Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. janvāris, 2013
Drukāt

Vasiļevskis pa savam

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Pērnruden vairāki mūsu sportisti, atgriezušies no olimpiskajām spēlēm Londonā, vairījās publiski apspriest savas nākotnes izredzes, vēloties vispirms uzzināt, vai turpmāk saņems atbalstu no Latvijas Olimpiskās vienības (LOV). Tagad zināms, kuriem tas tiks un kuriem ne.


 

Pamatsastāvs

Olimpiskajā vienībā pēc Londonas spēlēm notikušas pamatīgas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim LOV uzņem sportistus trīs grupās jeb sastāvos ar atšķirīgu atbalsta finansējumu, taču iekļūšanas noteikumi kļuvuši nedaudz liberālāki. Galvenais ir “Rio-2016 pamatsastāvs”, tātad tie, ar kuriem saistāmas lielākās cerības nākamajās vasaras olimpiskajās spēlēs 2016. gadā Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro. Otrais nosaukts par “Rio-2016 jaunatnes sastāvu”, bet trešais ir rezerves sastāvs, kura dalībniekus noteic tikai nacionālās sporta federācijas.

Pamatsastāvā uzņemti 37 atlēti 11 sporta veidos – vieglatlētikā (10), BMX riteņbraukšanā (6), pludmales volejbolā (4), airēšanā (3), cīņas sportā (3), modernajā pieccīņā (3), džudo (2), smaiļošanā (2), vingrošanā (2), šosejas riteņbraukšanā (1) un svarcelšanā (1).

 

Bez naida

Visvairāk, kā redzams, ir vieglatlētu, jo viņi olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijā allaž bijuši prāva, ja ne lielākā daļa, turklāt Londonā startēja gandrīz viss “Rio-2016 pamatsastāva” desmitnieks. Gan ar dažādām sekmēm. Lepojāmies, ka spēlēm kvalificējās maksimāli atļautie seši šķēpa metēji, tostarp pieci treneres Valentīnas Eidukas audzēkņi, no kuriem divi izcīnījuši pa olimpiskajai sudraba medaļai Atēnās (2004) un Pekinā (2008). Taču Londonā notika gandrīz neticamais – neviens no šī piecnieka netika tālāk par kvalifikācijas sacensībām. Līna Mūze un Sinta Ozoliņa-Kovala ieņēma attiecīgi 13. un 20. vietu, olimpiskie vicečempioni Ainārs Kovals un Vadims Vasiļevskis – 17. un 38., bet pasaules junioru rekordistam Zigismundam Sirmajam neieskaitīja nevienu no trim kvalifikācijas metieniem.

Par savu sasniegumu priecāties varēja vien olimpiskā debitante Mūze, kura gadu iepriekš bija kļuvusi par Eiropas junioru vicečempioni. Turpretī Vasiļevskis tūlīt pēc kvalifikācijas sacensībām paziņoja, ka beidz šķēpmetēja karjeru un meklēs citu darba lauku. Viņu varēja saprast. Dzīvokļa iegādei paņemtais kredīts Vadimu piespieda vēl pirms Londonas izsolei piedāvāt Atēnās iegūto olimpisko sudrabu, bet cerības uz LOV turpmāko atbalstu – pagalam.

Taču, atgriezies mājās, viņš pieklusa. Acīmredzot bija ko uzzinājis par jaunajiem kritērijiem uzņemšanai LOV, kas Vasiļevskim solīja treniņu finansējumu kā pērn ceturtā labākā rezultāta īpašniekam pasaulē (86,50 m). Tā arī noticis. “Rio-2016 pamatsastāvā” uzņemti gan Mūze un Ozoliņa-Kovala, gan Vasiļevskis. Kovals un Sirmais – ne.

