Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. augusts, 2015
Drukāt

VDK pētīšanu kavē politiskās gribas trūkums (19)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Bijušie un esošie VDK izpētes komisijas locekļi faktiski joprojām strādā kopā: (no kreisās) Kristīne Jarinovska, Gatis Liepiņš, Kārlis Kangeris, Bonifācijs Daukšts, Ainārs Bambals.

Divdesmit piektais gads bez VDK? Tieši tā ar jautājuma zīmi galā bija nosaukts nedēļas nogalē notikušais simpozijs par Valsts drošības komitejas dokumentu izpēti un arī to, kādu iespaidu šis pagātnes bieds atstājis uz mūsdienu dzīvi.

Pasākumu organizēja pirms gada valdības apstiprinātā, bet joprojām no valsts nefinansētā VDK zinātniskās izpētes komisija. Saietu no saviem privātajiem līdzekļiem finansēja komisijas dalībnieki, kā arī tās atbalstītāji. Visa gada garumā komisija darbojusies bez atlīdzības. Pētniecība gan nav sākta, vairāk veikti administratīvi pienākumi un sagatavošanās darbi.

Simpozija dalībnieki: esošie un bijušie komisijas locekļi, padomju represīvo orgānu darbības pētnieki, kā arī trīs Saeimas deputāti – Veiko Spolītis un Kārlis Šadurskis (abi “Vienotība”) un Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), kurš pirms nonākšanas Saeimā pats bija komisijas loceklis.

Komisijas priekšsēdētājs vēsturnieks Kārlis Kangeris saieta sākumā sniedza ieskatu nevis VDK, bet gan pašas komisijas vēsturē. Atstāstīja peripetijas, kas jau vairākkārt atspoguļotas arī “Latvijas Avīzē”. Kā zināms, sākotnēji saskaņā ar valdības lēmumu komisija tika nodota Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē, taču tai nekādi neizdevās rast komisijas darbam nepieciešamo finansējumu. Komisijas locekļi jutuši: IZM nav intereses. Vēlāk valdība lēma nodot komisiju Tieslietu ministrijas (TM) ziņā. Konflikts padziļinājās, kad tieslietu ministrs panāca, lai no komisijas izslēdz trīs tās locekļus. Jūlija beigās valdība tomēr nolēma komisiju nodot Latvijas Universitātei.

Finansējums no valsts budžeta – 250 000 eiro – komisijas darbam piešķirts jau pērn, taču līdz pētniekiem nauda joprojām nav nonākusi. Pagaidām tā atrodas IZM, kurai finansējums būšot jānodod LU, kas savukārt finansēs komisijas darbību. Taču K. Kangeri uztrauc ne tikai finansējuma trūkums, bet arī tas, vai komisija vispār varēs tikt klāt visiem VDK dokumentiem, kas tai nepieciešami: “Nevar būt tā, ka komisijai pašai jāizcīna līdzekļi un jāturpina vēl cīnīties ar atsevišķām ministrijām un iestādēm par pieejamību VDK dokumentiem.” Pret pilnīgu dokumentu nodošanu zinātniekiem aktīvi iebilstot Sa­tversmes aizsardzības birojs (SAB), kas gan piedāvājis divus komisijas deleģētus pētniekus pieņemt darbā birojā.

Tad viņu pieeja informācijai būtu plašāka. Taču, kā atzina simpozija dalībnieki, jēgas no tā nebūtu: nebūtu iespējama zinātniska diskusija, jo SAB darbiniekiem jāsaglabā noslēpumā darbā uzzinātais.

K. Kangeris atgādināja: valdība 1995. gadā noteica, ka zinātniskai izpētei VDK dokumentiem jātop pieejamiem jau pēc 20 gadiem. Taču SAB un Tieslietu ministrija uzskata, ka daļa dokumentu ir klasificējami, kaut tāda termina likumā par Valsts noslēpumu nemaz nav. “Ne Saeimā, ne valsts pārvaldē nav politiskās gribas risināt VDK dokumentu izpētes jautājumus, tāpēc arī mīņājamies uz vietas,” stāsta K. Kangeris.

