Pasaulē
Eiropa

Vatikāna amatpersonu apsūdz seksuālā varmācībā 2

Vatikāna finanšu pārvaldnieks austrāliešu kardināls Džordžs Pells oficiāli apsūdzēts seksuālā varmācībā, un 18. jūlijā viņam jāierodas Melburnas tiesā, kur tiks izskatīta viņa lieta.

Kardināls Pells noliedz apsūdzības

Septiņdesmit sešus gadus vecais kardināls Pells ir augstākā Vatikāna amatpersona, kas jebkad apsūdzēta seksuālā varmācībā. Kardināls noliedzis viņam izvirzītās apsūdzības seksuālos noziegumos, kas notikuši pirms vairākiem gadu desmitiem. Austrālijā ievadītā tiesvedība pret kardinālu Pellu apēno pāvesta Franciska pūliņus pavilkt svītru zem bērnu seksuālās izmantošanas skandālu virknes, kas iedragājusi katoļu baznīcas reputāciju, atzīmē raidsabiedrība BBC. Pērn decembrī vēstulē katoļu baznīcas bīskapiem pāvests Francisks apliecināja “nulles iecietību” pret priesteriem par bērnu seksuālo izmantošanu.

2014. gadā pāvests Francisks uzaicināja kardinālu Pellu, bijušo Sidnejas arhibīskapu, uz Vatikānu, lūdzot viņu uzņemties Svētā Krēsla finanšu lietu reformēšanu pēc skandalozajiem darījumiem Vatikāna bankā. Pirms trim gadiem kardināls, aizbildinoties ar veselības problēmām, atteicās atgriezties Austrālijā, lai sniegtu publiskus paskaidrojumus izmeklēšanas komisijā, kas izmeklē apsūdzības par bērnu seksuālu izmantošanu Austrālijas baznīcās, mācību iestādēs un sporta skolās. Pells piekrita atbildēt uz jautājumiem videosaiknē no Romas, noliedzot jebkādu ļaundarību no savas puses, taču izraisot kritiku par izteikto dīvaino analoģiju. Kardināls salīdzināja Katoļu baznīcas atbildību par seksuālo varmācību pret bērniem ar atbildību, ko uzņemas transporta firma par savu darbinieku uzvedību. “Ja autovadītājs ved kādu sievieti un pēc tam uzmācas viņai, es nedomāju, ka ir atbilstoši prasīt atbildību par notikušo transporta firmas vadībai,” skaidroja kardināls Pells. Austrālijas Kravas pārvadātāju apvienība, kurā reģistrēti 170 000 autovadītāju, paziņojusi, ka ir “dziļi aizvainota” par viņa izteikumiem.

Pāvests nomaina ticības doktrīnas pārraugu

Pāvests Francisks devis kardinālam Pellam atļauju atgriezties Austrālijā, lai aizstāvētu sevi Melburnas tiesā. Vatikāna paziņojumā teikts, ka pāvests “novērtējis kardināla Pella godīgumu trīs darba gados kūrijā un ir pateicīgs par viņa veikto darbu, īpaši uzcītību reformu īstenošanā ekonomikas un administratīvajā jomā”. Svētā Krēsla paziņojumā izteikta “cieņa Austrālijas tieslietu sistēmai, kam būs jālemj par izvirzīto jautājumu novērtējumu”. Kardināls Pells atkārtoti paziņojis, ka apsūdzības pret viņu esot melīgas.

Analītiķi atzīmē, ka kardināla Pella izsaukums uz tiesu Austrālijā notiek brīdī, kad pāvests Francisks veic radikālas izmaiņas Vatikāna kūrijā, nomainot vairākas augstākās amatpersonas un ieceļot piecus jaunus kardinālus. Par četrus gadus pāvesta amatā esošā Franciska drosmīgāko lēmumu tiek uzskatīta kardināla Gerharda Millera, katoļu baznīcas galvenā teologa un ticības doktrīnas veidotāja plānotā nomaiņa gadu pirms viņa amata termiņa beigām. Vācu kardināla konservatīvie uzskati bija nonākuši pretrunā ar pāvesta Franciska centieniem veidot iekļaujošāku baznīcu un tuvināt to cilvēkiem, atzīmē aģentūra “Reuters”. Katoļu ticības doktrīnas veidotājs tiek uzskatīts par otro amatpersonu Vatikāna hierarhijā pēc valsts sekretāra. Kā izteicies avots Vatikāna kūrijā, Millera vietā stāsies spāņu arhibīskaps Luiss Ferers, kurš saprotas ar Argentīnā dzimušo pāvestu viņa dzimtajā valodā un kurus vieno kopīgi uzskati par iekļaujošāku baznīcu.

73 gadus vecais Spānijas arhibīskaps Luiss Ladarija Ferers, kas, tāpat kā pāvests, pārstāv jezuītu ordeni un līdz šim ieņēma ticības doktrīnas sekretāra amatu.

Ladarija 69 gadus veco Milleru nomainīs arī Bībeles studiju, teoloģijas un Pija X sabiedrības reintegrācijas komisiju vadītāja amatos. Konservatīvi noskaņotais vācu kardināls Millers bija viens no aktīvākajiem Franciska politikas kritiķiem, kas iestājās pret pāvesta mēģinājumiem mīkstināt baznīcas nostāju tādos jautājumos kā attieksme pret šķirteņiem.

Pērn publiskotajā dokumentā “Amoris Laetitia” pāvests Francisks norādīja, ka aizliegums atkārtoti laulātajiem šķirteņiem saņemt svēto vakarēdienu, rūpīgi izvērtējot apstākļus, varētu tikt pārskatīts.

Taču Millers un viņam līdzīgi domājošie uzskata, ka šāda nostāja apdraud katoļu baznīcas dogmatus.

Itālijas laikraksta “La Stampa” specializētā tīmekļa vietne “Vatican Insider” norāda, ka arī Ladarija ir konservatīvais un ļoti atturīgs savās attiecībās ar medijiem. Pagājušajā gadā Francisks uzticēja viņam vadīt komisiju sieviešu palīgmācītāju lomas izpētei agrīnajā kristietībā. Lai gan komisija joprojām turpina savu darbu, tiek uzskatīts, ka tās atzinuma rezultātā sievietes varētu iegūt nozīmīgāku lomu arī mūsdienu baznīcā.

LA.lv