Kārlis Kangeris
Kārlis Kangeris
Foto – Timurs Subhankulovs

VDK komisijas “pirmie kucēni” 5

Lasiet, vērtējiet, aizrādiet, bet nenosodiet bargi, jo esam tikko sākuši strādāt – apmēram šāds bija LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēža, vēstures doktora Kārļa Kangera vēstījums, īsi pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas atverot minētās komisijas rakstu 1. sējumu “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Lasīt citas ziņas

Tā kā VDK zinātniskās izpētes komisija reāli ar pētniecību sāka nodarboties tikai pašās 2015. gada beigās, iznāk, ka krājumā iekļautie raksti ir aptuveni vien trīs mēnešu darba auglis. Sižetiski tie ir interesanti, taču jāpiekrīt Kangera teiktajam, ka kādus visaptverošus secinājumu no šādiem pētījumiem sagaidīt vēl pāragri: “Drīzāk tie jāuztver kā progress, kā lieta, kas atrodas tapšanas, pārveidošanas un pilnveidošanas stāvoklī.” Protams, pārsvarā komisijā esošie ir vēsturnieki, bet tur ir arī juristi, literatūrzinātnieki. Pētniecības darbā dažādā statusā iesaistītie speciālisti, kopskaitā 27, ir ar ļoti dažādu pieredzi, tajā skaitā daudzu zinātniskā specializācija līdz šim nemaz nav bijusi saistīta ar VDK specifiku. “Saprotams, tas atstāj iespaidu uz kvalitāti darba sākuma posmā,” atzīst komisijas priekšsēdētājs. “Ja kāds vēlas mūs šodien kritizēt, kā to jau dažkārt dara, ka neko nespējam un nezinām, tad tomēr gribētu lūgt kritiķus paciesties līdz 2018. gada sākumam, kad gatavosim gala versiju,” aicina Kangeris.

Daļa grāmatā apkopotā materiāla nāk no 2015. gada decembrī Liepājā notikušajā konferencē “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija” nolasītajiem referātiem, daļa jau iepriekš publicēta. “Atsauksmes līdz šim bijušas labas, vismaz var redzēt, ka sabiedrība komisijas darbam seko. Viens komisijas loceklis jau iesūdzēts tiesā. Arī par citiem autoriem bijuši kritiski izteikumi,” viegli ironizē Kangeris. Tiesu darbi tika piesaukti saistībā ar civilprasību konkrēti pret vēsturnieku Gati Liepiņu, ne komisiju. Kangeris paskaidroja, ka to iesniegusi kāda persona, kas uzskata, ka viņa tēvs nepamatoti apvainots par strādāšanu padomju represīvajā sistēmā un piedalīšanos pratināšanās. “Mēs Gati atbalstīsim. Manuprāt, apsūdzības viņam ir “nenoturamas”. Par to vīru kopš 1949. gada ir diezgan daudz materiāla,” viņš bilda. Acīmredzot ir runa par bijušā Ogres miliča Vladislava Laizāna lietu, par kuru janvārī vairākkārt rakstīts arī “LA” interneta vietnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grāmatas vākam izvēlēts liepājnieku vidū sliktu slavu ieguvušais “Zilais brīnums”, agrākā VDK Liepājas nodaļas ēka. Jābrīdina, ka drukātā formā izdevums pārdošanā nebūs pieejams, jo tirāža ir pavisam neliela – 230 eksemplāru. Kā skaidroja Kangeris, tas tādēļ, ka teksts drīzumā būs brīvi pieejams elektroniskā veidā internetā.

Pasākumā runāja LU rektors Indriķis Muižnieks, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA), komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Jarinovska. Izskanēja atgādinājumi, ka LPSR VDK bija PSRS VDK struktūrvienība, tādēļ visi procesi tajā jāskata kompleksi un saiknē ar kompartijas lēmumiem.

Kopaina iegūstama, ne tikai aplūkojot VDK, bet arī citas padomju laika struktūras, kas bija ar to saistītas. Tāda orientācija jau pamazām notiek, jo sējumā iekļautā dokumentu analīze dod ieskatu čekas saistībā ar PSRS reliģisko kultu lietu padomi, ārzemju tūristus apkalpojošo “Intūristu”, radošajām savienībām, komjaunatni; stāsta, no kādām aprindām nāca čekisti, kā tika rekrutēti, kādas bija pretestības izpausmes formas pret padomju varu. Grāmatā ir pārskats par mūsdienu Latvijas politikas veidošanos VDK un padomju pagātnes jautājumā, arī par līdzīgu pieredzi citās postpadomju valstīs, agrākajās PSRS republikās.

Oficiāli komisijai vēl atlicis darboties pusotru gadu, jo Saeimas mandāts tai dots līdz 2018. gada 31. maijam, kad jānāk klajā ar gala ziņojumu. Jau tagad jāšaubās, vai tas nozīmēs darbības beigas, jo, kā izteicās LU rektors profesors Muižnieks, jautājums ar to savu aktualitāti nezaudēs. Kā zināms, padomju okupācijas gados nez vai vispār bija tāda institūcija, kas neatrastos čekas redzeslaukā. Šogad no 11. līdz 13. augustam Rīgā gaidāma starptautiska zinātniskā konference “Lielais brālis vēro tevi: VDK un tās piesegstruktūras”, veltīta 1991. gada Augusta puča izgāšanās divdesmit piektajai gadadienai un tālākajai VDK likvidēšanai Latvijas Republikā.

Reklāma
Reklāma

Pagaidām kā galvenā problēma komisijai joprojām ir nenokārtotā pieeja SAB TSDC glabātajiem VDK dokumentiem, tajā skaitā aģentu kartotēkai jeb “čekas maisiem”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.