Laukos
Graudkopība

Padoms zemniekam. Vasaras kviešu šķirņu salīdzinājums 0

Autores: Vija Strazdiņa, Valentīna Fetere, LLU AREI Stendes pētniecības centrs

Kviešu audzētāji arvien vairāk cenšas paši sevi nodrošināt ar vasarāju sēklām, tomēr pieprasījums pēc vasaras kviešiem pieauga jau rudens nogalē. Līdzīga situācija bija 2014. gadā, kad kailsalā aizgāja bojā lielas ziemāju sējumu platības, arī tad pieprasījums pēc vasaras kviešu sēklām bija ļoti liels, sēklu cena augsta un bieži vien arī neatbilstoša kvalitātei.

Latvijas augu šķirņu katalogā 2018. gadam ir reģistrētas 20 vasaras kviešu šķirnes. Vairākums no tām ir veidotas ārzemju selekcijas un sēklkopības kompānijās. Divas šķirnes – ‘Uffo’ un ‘Robijs’ – ir selekcionētas Latvijā, Stendē. Abas šķirnes ir piemērotas audzēšanai gan konvencionālajos, gan bioloģiskajos apstākļos un joprojām ir pieprasītas sēklu tirgū.

Pēc Latvijas Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, 2017. gadā vislielākās sertificētās sēklu lauku platības bija šķirnēm: ‘Taifun’ – 540,09 ha, ‘Uffo’ – 432,92 ha, ‘Hamlet’ – 262,01 ha, ‘Robijs’ – 250,45 ha un ‘Diskett’ – 215,18 ha.

Vasaras kviešu šķirņu augšanas apstākļu raksturojums
Lai kviešu audzētāji lauka apstākļos varētu izvērtēt Latvijā pazīstamākās un jaunākās vasaras kviešu šķirnes, 2017. gadā Stendē gan bioloģiskajā, gan konvencionālajā laukā iekārtoja vasaras kviešu šķirņu salīdzinājumu ar vairāk nekā 40 šķirnēm. Lai precīzāk varētu izvērtēt šķirnes Ziemeļkurzemes apstākļos, augu augšanas regulatori un fungicīdi netika lietoti.

Laika apstākļi 2017. gada pavasarī un vasarā Stendē, tāpat kā citur Latvijā, bija ļoti mainīgi. Kopumā aprīlis bija vēss (-0,6 °C), ar lielu nokrišņu daudzumu – 204,6%. Maijā vidējā diennakts temperatūra bija normas robežās, bet nokrišņu daudzums tikai 32,2%. Vissiltākā bija maija 3. dekāde (vidējā diennakts temperatūra 13,1 °C). Jūlijā, sākot no otrās dekādes, vidējā diennakts gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 17,2 °C, bet trešajā dekādē tā atkal pazeminājās. Kopumā mēneša vidējā diennakts temperatūra bija par 0,8 °C zemāka salīdzinājumā ar normu. Nokrišņu daudzums visa mēneša garumā bija mazāks (63,8%) salīdzinājumā ar ilggadējo vidējo. Augusts bija par 0,8 °C siltāks, bet nokrišņu daudzums sasniedza 59,1% no ilggadējās normas. Vēsā vasara pagarināja augu veģetāciju, tādējādi ražas novākšana aizkavējās. Vidēji agrīnajām vasaras kviešu šķirnēm pilngatavība iestājās augusta 3. dekādē, bet vēlo šķirņu novākšanu varēja uzsākt tikai septembra sākumā.

Vasaras kviešu raža un kvalitāte konvencionālajā laukā
Vasaras kviešu salīdzinājumā visagrīnākās bija šķirnes ‘Specific’ un ‘Taifun’ – vārpošana atzīmēta 23.06.2017. Standarts ‘Arabella’ savārpoja 24.06.2017., bet visvēlākajai šķirnei ‘Willow’ vārpošana atzīmēta 2.07.2017. Lielākā daļa šķirņu bija vidēji agrīnas, tās savārpoja jūnija 3. dekādē (25.– 30.06.2017.). Visām šķirnēm veģetācijas periods bija salīdzinoši garāks nekā parasti un graudi gatavību sasniedza tikai augusta 3. dekādē un septembra pirmajās dienās.

Vasaras kviešu graudu raža bija robežās no 4 līdz 7 t/ha. Šķirnei ‘Harenda’ tā bija 7,37 t/ha. Piecām šķirnēm graudu raža bija >6 t/ha, 11 šķirnēm robežās no 5,03 līdz 5,95 t/ha, bet astoņām >4 t/ha. Graudu kvalitātes rādītāji gandrīz visām šķirnēm bija atbilstoši pārtikas graudu prasībām. Graudu rupjums starp šķirnēm bija atšķirīgs, 1000 graudu masa variēja robežās no 38,11 g līdz 49,97 g. Visrupjākie graudi bija šķirnei ‘Cornetto’ – 49,97 g, ‘Hamlet’ – 47,85 g un ‘Harenda’ – 46,82 g.

