Foto – LETA

VDK dokumentu izpētes komisija kategoriski iebilst pret Jarinovskas izslēgšanu no tās sastāva 4

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija kategoriski iebilst pret Tieslietu ministrijas (TM) rosinātajām komisijas personālsastāva izmaiņām, kas paredz kādreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas izslēgšanu no tās, aģentūru LETA informēja komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu par Jarinovskas izslēgšanu no VDK dokumentu izpētes komisijas ir uzdevis sagatavot tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Kangeris plānotās izmaiņas sauc par politiskām, kā arī par nepieņemamiem dēvē plašsaziņas līdzekļos no TM puses izteiktos paziņojumus par Jarinovskas atlaišanas iemesliem. Ņemot vērā minēto, komisija 27.februāra sēdē nolēmusi neatbalstīt tieslietu ministra iniciatīvu grozīt komisijas sastāvu, izslēdzot no tā Jarinovsku, jo tam neesot pamatojuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Neviens no deviņiem balsojuma laikā klātesošajiem komisijas locekļiem nebalsoja pret šo lēmumu. Ja tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs [..] apgalvo, ka daļa komisijas locekļu atbalstot ministrijas rīkojumu no komisijas izslēgt Jarinovskas kundzi, tad tie ir tīrie meli,” apgalvo Kangeris.

Komisijas vadītājs uzsver, ka visus komisijas locekļus ir izvirzījusi Latvijas Universitāte, Okupācijas muzejs, Okupācijas izpētes biedrība, Vēstures muzejs, Latvijas Vēstures institūts un Latvijas Nacionālais arhīvs, kas liecina par zinātnisko neatkarību, profesionalitāti un nošķirtību no politikas.

“Komisijas locekļu maiņa politisku iemeslu dēļ varētu mest šaubu ēnu uz komisijas darba rezultātiem tik sociāli jūtīgā jautājumā kā totalitārisma represiju seku izpēte,” nobažījies Kangeris.

Ja TM turpinās sadarbību ar komisiju šādā veidā, tad tai drīz vajadzēs domāt par jaunas izpētes komisijas radīšanu, kas bez iebildumiem “dancos pēc ministrijas ierēdņu stabules”, norāda komisijas priekšsēdētājs, aicinot valdību neakceptēt TM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu, ar kuru Jarinovska tiktu izslēgta no VDK izpētes komisijas sastāva.

Kā ziņots, VDK dokumentu izpētes komisijas TM nozīmētais administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka pēc ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga iniciatīvas Rasnačs uzdevis gatavot grozījumu projektu par Jarinovskas izslēgšanu no komisijas. Pēc Tomeļa vārdiem, komisijai ir jāsaprot, kā tālāk rīkoties, ņemot vērā arī to apstākli, ka Saeimas deputāta zvērestu drīzumā nodos komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons, kā arī faktu, ka komisijai ir ideja par sastāva paplašināšanu.

Reklāma
Reklāma

Jautāts, kāpēc šāds lēmums pieņemts, Tomels iepriekš izteicās, ka Jarinovska “sistemātiski torpedē” komisijas darbu, tāpat, piemēram, šogad viņa nav bijusi ne uz vienu komisijas sēdi, turklāt Tomels viņu personīgi nemaz nekad nav saticis, un visa komunikācija norisinās caur masu medijiem.

Arī ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā apliecināja, ka Rasnačs atbalsta TM atbildīgo amatpersonu nostāju, ka būtu nepieciešams pārskatīt VDK dokumentu izpētes komisijas personālsastāvu, lai uzlabotu tās darbu un nodrošinātu likumā komisijai noteiktā mērķa sasniegšanu.
Komisijas vadītājs Kangeris aģentūrai LETA jau iepriekš sacīja, ka komisija nosoda TM un Rasnača lēmumu, jo tas esot antidemokrātisks. Kangeris uzsvēra, ka gadījumā, ja Ministru kabinets tomēr pieņems lēmumu no komisijas locekļu vidus svītrot Jarinovsku, kā arī ja tiks apstiprināts komisijas locekļa Jansona Saeimas deputāta mandāts, Kangerim nāksies meklēt jaunus komisijas locekļus, kas ietekmēs komisijas zinātnisko darbību.

Nākamā komisijas tikšanās ar TM pārstāvjiem varētu notikt piektdien, 6.martā.

Iepriekš LETA ziņoja, ka, neskatoties uz ierosinājumu VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Latvijas vēstures institūtam, vismaz šogad komisija paliks TM pārraudzībā, kam tā tika nodota pērnā gada nogalē. Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja Kangeris, pēc sarunas ar TM pārstāvjiem secināts, ka padotības maiņa aizņemtu pārāk daudz laika, kas uz arvien tālāku nākotni novirzītu komisijas darba sākšanos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.