Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. aprīlis, 2016
Drukāt

Vasks, Zariņš un Burlovs satiekas dejas koncertstāsta pirmizrādē

Foto - Luīze PētersoneFoto - Luīze Pētersone

24. aprīlī Latgales vēstniecībā “Gors” pianists, Lielās mūzikas balvas ieguvējs Reinis Zariņš un horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs aicina uz koncertizrādes “Gadalaiki” pirmizrādi. Dejotāja dzīve izdejota un izspēlēta latviešu skaņraža, jubilāra Pētera Vaska klavierdarbu cikla “Gadalaiki” skaņās.

Pianists Reinis Zariņš un dejotājs Kirils Burlovs mācījušies Emīla Dārziņa Mūzikas un horeogrāfijas vidusskolā, tomēr viņi iepazinās tikai Londonā, kur abi šobrīd dzīvo un strādā kā brīvmākslinieki. Abi savā mākslā vēlas radīt ko jaunu, un neilgi pēc iepazīšanās mākslinieki nolēmuši sadarboties, tomēr starp sākotnējo vienošanos un pirmo darba iznākumu pagājuši aptuveni trīs gadi. Kopīgi veidotā klaviermūzikas un dejas izrāde “Gadalaiki” ir abu mākslinieku radoša izpausme žanrā, ko nevarot viegli definēt: tas neesot ne koncerts, ne solo balets, ne arī dzīvā instalācija. Izrādes autori darbu sauc par refleksiju – izrādi, kura sevī iekļauj dažādu mākslu izpausmes ar mērķi pēc iespējas fokusēt pārdomas par tēmu.

“Mūsu iedvesmas avots šai izrādei jau no iesākuma ir bijis tieši Vaska cikls,” jauno koncertizrādi raksturo pianists Reinis Zariņš. “Mums ir svarīga ne vien filozofiski piesātinātā ideja par dzīves loku, bet šīs mūzikas emocionāli caururbjošais spēks, kas spēj domu pasniegt tik viennozīmīgā un reizē daudzslāņainā veidā. Mēs esam laimīgi realizēt “Gadalaikus” Vaska apaļās jubilejas gadā un ceram ar to piesaistīt daudzus jaunus fanus Vaska mūzikai.”

Komponists Pēteris Vasks ciklu “Gadalaiki” radījis pamazām, kopš 1980. gada, kad viņš komponēja “Balto ainavu” – meditatīvu tā laika Baltijas komponistu minimālisma garā radītu meditāciju, kurā izmantotas tikai dažas skaņas. Gadu vēlāk viņš sacerēja “Rudens klaviermūziku”, kas ir jau krietni izvērstāks, dramatiski aktīvs skaņdarbs, 1995. gadā tapa dabas skaņu ainava “Pavasara klaviermūzika”, bet 2009. gada ziemā Vasks pabeidza ciklu, uzrakstot trūkstošo gadalaiku – “Vasara”. Lai saglabātu komponēšanas secību un arī tāpēc, ka cikla autoram “gads sākas un beidzas ar balto krāsu”, par “Gadalaiku” cikla pirmo daļu kļuva ziema, bet tas noslēdzas ar rudeni. Pavasara klavierdarbs tapa pēc “Svenska Rikskonserter” pasūtījuma, savukārt skaņdarbs par vasaru radies pēc paša komponista iniciatīvas, lai gadalaiku aprite būtu pilnīga.

Horeogrāfs Kirils Burlovs jaunajā izrādē vēlas runāt par likteni, kādu piedzīvojuši daudzi slaveni dejotāji – kā vienā elpas vilcienā noskriet īso, spilgto karjeru, un tikai tad, kad viss jau beidzies, sākt meklēt savas dzīves nozīmi, un to pašu vien pagātnē. Dejotāja dzīves galvenie posmi sakrīt ar Pētera Vaska klavierdarbu cikla četrām daļām. Brīži Vaska mūzikā atbilst konkrētiem Dejotāja pārdzīvojumiem. Stāstu papildinās arī Vizmas Belševicas dzejas ilustrācijas un videoprojekcijas.

Koncertizrāde šovasar, 5. augustā, notiks arī Liepājā koncertzālē “Lielais Dzintars”.

 

Varbūt noder!

Koncertizrāde 24. IV 18.00 Rēzeknē Latgales vēstniecības “Gors” Lielajā zālē

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 5 – 15

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+