Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. decembris, 2014
Drukāt

VDK komisijai “meklē” jaunus saimniekus (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Kārlis Kangeris

Šodien valdības sēdē paredzēts lemt par Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas pāriešanu Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā.

Valsts sekretāru līmenī par to jau esot panākta vienošanās. Valdības mājas lapā publicētajā 2. decembra sēdes darba kārtībā vakar lēmumprojekta par VDK komisiju gan vēl nebija.

Komisija jau vasarā tika izveidota pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), taču pilnvērtīgi strādāt tā joprojām nav sākusi. IZM nav sagādājusi komisijas darbam nepieciešamo finansējumu šim gadam, kā arī nav skaidrības, vai finansējums tiks nodrošināts turpmākajiem gadiem. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā IZM gan prasījusi 
250 000 eiro komisijas darba finansēšanai, taču šis pieprasījums iekļauts sadaļā “Jaunās politiskās iniciatīvas”, kas nav obligāti finansējamas. Pērn no visas prasītās summas jaunajām politiskajām iniciatīvām IZM ieguva vien desmit procentus. Nu IZM gan esot dzimusi arī ideja prasīt naudu komisijai no fonda neparedzētajiem izdevumiem. Jāšaubās gan, ka valdība piekristu, ka VDK dokumentu izpēte, par kuras nepieciešamību zināms jau pusgadu, ir kas neparedzēts. Komisija bija cerējusi iegūt 40 000 eiro jau šajā gadā, lai veiktu priekšizpēti un izstrādātu pētniecības plānu nākamajiem gadiem. Patlaban komisijas locekļi – tās priekšsēdētājs vēstures doktors Kārlis Kangeris kopā ar citiem vēsturniekiem un juristiem – strādā brīvprātīgi. Priekšizpēte nepieciešama, lai noskaidrotu, piemēram, kādi dokumenti par VDK Latvijā un ārvalstīs vispār pieejami, kādi pētījumi jau ir veikti.

IZM turklāt nav atradusi ierēdni, kurš būtu ieinteresēts administrēt komisijas darbu. Sākotnēji šāds ierēdnis gan tika rasts, taču vēlāk atlaists it kā reorganizācijas dēļ. Tagad komisijai “piestiprināts” ministrijas jurists Māris Strads, kurš jau pats lūdzis no pienākuma administrēt VDK komisijas darbu viņu atbrīvot.

Kam tieši radās ideja no komisijas atbrīvot visu IZM, nav skaidrs. Iepriekšējā valdības sēdē jautājums par VDK komisijas nākotni nezin kāpēc bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā sadaļā – līdzās spriešanai par Latvijas un Ukrainas attiecībām laikā, kad šajā valstī notiek karadarbība. Šāda slepenība nav izprotama, jo VDK komisija vēl nav izpētījusi kādus slepenus dokumentus, kas sēdē varētu tikt pieminēti. Turklāt spriest taču vajadzējis tikai par administrēšanu un finansēšanu, ne VDK dokumentu saturu.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, vēstures doktors Ritvars Jansons stāsta, ka oficiālā līmenī neviens ar komisijas locekļiem nav apspriedis komisijas nodošanu TM. Arī uz otrdienas valdības sēdi vismaz piektdien vēl nebija saņemts uzaicinājums. “Mēs vairāk uzzinām no preses nekā oficiālām amatpersonām,” viņš atzina. Pāreja uz TM tiekot pamatota ar to, ka komisijas darbā būs ne tikai zinātniskais, bet arī juridiskais aspekts. Neoficiāli dzirdēts: valdībā secināts, ka apstākļos, kad IZM jātiek galā ar skolotāju algu problēmu un arī studenti sola protestēt, VDK komisijas uzturēšana un administrēšana IZM noteikti nebūs prioritāte, tāpēc komisija jāpārņem citai ministrijai. Lielu entuziasmu komisijas pārņemšanai gan neesot paudusi arī TM, jo tās darbinieki esot ne mazāk pārslogoti kā IZM ierēdņi. Par to, vai izdosies valdībā izplēst komisijai nepieciešamo finansējumu, pagaidām izvairīgi runā arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Iespējams, komisijas darba tāme varētu mainīties.

No R. Jansona teiktā var spriest, ka komisijai nav būtiski, kurai ministrijai “piederēt”. “Svarīgi, lai tiktu iegūts finansējums un mēs varētu veikt neatkarīgu zinātnisko izpēti,” teica R. Jansons. Kā zināms, IZM vadīja un vada “Vienotības” izvirzīta ministre, bet, nonākot TM, komisija nokļūs Nacionālās apvienības vadītā ministrijā. Vai nacionāļi varētu būt vairāk ieinteresēti komisijas veiksmīgā darbībā? “Es negribu ieslīgt komentāros par ministriju politisko piederību,” uzmanīgs bija R. Jansons.

VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisija tika izveidota pēc Saeimas lēmuma par to, ka pirms tā saukto čekas maisu atvēršanas nepieciešama to zinātniskā izpēte.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Latvija ir vienīgā valsts, kurā VDK savus noslēpumus glabā aiz septiņām atslēgām.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+