Vasaras laiks pēc Briseles direktīvas 0
Ātriem soļiem tuvojas marta beigas. Ceru, ka pa šo laiku mūsu valdības vīriem un sievām būs apskaidrojies prāts un šajā gadā vairs pulksteņa rādītāji nebūs jāgroza uz priekšu un atpakaļ. Kāds vispār pulksteņa grozīšanai sakars ar vasaras laiku, kas faktiski ir Maskavas laiks? Varbūt mums pāriet uz Briseles laiku, no kurienes mums tagad dod norādījumus? V. Kļaviņa Smiltenē
Vēstules autorei un citiem protestētājiem pret pulksteņa grozīšanu par nožēlu jāteic – uz vasaras laiku būs jāpāriet arī šogad. Jau naktī no sestdienas uz svētdienu, 25. martu, pulksten 3 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu uz priekšu atbilstoši otrās joslas laikam.
“Šāda diskusija Latvijā aktualizējas katru gadu divas reizes – martā un oktobrī. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts jau sen ir pieņēmusi lēmumu kopā ar visām ES valstīm un vēl 50 valstīm pasaulē martā pāriet uz vasaras laiku un oktobrī atgriezties savā joslas laikā,” saka Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.
Pulksteņu pārregulēšanas mērķis ir panākt, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreju uz vasaras laiku Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Eiropas Savienības pāreju uz vasaras laiku regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK, kas nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm. Rīgai un Briselei joprojām saglabāsies stundas starpība, jo mums atšķiras laika joslas. Ja mums būs trīs pēcpusdienā, tad Briselē tikai divi.
Latvija uz vasaras laiku pirmo reizi pārgāja 1981. gadā. Toreizējā PSRS vēlējās pieskaņoties lielākajai daļai Eiropas valstu, kas uz vasaras laiku pārgāja jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Taču no pagājušā gada Krievija, Baltkrievija un Ukraina nemaina ziemas un vasaras laiku, paliekot tikai pie vasaras laika un izraisot ļaužu neapmierinātību ziemā, kad daļa cilvēku gribētu ilgāk pagulēt.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 1784. gadā toreizējam ASV sūtnim Francijā Bendžaminam Frenklinam, kurš, būdams liels guļava, reiz pamodās aptuveni sešos no rīta un bija pārsteigts par spilgto gaismu. B. Frenklins izrēķināja, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā.
Par šo ideju 1907. gadā atgādināja anglis Viljams Villets, kurš ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm. Toreiz priekšlikumu noraidīja, tomēr 1916. gadā Anglijas parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam. Pirmā pasaules kara sākumā vasaras laiku sāka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju.
Papildu stunda gaismas mūsdienās lielākajā daļā pētījumu uzrāda elektrības ietaupījumus līdz 0,5%, kā arī samazinātu ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu. Pulksteņa pagriešana uzlabo arī psiholoģisko un fizisko veselību.
Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 28. oktobrī. Informāciju par laiku visā pasaulē un par valstu pāreju uz vasaras laiku varat iegūt portālā www.timeanddate.com.