Jautāju Valentīnai Eidukai, kas ar viņas šķēpmetējiem notiek tagad. “Uz treniņiem Rīgas Olimpiskā sporta centra aukstajā zālē pie manis nāk visi, izņemot Vadimu. Ja viņš jau gadiem nespēj sadzīvot ar Aināru un tagad arī ar Zigi, tad varbūt tā ir pareizāk. Nupat nejauši satikāmies, aprunājāmies bez jebkāda naida, taču es Vadimam nejautāju, kur un kā viņš tagad trenējas – vienatnē vai kāda uzraudzībā. Bet lai jau pamēģina kaut ko darīt pa savam, citādi nekā šeit, varbūt iznāks labāk.”

Kas finansē Kovala un Sirmā treniņus? “Par Aināru pagaidām nav skaidrības, varbūt Rīgas dome viņam varētu palīdzēt. Zigismunds acīmredzot saņems LOV rezerves sastāva atbalstu, kas gan ir pieticīgs – 500 latu gadā un medicīniskā palīdzība. Līnai un Sintai pamatsastāvā treniņi tiek finansēti par četriem tūkstošiem katrai, plus stipendija un medicīna.”

 

Kuldīgas Katrīna 
ar jaunu seju

Vieglatlētu ziemas sacensību sezona telpās Latvijā jau trešo reizi sāksies ar Katrīnas kausu izcīņu, ko 19. janvārī rīko kuldīdznieki. Šīs sacensības gan ar pazīstamu pašmāju vieglatlētu, gan ārzemnieku piedalīšanos iemantojušas labu slavu, un tās kupli apmeklē arī skatītāji.

Gan pērn, gan aizpērn Kuldīgas Katrīnai bija Inetas Radēvičas seja. Eiropas čempione un pasaules čempionāta bronzas laureāte tāllēkšanā Radēviča teicās šajā Kurzemes mazpilsētā startēja ar lielu patiku, un viņas lēcieni allaž bija sacensību galvenā nagla. Taču pērn īsi pirms Ziemassvētkiem, trešo reizi pēc kārtas saņēmusi Latvijas Gada balvu sportā, Ineta paziņoja, ka pieliek punktu savai karjerai sportā. Kuldīdznieki, ko nu?

Kuldīdznieki nesamulsa un Katrīnas kausu izcīņai izvēlējās jaunu seju. Sacensību plakātu tagad rotā Lauras Ikaunieces attēls. Pērnvasar Laura no Eiropas čempionāta Helsinkos atgriezās ar bronzas medaļu septiņcīņā, mēnesi vēlāk olimpiskajās spēlēs Londonā izcīnīja devīto vietu, kļūstot par Latvijas rekorda līdzautori (6414 punkti), tādēļ decembrī viņai piešķīra Gada uzaustošās zvaigznes balvu. Kuldīgā gan daudzcīņas nebūs, tādēļ Ikauniece startēs 60 m 
barjerskrējienā un, iespējams, vēl kādā disciplīnā. Sacensības 19. janvārī sāksies pusčetros pēcpusdienā, elites vieglatlētiem – pēc to svinīgās atklāšanas pulksten 18.

Laura Ikauniece ir pagaidām vienīgā latviete, kurai nodrošināta līdzdalība Eiropas čempionātā telpās no 1. līdz 3. martam Zviedrijas pilsētā Gēteborgā. Rīkotāji viņu uzaicinājuši sacensties pieccīņā ar vēl 14 izcilākajām eiropietēm. Latvijas vieglatlētu izlases galvenais treneris Edvīns Krūms lēš, ka mūsu komandā varētu būt seši līdz astoņi sportisti. Par galvenajiem kandidātiem viņš nosaucis lodes grūdēju Māri Urtānu, kārtslēcēju Mareku Ārentu, tāllēcējus Laumu Grīvu un Elviju Misānu, skrējēju Poļinu Jeļizarovu un vēl dažus. Taču noteikti zināms, ka uz Gēteborgu nedosies Aiga Grabuste, Jānis Leitis un Dmitrijs Jurkevičs, jo viņu plānos neesot sacensības ziemā zem jumta.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+