Viens no galvenajiem graudu kvalitātes rādītājiem – proteīna daudzums graudos – variēja robežās no 11,72% šķirnei ‘Seance’ līdz 13,70% šķirnei ‘Altare’. Ļoti bieži proteīna daudzums kviešu graudos negatīvi korelē ar ražas lielumu – jo augstāka raža, jo kvalitātes rādītāji ir zemāki un otrādi. Arī 2017. gads apliecināja, ka šādas sakarības pastāv, un ražīgākajām vasaras kviešu šķirnēm ‘Harenda’, ‘Quarna’ un ‘Hamlet’ proteīns nesasniedza 12%. Visaugstākie graudu kvalitātes rādītāji bija šķirnēm ‘Altare’, ‘Collada’, ‘Licamero’ un ‘Uffo’ grupā ar ražības līmeni (>5 t/ha). Grupā ar zemāko ražības līmeni (>4 t/ha) visām šķirnēm graudu kvalitātes rādītāji bija augsti, atbilstoši pārtikas graudu standartam. Nedaudz zemāki tie bija šķirnēm ‘Amaretto’ un ‘Willow’ (proteīns 12,31 un 12,66%).

Tilpummasa visām izvērtētajām šķirnēm 2017. gadā bija augsta – vidēji 79,20 kg/L, bet deviņām šķirnēm tā pārsniedza 80 kg/L. Visaugstākā tilpummasa bija šķirnei ‘Altare’ – 82,31 kg/L.

Vasaras kviešu raža un kvalitāte bioloģiskajā laukā
Bioloģiskajā laukā vasaras kviešu graudu ražas līmenis bija zemāks salīdzinājumā ar konvencionālo lauku, un arī šķirnes pēc ražības līmeņa bija sakārtojušās atšķirīgi. Visaugstākā graudu raža bija šķirnei ‘Quarna’ – 5,09 t/ha, desmit šķirnēm ražības līmenis bija robežās no 4 līdz 4,84 t/ha, bet 11 šķirnēm >3 t/ha. Graudi bija sīkāki nekā konvencionālajā laukā, bet 1000 graudu masa variēja robežās no 27,09 g līdz 35,39 g. Visrupjākie graudi bija šķirnei ‘Altare’ – 43,02 g.

Graudu kvalitātes rādītāji pārsvarā visām šķirnēm bija atbilstoši pārtikas standartam. Proteīna daudzums graudos bija robežās no 11,64 līdz 13,98%. Visvairāk proteīna bija šķirnei ‘Taifun’ – 14,52%, bet >13% bija šķirnēm ‘Altare’, ‘Tybalt’, ‘Sorbas’, ‘Quintus’, ‘Uffo’, ‘Azurite’, ‘Collada’ un ‘Willow’. Vislielākā tilpummasa bija šķirnei ‘Altare’ – 78,95 kg/L. Šķirņu salīdzinājumā bija izvēlēti vasaras kvieši ar dažādiem veģetācijas perioda garumiem. Vasaras kvieši ‘Seance’, ‘Sorbas’, ‘Arabella’, ‘Sonett’ un ‘Licamero’ savārpoja jūnija trešās dekādes beigās, bet pārējās šķirnes – jūlija pirmajā dekādē. Visvēlākā bija ‘Willow’, kam vārpošana atzīmēta 08.07.2017.

Izvēloties audzēšanai vasaras kviešu šķirni bioloģiskajā laukā, jāņem vērā tās spēja konkurēt ar nezālēm. Garstiebrainām, labi cerojošajām šķirnēm ir vieglāk nodrošināt sevi ar barības vielām nekā intensīva tipa īsstiebrainajām šķirnēm. Vasaras kviešu augu garums variēja robežās no 72 līdz 90 cm, visgarākās bija šķirnes ‘Sorbas’ (94 cm), ‘Quarna’ (89,7 cm) un ‘Uffo’ (85 cm). Visas iepriekšminētās šķirnes labi ceroja un bija konkurētspējīgas ar nezālēm.

Audzējot kviešus konvencionāli, slimību ierobežošanai ir iespējams lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Bioloģiskajā laukā tas nav atļauts, tāpēc jāizvēlas pēc iespējas izturīgāka šķirne. Viens no lielākajiem pārbaudījumiem bioloģiskajiem saimniekiem ir kviešu infekcija ar cieto melnplauku, jo parasti sēklu pirms sējas nekodina. Vasaras kvieši mazāk nekā ziemas kvieši inficējas ar cieto melnplauku, tāpēc tos ieteicams audzēt bioloģiskajiem saimniekiem.

Ar lapu slimībām vasaras kvieši inficējas tāpat kā ziemas kvieši, atšķirība ir tikai infekcijas pakāpes lielumā. Garais kviešu veģetācijas periods 2017. gadā bija ļoti labvēlīgs, lai dzeltenā rūsa no ziemas kviešiem pārietu tālāk uz vasarājiem un turpinātu savu dzīves ciklu. Ar dzelteno rūsu inficētajām šķirnēm būtiski samazinājās graudu raža un graudu rupjums (1000 graudu masa). Izvērtējot šķirnes, visizturīgākie pret dzelteno rūsu bija vasaras kvieši ‘Quarna’ un ‘Sonett’ (infekcijas pakāpe 1–3 balles). Lielākā daļa šķirņu bija vidēji ieņēmīgas pret dzelteno rūsu, infekcijas pakāpe sasniedza 5–7 balles.
Par vasaras miežu šķirnēm lasiet šeit


Pilns teksts, kā arī šķirņu salīdzinājumā tabulas – žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv