Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

Vasaras rapsim Latgalē – rekordraža (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Z/s "Druvieši" saimnieks Valdis Stivriņš.

“Pagājušais gads vasaras rapsim bija pats ražīgākais, citus gadus tādas ražas nav bijušas,” stāsta Izvaltas pagasta z/s “Druvieši” saimnieks Valdis Stivriņš.

Pateicoties labajiem laikapstākļiem, pērn izdevies ievākt 2,2 t/ha, bet atsevišķi lauki deva ap 3 t/ha, 
kas Latgalē ir rekordraža. Tiesa, pavasarī sējumi izskatījušies ļoti bēdīgi – pat “ekstremāli”, jo sausuma dēļ rapsis ilgāku laiku nedīga un “Druviešu” saimnieks dažus laukus pat vēlējies pārsēt.

Pavasara pārbaudījums

“Bija liels sausums, sējas laikā putekļi gāja pa gaisu, dūmaka. Auksts pavasaris bija. Bet tad lietus nolija, rapsis saņēmās, pietika saules un nokrišņu un viss bija normāli,” atceras saimnieks. Jāņem vērā, ka Latgalē augsne nav tik auglīga kā Zemgalē, zeme ir smilšaināka, tāpēc, piemēram, tiek audzēti griķi, rudzi vai auzas. Ražas novākšanas laikā gan bija liels mitrums, līdz ar to graudu kaltēšanai energoresursu izmaksas bija krietni vien lielākas.

No “Druviešu” kopējās sējplatības vasaras rapsis veido 19% un ir otra galvenā kultūra aiz ziemas kviešiem. V. Stivriņš atzīst, ka ir izdevīgi audzēt vasaras rapsi tieši augu sekas maiņai. Pēc vasaras rapša ar minimālu augsnes apstrādi var veikt ziemāju sēju. Tā darīts jau pērn un sējumi ražas ziņā bijuši labāki. Vēl saimniecībā audzē griķus, miežus, vasaras kviešus, pērn sākts audzēt arī pupas, lai varētu pildīt zaļināšanas prasības. “Druviešu” saimniekam īpašumā ir 180 ha, bet nomāti tiek vēl 120 ha.

Pagājušā gada cenas ražai bija zemākas – tonna rapša maksāja 290,83 eiro, bet gadu iepriekš – 346 eiro/t. Kā liecina “Druviešu” bruto seguma aprēķins, saimniecība gadu beidza ar mīnusiem, bet, pieskaitot platībmaksājumus un papildmaksājumus, tomēr izdevies nokļūt plusos. Kopumā laba raža bija arī vasaras kviešiem, bet ziemas kviešiem izrādījās sliktāka, jo tie cieta no kailsala. Cik liela bija saimniecības peļņa, saimnieks neprecizē.

Atgriežas pie tritikāles

Pagaidām ziemāju sējumi izskatās labi un saimnieks cer, ka laikap­stākļi būs labvēlīgi to attīstībai. Nule kā saimniecība atgriezusies pie ziemas tritikāles audzēšanas, jo nabadzīgākajās Latgales augsnēs tās dod labāku ražu. “Ražas potenciāls tritikālei ir ļoti augsts,” skaidro zemnieks. Izaudzēto “Druvieši” galvenokārt realizē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai “Latraps”, kuras biedrs tā ir. Tas, ka saimniecība darbojas kooperatīvā, dod drošību un iespējas lētāk iegādāties minerālmēslus, kā arī salīdzinoši izdevīgāk realizēt izaudzēto.

Z/s “Druvieši” dibināta 1995. gadā, kad Valdis Stivriņš sāka saimniekot ar 12 ha un traktoru T-40, kas tika iegādāts par pajām no paju sabiedrības “Izvalta”. Saimniecība realizējusi četrus projektus, piesaistot ES līdzfinansējumu, un iegādāts gan jauns 
kombains, gan traktori, sējmašīna un piekabe. Saimnieks atzīst – ja nebūtu ES naudas, nozare nevarētu attīstīties tik strauji un “būtu uz izdzīvošanas robežas”. Tomēr “Druviešos” un kooperatīvajā sabiedrībā “Izvalta” saimnieko piesardzīgi. Pagājušā gada pieredze likusi sējumus apdrošināt gan pret izsalšanu, gan dabas postījumiem. Pamazām zemnieks palielina apsaimniekojamās platības, taču Latgalē lauki ir nelieli – 5 – 6 ha platībā, līdz ar to saimniecība ir ļoti sadrumstalota. Zemes cena jau sasniegusi ap 1400 eiro/ha un nekas neliecina, ka tā varētu samazināties. Tiesa, pēc zemes iegādes ierobežojumu noteikšanas cena stabilizējusies. Zemnieks lauksaimniecībai redz labu nākotni.

Viedoklis

LLKC augkopības konsultants Valērijs Kairāns: “”Druvieši” saimnieko ar perspektīvu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Saimniecība ir arī graudkopības un rapšu audzēšanas interešu grupas dalībniece. Vasarā rīkojam skates un konsultējamies, kā labāk audzēt augkopības kultūras. Tā kā Valdis Stivriņš pēc profesijas ir agronoms, mums vairāk sanāk kā diskusija par jaunākajām šķirnēm, augu aizsardzības līdzekļiem, tehnoloģijām.”

rapsi_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. To, ka Stivriņš prot saimniekot, jau sen zinu! Malacis! Lai laba raža arī šogad!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+