Latvijā
Sabiedrība

VDI saņēmusi daudz sūdzību par karstumu darba vietās 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Agnese Gulbe

Šogad pieaudzis to cilvēku skaits, kas miruši savā darba vietā veselības problēmu dēļ – galvenokārt no insulta vai infarkta, ko Valsts darba inspekcija (VDI) dēvē par dabisku nāvi.

Inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Matisāne informēja – pērn no janvāra līdz jūlija beigām darba vietās dabiskā nāvē miruši 14 cilvēki, bet šogad – 35 strādājošie. Četrpadsmit personu nāves iemesls jau esot izmeklēts, un atklājies, ka pilnīgi noteikti šīs personas nav mirušas no darba vietā gūtām fiziskām traumām, bet galvenokārt no insulta vai infarkta. Savukārt par 21 personas nāvi izmeklēšana turpinoties, bet visticamāk, ka atzinums būšot tieši tāds pats.

L. Matisāne nevarēja precīzi pateikt, vai visi šie cilvēki miruši vēlā pavasarī vai vasarā un vai viņu nāvi veicinājuši kādi blakusapstākļi, piemēram, lielais karstums, jo neesot fiksējuši temperatūru vietās, kur cilvēki strādājuši. Analīzi patlaban veicot inspekcijas nolīgts apakšuzņēmums. Rudens pusē tikšot sniegti rezultāti un zinātniski praktiski secinājumi, kā uzlabot situāciju.

Zināms vien tas, ka darba vietās veselības problēmu dēļ mirušie ir vecumā no 50 līdz 60 gadiem, jaunākais bijis 41 gadu vecs, un viņi galvenokārt strādājuši fizisku darbu.

Jāpiebilst gan, ka iepriekšējā nedēļās inspekcija saņēmusi diezgan daudz sūdzību no darba vietām – gan privātajām, gan arī valsts iestādēm – par pārāk lielu tveici telpās, kas apgrūtinot strādāšanu. Inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste atteicās nosaukt šīs darba vietas, jo esot jāsaglabā konfidencialitāte, vien pieminēja, ka Ministru kabineta noteikumi par mikroklimata ievērošanu telpās, kur ir norādīta arī gaisa temperatūra, ir stājušies spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tie ir obligāti tikai tiem darba devējiem, kuru darba vietas ir ēkās, kas uzceltas pēc šī datuma. Ja ēka ir uzbūvēta pirms 2010. gada, tad valdības noteikumiem ir rekomendējošs raksturs.

Matisāne uzsvēra, ka darba devēju attieksme esot ļoti atšķirīga – vieni karstajās dienās ļauj darbiniekiem strādāt mājās, ja vien nav problēmu ar darba specifiku, citi pārkārtojot darba organizāciju tā, ka darbinieki strādājot rīta un vakara stundās vai nepilnu darba dienu. Taču netrūkstot tādu darba devēju, kuriem nerūp tas, ka padotajiem jāstrādā saules pārkarsētās telpās, vai kuri nespēj pārorganizēt darbu tā, lai atvieglotu darba apstākļus. Tieši šādas un līdzīgas sūdzības – kopskaitā 16 – saņemtas aizvadītajā nedēļā. Inspekcijas vadība uzskata, ka tas neesot daudz, ja ņem vērā, ka gada laikā pavisam tiekot saņemtas 3000 – 4000 sūdzību par dažādiem jautājumiem, kas skar darba vidi.

Lai konstatētu, vai ir pārkāpums, inspektori pēc sūdzības saņemšanas veic nepieciešamos mērījumus uz vietas, un, ja tas tiek atklāts, tad izsniedz rīkojumu darba devējam, kurā norādīts pārkāpuma novēršanas termiņš.

Saistītie raksti

Valdības pieņemtajos noteikumos par darba telpu mikroklimatu ir norādīts, ka telpās, kur strādā garīgā darba veicēji, gaisa temperatūrai vasarā ir jābūt no +20°C līdz 28°C. Grūti gan iedomāties, kā cilvēki spēj strādāt telpās, kur temperatūra ir norādītā maksimuma robežās. Matisāne skaidroja, ka šīs temperatūru robežas esot panāktais kompromiss starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem.

Ne jau vienmēr cilvēki par darbam nepiemērotiem apstākļiem sūdzas inspekcijai, bet mēģina rast risinājumu pie sava darba devēja. Piemēram, daudzas valsts pārvaldes iestādes atrodas vecās ēkās, kur nav uzstādītas ventilēšanas iekārtas, jo tas nav bijis iespējams. Valsts uzņēmumā “Šampētera nams”, kurš apsaimnieko ne vienu vien ēku, kur atrodas kāda no valsts iestādēm, noskaidroju, ka ventilatoru uzstādīšana neesot ēkas apsaimniekotāja pienākums. Par šo jautājumu jārūpējas iestādes vadītājam, bet viņi nereti šo pienākumu nevarot veikt, jo trūkstot līdzekļu gaisa dzesēšanas ierīcēm.

LA.lv