Pēc TM ieteikuma no komisijas izslēgtā juriste Kristīne Jarinovska piebilda: tikai tad, ja Latvijas specdienesti VDK aģentus joprojām izmanto operatīvā darbībā, informācijas slēpšana par viņiem ir tiesiska, taču var jautāt, cik ētiski ir neatkarīgās Latvijas iestādēm izmantot VDK aģentūru.

2010. gadā kāda persona X esot prasījusi, lai tai izsniedz VDK aģentu sarakstu. Kad atteikts, persona tiesājusies. Tiesa pateikusi: katram interesantam šos dokumentus nevar izsniegt, tie izmantojami tikai pētniecības vajadzībām. Taču joprojām arī pētniekiem met sprunguļus riteņos.

Dokumenti esot drošībā

Latvijas Nacionālā vēstures arhīva eksperts, komisijas loceklis Ainārs Bambals pastāstīja, ka arhīva VDK dokumentu glabātavā atrodas aptuveni 600 000 VDK dokumentu vienību. Noraidot izskanējušās bažas, ka vienā jaukā dienā visi šie dokumenti sadegs, pirms būs izpētīti, A. Bambals teica: tie atrodas modernās telpās, kas aprīkotas ar dūmu detektoriem. Likumā ir noteikts, ka šos dokumentus nedrīkst iznīcināt. Taču ne visa VDK mantība nonākusi arhīvā. Piemēram, daļu paņēma Drošības policija, bet VDK bibliotēka sākumā bija Policijas akadēmijā, bet pēc tās likvidācijas nonāca Policijas koledžā.

Pēc A. Bambala teiktā, aģentu kartotēka ir tikai maza čekas dokumentu daļa. Arhīvā, piemēram, ir pat 53 000 VDK ierosināto un izmeklēto krimināllietu, sākot no nacionālajiem partizāniem un beidzot ar valūtas spekulantiem PSRS norietā. Saglabājušās arī tā saukto istrebiķeļu lietas – gan tikai nepilni 3000, kaut viņu rindās bija pat 44 000 kolabracionistu. Var izpētīt, cik viņiem maksāja un cik pārtikas deva par viņu asinsdarbiem. Pētnieku darba lauks būtu plašs.

R. Jansons uzskata: viens no galvenajiem pētnieku uzdevumiem būtu parādīt VDK sadarbību ar kompartiju, kā arī Ministru Padomi. Būtu jāizpēta, kādas bija galvenās VDK darbības jomas, kuri sabiedrības pārstāvji VDK ieskatā bija visneuzticamākie. Nedrīkst aizmirst, ka bija arī tādi dienesti, kam gan bija cits nosaukums, bet būtībā tā pati čeka vien bija, piemēram, komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

Vēsturnieks Bonifācijs Daukšts, kurš pēc TM vēlmes arī tika izslēgts no komisijas, bet simpozijā uzstājās kā VDK dokumentu digitalizācijas fonda pārstāvis, tāpat uzsvēra: nav jāpēta tikai tā sauktie čekas maisi, bet viss VDK dokumentu kopums. Viņš piebilda: VDK nebija vienīgais specdienests, kas padomju laikā darbojās Latvijā. Tā kā Latvija bija teju PSRS karabāze, te darbojās arī militārie specdienesti.

LU rektors Indriķis Muižnieks atgādināja pētniekiem, ka viņiem nenāksies darbu uzsākt tukšā vietā. Tāpat viņš ieteica komisijai tomēr “rēķināties ar SAB viedokli”, kā arī pieaicināt pētniecības darbā vairāk juristu un sociologu. R. Jansons piemetināja: izskatīšanai Saeimā iesniegts likumprojekts par lustrāciju. Ja to pieņems, komisijai būs jāraugās, lai tās darbība nav pretrunā ar šo likumu un pētnieki neizgaismo tos, kuri labprātīgi pieteikušies lustrācijai.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. beidziet kārtējo cirka izrādi

