Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. augusts, 2012
Drukāt

VBTAI atbalsta agresīvo skolēnu izglītošanu mājās

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) atbalsta agresīvo skolēnu izglītošanu mājās, jo pēdējos gados VBTAI saņēmusi aizvien vairāk sūdzību no pedagogiem un vecākiem par skolēniem, kuri apdraud savu un citu skolasbiedru un pedagogu veselību un drošību, aģentūrai LETA stāstīja VBTAI priekšnieces vietniece Anita Gotharde.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus “Kārtībā, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kas noteiks, ka gadījumos, kad skolēni atkārtoti apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, pamatojoties uz izglītības iestādes pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, direktoram būs tiesības ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā satura apguvi ģimenē.

“Jau pērn VBTAI kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekiem organizēja darba grupas, lai rastu risinājumu gadījumos, ka atsevišķi skolēni ar savu uzvedību apdraud gan paši sevi, gan citus skolēnus un skolas darbiniekus. Mēs šos grozījumus vērtējam atzinīgi. Mācību satura apguve būs jānodrošina ģimenē tiem skolēniem, kuri savu uzvedību nemainīs pēc tam, kad skolotāji būs izmantojuši pozitīvās disciplinēšanas metodes, neatkarīgi no tā vai skolēna uzvedības traucējumu cēlonis ir slimība vai vecāku kļūda bērna audzināšanā,” norādīja Gotharde.

Viņa pauda viedokli, ka, kamēr mācības tiks organizētas ģimenē, speciālistiem būs jānoskaidro, kāds ir labākais risinājums konkrētajam bērnam – vai ir vajadzīga medikamentoza iejaukšanās vai uzvedības korekcija. Problēmas risināšanā būs jāiesaista visi nepieciešamie speciālisti, lai pēc maksimālā termiņa trijiem mēnešiem medicīniski pedagoģiskā komisija varētu nolemt, vai bērnam ir vajadzīga speciāla skola vai arī viņš var atgriezties ierastajā skolas dzīvē.

“Ja pirms četriem gadiem VBTAI ziņoja par vienu gadījumu, kurā skolotāji un vecāki nevarēja rast risinājumu, kā savaldīt skolēnu, tad pagājušajā gadā šādi signāli jau bija par trijiem līdz pieciem skolēniem. Prakse rāda, ka ir tendence palielināties agresīvo skolēnu skaits. Taču šī prakse – noteikt mācības ģimenē – attieksies tikai uz ārkārtas gadījumiem, nevis uz visiem skolēniem, kuriem ir nelielas uzvedības problēmas, ko var atrisināt skolas kolektīvs sadarbībā ar vecākiem,” teica Gotharde.

Kā ziņots, noteikumu projekts paredz, ka situācijās, kad pirmo reizi konstatēta skolēna rīcība, kas apdraud viņa paša vai citu skolēnu drošību, veselību vai dzīvību, izglītības iestādes vadītājs rakstiski brīdina vecākus par turpmāko rīcību, ja skolēna rīcības rezultātā radīsies atkārtots apdraudējums. Vienlaikus par šādu brīdinājumu tiks informēta arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists un bāriņtiesa.

Atkārtota apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā mācību satura apguvi ģimenē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi mācību gadā. Par mācību satura apguvi šajā laika posmā būs atbildīgi vecāki, taču rīkojumā tiks noteikta kārtība, kādā skolēns saņems pedagogu konsultācijas un kā pedagogi novērtēs skolēna mācību sasniegumus laikā, kamēr mācību satura apguvi nodrošina ģimenē.

Ne vēlāk kā trīs dienu laikā par šādu rīkojumu rakstiski būs jāinformē vecāki, pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists, bāriņtiesa un sociālais dienests. Minēto iestāžu kompetencē būs jāvērtē situācija un jākoordinē pasākumi situācijas risināšanai, lai bērns pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties skolā.

Gadījumā, kad objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā no rīkojuma pieņemšanas nebūs iespējas nodrošināt situācijas risinājumu, lai skolēns varētu atgriezties skolā, izglītības iestādes vadītājam būs tiesības pagarināt rīkojumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Mācību satura apguve ģimenē vecāku atbildībā nevar būt ilgāka par trim mēnešiem mācību gada laikā.

Skolēna pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību ir noteikts Izglītības likuma 54.pantā. Ja gadījumā skolēns šo punktu neievēro, izglītības iestādei var rasties pamatotas grūtības nodrošināt skolēnu tiesības uz izglītību.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē Ministru Kabineta noteikumu projekts tiks saskaņots ar sadarbības un sociālajiem partneriem un pēc tam virzīts apstiprināšanai MK.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+