Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. aprīlis, 2015
Drukāt

VDK dokumentu izpētes komisija protestē pret tās locekļu izslēgšanu (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Attēlā Kārlis Kangeris (priekšplānā).

Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija nolēmusi protestēt pret valdības lēmumu no komisijas izslēgt vairākus tās locekļus.

Ar protestu pret minēto lēmumu komisija vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), kā arī Ministru kabineta. Pagājušajā nedēļā komisija ar lūgumu tās sastāvā atjaunot izslēgtās personas vērsās arī pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles.

Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par komisijas locekļu izslēgšanu, uz Ministru kabineta sēdi ne tikai nebija uzaicināts komisijas priekšsēdētājs, bet pat nebija uzaicināti izslēdzamie zinātnieki, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, kādā valsts iestādes attiecas pret privātpersonām.

Kangeris norādīja, ka eksistē ētikas normas, kuras ir būtiskas, pieņemot lēmumus par zinātni, vēsturi un sociālās atmiņas izpēti.

“No komisijas izslēgtie zinātnieki nebija izteikuši vēlēšanos pārtraukt darbu, tie katrs specializējušies konkrētā zinātņu apakšnozarē un sagatavojuši savu darbības plānu, šie zinātnieki bauda komisijas atbalstu un komisijas priekšsēdētāja uzticību. Iepriekš minētos zinātniekus ir izvirzījis nevis kāds politisks spēks, bet gan Latvijas Universitāte,” situāciju raksturoja Kangeris.

Zinātniskā neatkarība nav atraujama no personām, kuras šo zinātnisko darbību veic, pārliecināts Kangeris. Komisijas sekmīgs darbs ir atkarīgs nevis no viena pētnieka, bet no kopdarba, savukārt kopdarbs nav iespējams, pazemojot un izslēdzot no dalības pētniekus, uzsvērts vēstulē valdībai.

Komisija vērš uzmanību, ka tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) publiski paustais viedoklis, ka Kangeris apzināti izplata nepatiesu informāciju sabiedrībā, ka augstākās valsts amatpersonas esot šajos iespējamajos “maisos”, nav pamatots, jo komisija neesot paudusi nekādu informāciju, ka valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidente – varētu būt bijuši LPSR VDK aģenti.

Tieslietu ministrs ir informēts, ka nav sākta sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem procedūra un ka komisijas locekļi līdz šim pat nav redzējuši Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK arhīva daļu un automatizēto datu apstrādes sistēmu “Delta Latvija”, tāpēc pat teorētiski komisijas locekļiem nav zināmi aģentu uzvārdi, pauda Kangeris.

Tieslietu ministra paziņojums komisijai ir neizprotams, kā arī komisija ir norūpējusies par iespaidu, kādu šis Ministru kabineta locekļa paziņojums var radīt Latvijas sabiedrībā par komisiju, vēstures nozari un totalitārisma zinātnisko izpēti kopumā.

Kā ziņots, neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot Tieslietu ministrijai (TM), valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM. Tādējādi IZM nodota komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšana, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas. Pirms tam, norādot, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk, komisija no IZM tika nodota TM.

IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu – Ritvara Jansona, Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un Bonifācija Daukšta – izslēgšanu no tās. Pirms tam no komisijas ar valdības lēmumu izslēgta arī Kristīne Jarinovska.

Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kangeris. Tomēr pēc valdošo partiju vienošanās par komisijas nodošanu Latvijas Vēstures institūtam Kangeris paziņojis, ka gatavs vadīt komisiju arī turpmāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pilnigs iditotisms !! Kad cilveki, kuru vardi nu ir taja CEKAS maisa, darija launumu citiem tautiesiem un taja pasa laika labi streba CEKAS zupeles, nu ir no kauna un bailem piedirsusi savas bikseles un negrib, lai tagad sirmaiis kaimins uzzina, kas ir vainigs pie visam nelaimem… Esmu vienmer teicis, cilveki, kas pardod cilvekus ir nolemti kaunam un bezgodam un drausmigakais ir staties DIEVA tiesas prieksa !! tur vairs nebus CEKAS maisi – tur bus TAVA dzive un vertiba un pazusana uz visiem laikiem, lai cik busi piedirsis tas savas bikseles un nopunkojies aiz bailem…

Draugiem Facebook Twitter Google+