Latvijā
Politika

VDK dokumenti netiks publiskoti pirms Saeimas vēlēšanām 22


Saeimas deputāts Ritvars Jansons
Saeimas deputāts Ritvars Jansons
Foto – Valdis Semjonovs

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien nolēma nevirzīt tālākai izskatīšanai likumprojektu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu”, kurš paredzēja Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošos “čekas maisus” nodot Nacionālajam valsts arhīvam, digitalizēt un publiskot internetā.

Lēmums pārtraukt darbu pie šāda likumprojekta pieņemts pēc neatlaidīgiem Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, kam galu galā pievienojās arī likumprojekta autori. Juristi norādīja, ka jaunais likumprojekts esot pretrunā ar jau esošo likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (tā sauktais “čekas jumta likums”), kurš paredz atšķirīgu publiskošanas kārtību.

Likumprojekta autors Ritvars Jansons (NA) atzīst, ka Juridiskā biroja iebildumi ir pamatoti un arī viņa vadītā darba grupa secinājusi, ka vispareizākais būtu nevirzīt tālāk jauno likumu par “čekas maisu” atklāšanu, bet šīs normas iekļaut jau esošajā “čekas jumta likumā” kā grozījumus.

“Iespējams pareizāk būtu bijis jau uzreiz gatavot grozījumus VDK “jumta likumam”, bet man tobrīd bija pamatotas bažas, ka Saeimā pietrūks politiskās gribas to vērt vaļā. Tādēļ veidoju jaunu likumprojektu,” paskaidroja Jansons. Viņš arī mierināja, ka mainās tikai forma nevis būtība un “VDK likumā” ar grozījumiem tiks paredzēta gan “čekas maisu” nodošana arhīvam, gan dokumentu digitalizēšana un publiskošana.

Par to, cik liela daļa no apjomīgā dokumentu klāsta būs brīvi pieejama internetā, Saeima, visticamāk, vēl lems pēc tam, kad VDK zinātniskās izpētes komisija maija beigās būs nākusi klajā ar savu galaziņojumu un rekomendācijām. “Taču pilnīgi noteikti, ka VDK darbinieku, kā arī informatoru vārdus un uzvārdus ikviens varēs ieraudzīt internetā,” solīja Jansons apgalvojot, ka jaunā Eiropas Vispārējā datu aizsardzības regula nekādus šķēršļus tam neradīs.

Tāpat izlemts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) turpinās darboties un sniegt izziņas par personu sadarbību ar VDK. Pēc papīra dokumentu pārvešanas uz arhīvu TSDC turpinās strādāt un sniegt izziņas, balstoties uz to digitālām kopijām.

Taču viena lieta, kas pilnīgi noteikti mainīsies, ir termiņi, kad informācija tiks publiskota. Sākotnējā likumprojekta redakcija paredzēja, ka “čekas maisi” no SAB tiek nodoti arhīvam līdz šī gada 1. jūnijam, bet šobrīd tas vairs nav reāli. Jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām iedzīvotājiem vēl nebūs iespējams pašiem VDK dokumentu datu bāzē pārliecināties, vai kandidātu vidū nav kāda čekist, un nāksies vien paļauties uz TSDC speciālistu atzinumiem. “Varbūt tas pat ir labi, vismaz šīs jautājums netiks izmantots kā instruments priekšvēlēšanu cīņās,” sprieda Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāts Boriss Cilevičs (“Saskaņa”).

Saistītie raksti

Tā kā atsevišķais likumprojekts netiks virzīts tālāk, darba grupai būs jāgatavo jauni grozījumi, kas no jauna jānodod komisijai, jāvērtē trijos lasījumos Saeimā, pa vidu vēl jāpapildina ar VDK izpētes komisijas atzinumiem.

Atsevišķi Cilvēktiesību komisijas locekļi pauda bažas, vai šādus grozījumus parlaments pagūs pieņemti šīs Saeimas laikā, bet Jansons noskaņots optimistiski. “Teorētiski tas ir iespējams, ja vien būs politiskā griba. Pastāv arī iespēja, ka komisija varētu rosināt virzīt šos grozījumus steidzamības kārtībā,” apgalvoja deputāts. Pagaidām viņš no koalīcijas partneriem neesot saņēmis nekādus iebildumus.

LA.lv