Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Vasaras miežu šķirņu salīdzinājums Stendē

Foto - Anita PirktiņaFoto - Anita Pirktiņa

Katru gadu Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts (VSGSI) vasaras miežu selekcijas programmas ietvaros iekārto izmēģinājumu, kur vienādos augšanas apstākļos savstarpēji salīdzina Valsts Augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes.


 

2011. gadā šķirņu katalogā bija reģistrēta 31 vasaras miežu šķirne, no tām 12 ir selekcionētas Latvijā – Valsts Stendes GSI un Valsts Priekuļu LSI. Ar 2011. gadu katalogā iekļautas divas jaunas Priekuļos selekcionētas šķirnes – bioloģiskajai lauksaimniecībai rekomendētā plēkšņaino miežu šķirne ‘Rubiola’ un pārtikai piemērotā kailgraudu (K) miežu šķirne ‘Irbe’.

Izmēģinājuma apstākļu raksturojums

2011. gadā vasaras miežu šķirņu salīdzinājums veikts velēnu podzolētā smilšmāla augsnē. Augsnes agroķīmiskie rādītāji: trūdvielu daudzums – 28 g/kg; pH KCl – 5,5; P2O5 – 180 
mg/kg; K2O – 110 mg/kg. Pavasarī pēc lauka nošļūkšanas pirms augsnes kultivācijas pamatmēslojumā iestrādāts kompleksais minerālmēslojums ar kopējo normu: N – 80, P2O5 – 40, K2O – 40 kg/ha. Izmēģinājums iekārtots 5 m2, četros atkārtojumos, izsējot 400 dīgtspējīgu sēklu uz kvadrātmetru. Lai labāk izvērtētu šķirņu slimību izturību lauka apstākļos, nav lietots fungicīds lapu slimību ierobežošanai.

Meteoroloģisko apstākļu (temperatūras un mitruma) mainība pa gadiem palīdz selekcionāram un arī miežu audzētājiem novērtēt katras šķirnes priekšrocības un trūkumus. Arī 2011. gada meteoroloģiskajiem apstākļiem bija savas īpatnības. Miežu sēja veikta 29. aprīlī. Tūlīt pēc sējas maija pirmajā dekādē bija silts un sauss; lai ierobežotu mitruma iz­tvaikošanu, sējumus pievēla. Jūnija pirmajā dekādē, miežu stiebrošanas 
sākumā, bija īpaši silts (vidējā diennakts gaisa temperatūra 20,1 °C) un bez nokrišņiem. Novēroja mitruma deficītu augsnē, kas nelabvēlīgi ietekmēja slāpekļa un citu barības vielu uzņemšanu augos. Tāpēc miežu sējumā augu attīstība noritēja nevienmērīgi, kas atstāja neatgriezeniski negatīvu ietekmi arī uz ražas veidošanos. Jūlijā vidējā gaisa temperatūra par 2,9 °C pārsniedza normu un nokrišņi veidoja 190% no ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Vairākas lietusgāzes ar spēcīgu vēju jūlija trešajā dekādē veicināja šķirņu veldrēšanos. Arī augusta pirmajā un otrajā dekādē saglabājās silts un lietains laiks. Tas apgrūtināja savlaicīgu vasaras miežu šķirņu novākšanu, kas pilngatavību bija sasniegušas jau augusta sākumā.

 

Iegūtās ražas

Minēto apstākļu ietekmē graudu ražības līmenis 2011. gada miežu šķirņu salīdzinājumā bija samērā zems – no 3,5 t/ha šķirnei ‘Sebastian’ līdz 4,82 t/ha šķirnei ‘Mercada’ (1. tabula). Salīdzinot ar standartšķirni ‘Ansis’, savas priekšrocības aizvadītā gada apstākļos spēja parādīt Latvijā selekcionētās šķirnes – graudu ražība virs 4,5 t/ha bija miežu šķirnei ‘Abava’ (4,76 t/ha) un ‘Rūja’ (4,59 t/ha). Labus ražības rezultātus parādīja arī jaunākās Stendē un Priekuļos selekcionētās šķirnes ‘Austris’ (4,4 t/ha) un ‘Jumara’ (4,48 t/ha). Labu ražas potenciālu nodrošināja arī jaunākā katalogā iekļautā kailgraudu miežu šķirne ‘Irbe’ (4,13 t/ha). Tā kā plēksne miežiem veido apmēram 10% no kopražas, var uzskatīt, ka šķirne ‘Irbe’ ir devusi graudu ražu, kas līdzvērtīga plēkšņainajai standartšķirnei ‘Ansis’. Ārzemēs selekcionētās šķirnes parasti ir īsstiebrainas un vairāk piemērotas intensīvai audzēšanai, šādos apstākļos spējot nodrošināt augstu ražības potenciālu. Tomēr jārēķinās, ka ražas stabilitāte pa gadiem šāda tipa šķirnēm ir zemāka. To apliecināja arī 2011. gada šķirņu salīdzinājuma rezultāti, kur labākus rezultātus parādīja vidēji intensīvas miežu šķirnes ar salīdzinoši garāku stiebru.