  2. Pat nelasīju rakstu. Tāpat viss skaidrs: paši, radi un draugu draugi tajos maisos tātad iekšā…
    Izņemt jau laikam tik kartiņas kādi paspēja. Gan jau ka tāpat citviet “uzpeldēs”…
    Zina tātad, ko ēduši. Interesanti – bij. šefs Juhansons vai kā viņu sauca… vēl dzīvs?
    Palīdzēs taču, ja vien ir… un ja vien kād varneši to pieļaus un atļaus…
    No Maskavas vēl pārvest derēja tos vēl idejiski dzīvāko “stučītāju”un darboņu īstākos maisus…
    🙁
    🙂

  3. It kā par to kāds būtu šaubījies! Cik sapratu, lielākais bremzes spēks nāk no TM. Bet TM vada NA. Ka tik nesanāk tā, ka, kā padomju okupācijas laikos, aiz nacionālās idejas un patriotisma slēpjās tie īstie tautas nodevēji. Vajadzētu bišķi uzmanīgāk palūkoties uz tiem kungiem. Domāju, ka lieta izkustēsies tikai tad, kad digitalizēti arhīvi tiks izlikti brīvai lietošanai internetā un to jadara tekoši vienlaikus ar jaunu dokumentu nobildēšanu. Naudu un vadību arī aplami nodot Universitātei. To jāvada IZM kur jāveido grupu.

  4. … UN VIENMER PIEMIRSTAS IESKAITIT IESKANOTO LENTU LIELO KOLEKCIJU … VAI TAS DESMITIEM TUKSTOSU … JAU ZUDUSAS VAI REDAKTETAS … !?

  5. Diez, kur viņi plāno dabūt tos “pētniekus”?

  6. Domāju,ka komisijai strādāt traucē esošie, nomaskējušies, čekisti Saeimā un Valdībā.

  7. Vēlos pievērst uzmanību vienam interesantam apstāklim… no visām pusēm skan apgalvojumi par čekas klātbūtni visās dzīves norisēs, kā arī par kritiski lielu čekas savervēto politiķu un sabiedriski aktīvu cilvēku skaitu. Vai ar šo mēs neapliecinam, ka trešā atmoda ir praktiski notikusi čekas vadībā?
    Nu, piemēram, Vides Aizsardzības Klubs… virsaitis – čekas aģents, ārlietu sekcijas vadītāja – čekas aģente, informācijas departamenta vadītājs – čekas aģents. Jādomā, LNNK nebija diez ko savādāk… Nu, bet abu minēto organizāciju nopelnus atmodas organizācijā taču neviens neapšauba… Piedodiet, bet tad iznāk, ka čeka reāli iesāka atmodu!

    • Kurš čekists negribēja sākt atmosties – to čekas biznesa partneri iz Leglijas ātri pie vietas nolika:
      “Par Imanta Lešinska miglā tīto nāvi līdz šim ir bijušas tikai rēgainas nojautas, un droši vien mītoloģizēšana turpināsies, kamēr netiks atklāti pirmavoti. Liepiņš gan padižojas, ka vēlāk uzzinājis notikumu īsto patiesību sīkāk, kad meita Linda (..) tikās ar savu krustmāti Rasmu (191), t.i., Imanta otro sievu. Bet īstā un uzzinātā patiesība lasītājam paliek noslēpums. Tādēļ − pēc grāmatas iekonservēšanas plauktā − no izlasītā visvairāk atmiņā paliek kādreizējā Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdētāja, vēlāk Saeimas locekļa, Aristīda Lamberga un Liepiņa sarunas (kad?) atstāstījums − ja vien uz to var paļauties − un ALA un CIP sarakstes kopijas (229-236). Katrā ziņā ar īstenību saskan fakts, ka visa pēdējā savas dzīves gada laikā Imants Lešinskis bija ļoti norūpējies par savu drošību. To viņš bieži vien pauž kārtējās telefonsarunās arī ar šo rindiņu rakstītāju, pēdējo reizi apmēram nedēļu pirms nāves. Jāatceras, ka viņa [Lešinska] bojāejas apstākļi bija visai mīklaini, un tie nav noskaidroti arī šodien. Imants Lešinskis mira (..) it kā ar sirdstrieku ārpus norunātās tikšanās vietas [ar kādu CIP darbinieku]. Tā kā netika izdarīta medicīniskā ekspertīze, notikušais raisīja aizdomas (..) zināju, ka viņš vairākus gadus strādā pie saviem memuāriem (..) Viņa nāve sekoja tūlīt pēc memuāru pabeigšanas (..) kontaktējos ar viņa kundzi, lai noskaidrotu, kur ir memuāru manuskripts. Viņa izmeklēja māju un to neatrada (..) Visas ar Lešinska kundzes materiālo nodrošināšanu saistītās lietas tika ļoti operatīvi nokārtotas. Arī viņa tika savā veidā apklusināta − tā sarunā teicis Lambergs. Jāpiemetina, ka arī manas pūles sameklēt Lešinska doktora disertāciju, ko fakultātes komisija vēl nebija simtprocentīgi pieņēmusi, jo viens no locekļiem vēlējies nelielu izmaiņu tās tekstā, bija veltīgas.” Rolfs Ekmanis
      KUR IR TĀ PATIESĪBA PLIKĀ?
      IMANTS LEŠINSKIS UN JĀNIS LIEPIŅŠ

