Vasaras māksla Kurzemē 2
Ceļojumu novadu mākslā iesaku sākt ar Kurzemes vārtiem – Tukumu. Šāds nosaukums dots arī šeit 12. – 14. septembrī gaidāmajam notikumam – Kurzemes Mākslas dienām, kas Kurzemē risinās ik pa diviem gadiem. Šogad kārta pienākusi Tukumam – pilsētai ar izcilām mākslas tradīcijām – te dibināts viens no pirmajiem mākslas muzejiem Latvijas provincē. Te laika gaitā sakrājusies ekselenta latviešu glezniecības kolekcija, te bijis Ansis Artums un Leonīds Āriņš – personības, kuras neļāva videi un arī mākslai ap sevi kļūt provinciālai un sīkpilsoniskai.
Kurzemes mākslas dižgari
Zinot vizuālās mākslas procesu virzību Kurzemē kopš 20. gs. 90. gadu sākuma, kad Talsu muzejs enerģiskās direktores (režisores) Annas Rasas vadībā aizsāka Kurzemes Mākslas dienu tradīciju, šķiet, ka Tukuma muzejs arī nekad nav bijis sajūsmā par šo pasākumu, jo nav īsti ticējis profesionālam gala iznākumam. Šogad šī nodalīšanās notikusi diezgan nepārprotami: kuratore Līga Lindenbauma Tukuma muzejā ir izveidojusi muzejiski perfektu izstādi “Kurzemes māksla”, kas apskatāma vēl līdz 28. septembrim. Bet Tukuma mākslinieku grupas vadītāja Ingemāra Treija-Čivle apņēmusies rūpīgi atlasīt tikai kvalitatīvus aktuālās mākslas darbus no pārējiem pieciem Kurzemes reģioniem, un Kurzemes Mākslas dienu izstāde notiks kontekstā ar Kurzemes Dzejas dienām. Cerēsim, ka izdosies!
Savukārt Līgas Lindenbaumas veidotā izstāde no lielāko Kurzemes muzeju kolekcijām – J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Liepājas muzeja, Talsu novada muzeja, Ventspils muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un, protams, Tukuma muzeja krājumiem – latviešu glezniecības pazinējiem var sagādāt patiesu prieku. Jo vēlreiz ir iespēja iepazīt šai Latvijas daļai piederīgo mākslinieku rokrakstus, turklāt varbūt pirmo reizi ieraudzīt ne tik pazīstamus un aprobētus glezniecības paraugus. Šī kolekcija priecē arī tāpēc, ka ir piepildījusies kuratores vēlēšanās – izstādē veidot arī Kurzemes mazpilsētu un lauku ainavas koptēlu. Skatītājs pamanīs, cik vēl aizvien moderns ir Janis Rozentāls savos Saldus miesta gleznojumos, kas tapuši pašā 20. gadsimta sākumā. Cik īsti kurzemniecisks ir Skaidrītes Elksnītes “Sabiles motīvs” ar čigānu pajūgu. Cik dižs un cēls mākslinieks ir bijis Augusts Annus, cik tonāli smalks ir Kārlis Lejnieks un kā Kandavas ainavā uzmirdz Leonīds Āriņš (esmu taču dzirdējusi Āriņa teikto, ka pasaulē ir tikai trīs patiesi skaistas pilsētas – Parīze, Kandava un Talsi!).
