VBTAI vadītāja bērnunamu likvidēšanu gluži par utopiju neuzskata 0
Viedoklis, ka Latvijā jālikvidē bērnunami un visiem jādzīvo ģimenēs, nav gluži bez pamata, aģentūrai BNS komentēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa. Tiesībsarga birojs ir aicinājis valdību likvidēt bērnunamus, norādot, ka tādi eksistē tikai kara gadījumos.
Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka var runāt par bērnunamu skaita samazināšanos, bet ne to pilnīgu izzušanu, jo bērniem ar uzvedības, kā arī veselības problēmām, mājas atrast būs grūti. Šobrīd bērnunamos uzturas mazāk par diviem tūkstošiem bērnu.
“Tas ir iespējams, bet ne gluži tādā aspektā, ka Latvijā nebūs vajadzīgs neviens bērnu nams. Panākt to, ka mazie bērni nedzīvo bērnunamos, ir reāli iespējams. Bet tas nav atrisināms vienā nedēļā, un ar vienkāršu aizliegumu,” komentēja Rieksta-Riekstiņa.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn ir ievērojami pieaudzis vecāku skaits, kuriem atņemtas bērna aprūpes tiesības. Tāpat to vecāku skaits, kuriem tiesa ir atņēmusi jau aizgādības tiesības. Biežākie iemesli ir dzīvībai un veselībai bīstamie apstākļi vecāku vainas dēļ un aizdomas par vardarbību pret bērnu, stāsta inspekcijas vadītāja.
“Jau šobrīd katru gadu Latvijā tiek slēgti vairāki bērnunami. Cilvēki reizēm domā, ka cilvēki aizbrauc uz Īriju, bet to vecāku skaits, kuriem atņem bērnu aprūpes tiesības, pieaug. Tāpēc nevaram teikt, ka tas ir uz dzimstības samazināšanās rēķina vai izbraukušo rēķina. Objektīvi to bērnu skaits, kuriem būtu vajadzīga ārpusģimenes aprūpe, ir pieaudzis. Mums izdodas atrast citas formas un viņiem nav jānonāk bērnu namā,” stāsta speciāliste.
2011.gadā bāriņtiesu redzeslokā nonāca 2061 ģimene. 1961 vecākam atņemtas bērnu aprūpes tiesības, ārpusģimenes aprūpē kopā atradās 8101 bērns, bet bērnunamos mīt 1799 bērnu, liecina pērnā gada statistika.
2009.gads iezīmējis lūzuma punktu, līdz tam skaitļiem bijusi tendence samazināties, tad 2010. un 2011.gadā pieauga vecāku skaits, kas nonāca bērnu tiesību aizstāvju uzmanības lokā.
Pētījuma par iemesliem nav, bet Rieksta-Riekstiņa min, ka tā varētu būt krīzes ietekme, kad, ilgstoši esot depresijā, neapmierināti par ienākumu zudumu, par kredītiem, kurus nevar samaksāt, vecāki dusmas izgāž uz tiem, kas ir vistuvāk.
“Arī sociālie dienesti, kas ir pārslogoti ar pabalstu pieprasītājiem, krīzes laikā daudz mazāk laika varēja veltīt darbam ar ģimenēm. Līdz ar to situācija ģimenēs ilgstoši netika risināta. Šeit nav runa par naudu, jo neviens nesit bērnu tāpēc, ka trūkst naudas, sit tāpēc, ka ir negatīvas emocijas, ar ko citādāk netiek galā, un tas tiek izgāzts pār bērnu. Protams, ka katrai ģimenei ir savs stāsts un savi iemesli, bet šī tendence, ka situācija ģimenē pasliktinās, ir objektīvi vērojama. Redzēsim, ko nesīs šis gads, bet optimismam nav pamata,” atzina VBTAI speciāliste.
Viņa arī uzskata, ka nākotnē bērnunamu darbiniekiem būs jāizglītojas tieši darbā ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmām.
“Ja mēs redzam, ka bērnunamos bērnu paliek arvien mazāk, ir jāsaprot, ka visiem bērniem, kuriem nav īpašu uzvedības problēmu, lielākoties izdodas atrast ģimenes. Un bērnunamos nonāk pusaudži ar ļoti smagām uzvedības problēmām. Un tas tā arī būs. Šajā ziņā nekas nemainīsies. Tas nozīmē, ka bērnunama darbinieki tomēr ir īpaši jāizglīto un jāsagatavo darbam ar šādiem bērniem. Ir iestādes uz kurām var braukt un mācīties pieredzi. Var braukt uz Igauniju. Šis process būtu jākoordinē pašai pašvaldībai, jo bērnu ārpusģimenes aprūpe ir pašvaldības ziņā,” norāda eksperte.