 

Augu augšana

Sausais laiks jūnija sākumā bremzēja augu stiepšanos garumā, tāpēc 2011. gadā miežu augu garums variēja tikai no 45 līdz 76 cm. Astoņām šķirņu salīdzinājumā iekļautajām šķirnēm bija raksturīgs vārpas garums virs 7 cm. Izturība pret veldrēšanos ir iedzimstoša pazīme un atkarīga no stiebra morfoloģiskās un fizikālās uzbūves. Gandrīz visas šķirnes 2011. gadā uzrādīja veldrēšanās pazīmes.

Tikai šķirnei ‘Shakira’ bija augsta izturība pret veldrēšanos, bet pārējo šķirņu veldres izturība variēja no 5,8 līdz 8,5 ballēm. Izturību pret veldri (8–8,5 balles) nodrošināja arī šķirnes ‘Austris’, ‘Jumara’, ‘Prestige’, ‘Simba’, ‘Waldemar’ un ‘Gustav’. Pēc pilngatavības iestāšanās noturība pret veldrēšanos 2011. gada mitrajos ražas novākšanas apstākļos nebija atkarīga no šķirņu auga garuma, bet gan no stiebra koksnainuma, ko nosaka galvenokārt kokšķiedras daudzums stiebrā. Pēdējo gadu lietainie laika apstākļi ražas novākšanas laikā parāda, ka miežu selekcijas darbā, veidojot pret veldri izturīgas šķirnes, būtu jāizvērtē arī miežu salmu ķīmiskais sastāvs.

 

Graudu masa 
un tilpummasa

1000 graudu masu un tilpummasas lielumu nosaka gan šķirne, ko ietekmē vārpas morfoloģiskā uzbūve (tās forma un blīvums), gan meteoroloģiskie apstākļi graudu veidošanās periodā. 2011. gadā šajā šķirņu salīdzinājumā ļoti augsta 1000 graudu masa (virs 53 g) bija miežu šķirnēm ‘Austris’ un ‘Mercada’ (2. tabula).

2011. gada apstākļos šķirnes veidoja salīdzinoši zemu tilpummasu – šīs pazīmes vērtība variēja no 582 līdz 665 g/L. Augstākā tilpummasa (virs 650 g/L) konstatēta šķirnēm ‘Abava’, ‘Austris’, ‘Gāte’ (Latvija) un ‘Pasadena’ (Vācija). Tā kā kailgraudu miežu šķirnes ‘Irbe’ graudu raža ir bez plēksnes, tās tilpummasa, salīdzinot ar plēkšņainajiem miežiem, ir ļoti augsta – 743 g/L.

 

Kopproteīna 
daudzums graudos

Paaugstinātā gaisa temperatūra jūlijā veicināja kopproteīna uzkrāšanos miežu graudos, kas 2011. gadā bija ļoti augsts – vairākumam šķirņu tas pārsniedza 14%. Kopproteīna pieaugumu veicināja arī mitrie laika apstākļi pēc ziedēšanas, jo šajā laikā augi uzņēma tos minerālā slāpekļa krājumus augsnē, ko sausuma dēļ tie neizmantoja jūnija sākumā augu veģetatīvās masas veidošanai. Kailgraudu miežu šķirne ‘Irbe’, salīdzinot ar plēkšņainajiem miežiem, veidoja vienlaikus paaugstinātu kopproteīna (15,7%), cietes (61,8%) un β–glikānu (5,6%) daudzumu graudos (2. tabula). Tā kā β–glikāni, kas ir šķīstošās šķiedrvielas, sekmē holesterīna daudzuma samazināšanos un cukura līmeņa stabilizāciju asinīs, kailgraudu mieži ir uzskatāmi par vērtīgu pilngraudu produktu izmantošanai pārtikā.

 

Izturība pret slimībām

Kurzemes reģionā piejūras klimats parasti ir labvēlīgs miltrasas un tīklplankumainības attīstībai miežu sējumos. Deviņas miežu šķirņu salīdzinājumā iekļautās ārzemēs selekcionētās šķirnes bija pilnībā izturīgas pret miltrasu (0 balles), pateicoties mlo gēnam, kas nosaka izturību pret visām miltrasas patogēna rasēm (2. tabula). 2011. gada apstākļos novērota īpaši augsta inficēšanās pakāpe ar miltrasu tām šķirnēm, kurām nav šīs ģenētiskās izturības. Tomēr miežu audzētājiem jāņem vērā, ka tās šķirnes, kas parasti ir izturīgas pret miltrasu, ir ieņēmīgākas pret lapu tīklplankumainību, kā tas novērots arī 2011. gada miežu šķirņu salīdzinājumā Stendē. Kompleksu izturību pret šīm abām slimībām parādīja šķirnes ‘Auriga’ un ‘Conchita’.

Lai arī Latvijā vasaras miežu audzētājiem pieejams ļoti plašs šķirņu sortiments, tomēr jāatceras, ka šķirne savu ģenētisko potenciālu spēj realizēt tikai tai piemērotos agrometeoroloģiskajos apstākļos un ievērojot šķirnei atbilstošu audzēšanas agrotehniku.

 

tabulasmiezi

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+