Kolāžas un amatniecība Talsos
Dodoties tālāk uz rietumu pusi, Talsu novada muzejā satiksiet divus citus kurzemniekus – liepājniekus Pēteri Taukuli un Andri Dzērvi. Viņu kopizstāde vēl skatāma līdz 7. septembrim. Latvijas mākslas kopainā tagad jau labi zināmais Pēteris Taukulis ir laimīgi atradis savu izteiksmes veidu – kolāžu. “Laimīgi” saku tāpēc, ka plenēros esmu redzējusi viņa mocības ar reālas ainavas uzgleznošanu. Viņš nav gleznotājs tradicionālajā izpratnē, bet par tādu kļuvis ar postmoderno kolāžu palīdzību: nedārgi un it kā ātri tiekot pie lieliem formātiem, tajos var laimēties “sasviest” kopā arī labu krāsu risinājumu. Taču vispirms Pēteris ir prātotājs, kurš barojas pats no savas raibās dzīves, savas jūtības, savas sejas un saviem stāstiem. Arī šī izstāde aicina pētīt kolāžu ruļļus gluži kā intīmus ierakstus dienasgrāmatā un ļauj minēt mākslinieka domāšanas labirintus. Dažs skatītājs iziet no izstādes labi izsmējies… Atšķirībā no citiem šobrīd zināmiem kolāžu māksliniekiem Pēteris Taukulis savējās ieliek daudz vairāk paša roku darinātā (viņš ir teicams zīmētājs, mākslas un kultūras vēstures zinātājs).
Bet Andris Dzērve ir Liepājā labi zināms interjera un koka objektu dizainers. Uz kolēģa raibo kolāžu fona Andra Dzērves asprātīgie, funkcionālie pakaramie un viens sēdeklis izceļas ar formas vienkāršību un virzību uz atraktīva ziemeļu dizaina pusi. Te ir gan interese un prasme izmantot neapstrādātu koku, jūras viļņu noslīpētu koku, brutāli tēstu un ēvelētu, ķirmju saēstu. Ir izmantota dabas veidota tonalitāte, faktūra (miza), koka šķiedra, asprātīgi lietoti jau izmantoti priekšmeti – eņģes utt. Andris Dzērve Liepājā, šķiet, ir gandrīz vai vienīgais, kurš turpina pārstāvēt īsti latvisku un reizē modernu amatniecību, kādai arī būtu jābūt pilsētā ar dizaina mākslas vidusskolu.
Laikmetīgā māksla Jūrkalnē
Ja jūsu brauciena galamērķis būs jūras krasts, tad četru Jūrkalnes vasaras krodziņu (sākot ar Rīvas krogu un beidzot ar Zaķu krogu) sienas vēl varētu rotāt Jūrkalnes starptautiskā māk-slas plenēra “Suiti” darbi. Šis plenērs aizsācies 2010. gadā ar mūziķa (un arī grafiķa) Igo iniciatīvu. Viņam palīdz kuratore Gita Straustiņa, Ventspils novada pašvaldība un suitu novada trīs pagasti. Kādu laiku tas jau ir starptautisks; pagājušajā un šajā gadā plenēra organizatori atstāj arī vienkāršus vides mākslas objektus ceļu krustojumos, tādējādi iezīmējot un atgādinot, ka ceļotājs ir nonācis tik īpašās sui-tu kultūras robežās. Šogad šo suitu satikšanās vietu atklāja Alsungas–Gudenieku–Jūrkalnes krustojumā (autori Didzis Grods, Ivars Miķelsons, Juris Krafts).
Esot Jūrkalnē pašā vasaras vidū, bija prieks vēlreiz secināt, ka galvaspilsētas Rīgas mākslai un daudzajām mākslinieku biedrībām beidzot ir radusies vēlēšanās doties arī ārpus tās. Nesen renovētais Jūrkalnes tautas nams ar kultūrizglītības centra “Riekstiņpļava” kuratoru gādību jau otro gadu kļuvis par pop-up mākslas telpu “jūrK”. Šīs vasaras izstāžu ciklā “Laikmetīgā Jūrkalne 2014” kā pēdējā bija apskatāma Liepājas Universitātes mākslas mediju programmā izglītību guvušo jauno mediju mākslinieku apvienības “Trihars” izstāde “Marodatieri”.
Uzziņa
Izstāde “Kurzemes māksla” Tukuma muzejā apskatāma līdz 28. septembrim.
Liepājas mākslinieku Andra Dzērves un Pētera Taukuļa darbu izstāde Talsu muzejā – līdz 7. septembrim.
