena hekt­āra izdevies iegūt ap 6,5 t vasaras kviešu. Izaudzēto “Liepziedu” saimnieks realizē “Elagro Trade”, kā arī kooperatīvam “Agrario”, kura biedrs saimniecība ir. Kooperatīvs garantē sezonai nepieciešamo finansējumu un ļauj izdevīgāk iegādāties nepieciešamās izejvielas.

Pagājušajā gadā cenas izaudzētajai produkcijai saruka par aptuveni trešdaļu, salīdzinot ar gadu iepriekš un tas rezultējies ar “sitienu zem jostasvietas”. Lai arī zemnieku virzienā pat izskanējuši pārmetumi, ka vajadzējis iekrāt labajos gados, G. Liepa oponē, ka zemnieki tieši tad ņēmuši kredītus, lai varētu attīstīties un modernizēties. “Daudzas saimniecības pērn strādāja tuvu nullei un nebaidos teikt, ka daļai nākas šogad pārkreditēt savas saistības, jo ir pat zem nulles un ienākumu nav vispār. Bankās valda piesardzība,” vērojumos dalās saimnieks. Svarīgi ir sekot graudu cenu izmaiņām un raudzīt no­slēgt līgumus par visizdevīgākajām realizācijas cenām. Tiesa, ne vienmēr tas izdodas. Piemēram, pagājušajā rudenī ap 500 t 
graudu pārdevām lēti, jo noteiktā laikā bija jāveic samaksa firmai, taču pēc pusotra mēneša cena graudiem jau bija pieaugusi un varējām iegūt vairāk,” nianses atklāj Gundars Liepa.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Gundars vienmēr bijis aktīvs, bet saimniekojis ar piesardzību un apdomu. Cienu tādus saimniekus, kuri nestrēbj karstu, bet visu dara ar apdomu.

  2. malači, ka dara! lai pietrūkst spēka!

  3. Patīkami lasīt par šādām saimniecībām. Šie ir īstie Latvijas saimnieki – mazās un vidējās saimniecības!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+