    • Atmodai bija janotiek Atbildēt

      pec cekas uzraudzibas un zem cekistu kontroles.. Bet viss gluzi neizdevas ka paredzets, tomer joprojam vel parak daudz “pareizie cilveki” t.i. cekisti atrodas noteicosas vietas valsts vadibas iestades…. ministrijas. Tad nav nekads brinums, ka musu briviba klibo un kleptokratijai ir joprojam ziedu laiki.

    • Padomju laikos bija ČK un GRU darbinieki stāvējuši klusu pie ratiem, pētījuši rokfeleru, rotšildu panākumus un skauduši uz to bagātībām un varenību. Tad, acimredzot, viņiem arī radās ideja sagrābt varu pašiem un izveidot rietumu bankās tādus naudas fondus, kas varētu līdzināties rotšildu, fordu un tt. Tie vīri braukājuši pa pasauli, sēdējuši labākajās bibliotēkās, pētījuši naudas varas mehanismus. Šodien mēs redzam, kā, slēpjoties aiz vienotas Krievijas idējas, tiek izzagta un sagrauta valsts. Neviens vairs nevarēs traucēt noteiktai cilvēku grupai izmantot tos līdzekļus saviem mērķiem, proti, viss tam nepieciešamais tiks nopirkts. Tiks pārvarēti jebkuri juridiski šķērsli. Kas beigās tiks izveidots ir tehnikas jautājums, ir nozīme tikai tai cilvēku grupai. Lūk tāds ir mans personīgs skats uz šo jautājumu. Galu galā pie visa vainīgi ir bolševiki, kas aiz skopuma un skaudības nav bijuši spējīgi izveidot, līdzīgi ASV, spēcīgu un bagātu valsti, kurā mīt tās patrioti. Starp citu, šis ir vienīgais gadījums pasaules vēsturē, kad varu valstī ir sagrābušas valsts drošības struktūras. Dabīgi, ka arī mūsu neliela valstiņa, ar visiem saviem koloborantiem, čekistiem, “zinātniekiem un kultūras darbiniekiem”, kā bijušā sastāvdaļa, atrodās zem spiediena.

    • Vatikāna , “Solidaritātes” un Gorbija inspirēti vai arī tepat – tā vietējā Rakstnieku kongresa
      (kā nu kurais)
      un miljonāru statusa motivācijas vadīti…
      (Tas pēdējais pielikumam par pašu DP arī vēl laikam, sadalot laupījumu no ex-SU un “piegriežot katram savu artaviņu”, ko legāli biznesā jau “apsaimneikot” tālāk)….

      Brīvs cilvēks jau rodas vien tad, ja spēj no tās savas “komforta zonas” izkāpt…

  8. Maisi atklās ne tikai atsevišķu Augstākās padomes deputātu sadarbību ar VDK (tieši to. kas šajos gados nav mēģinājuši balotēties, jo nevarētu dabūt nepieciešamo apliecinājumu no Satversmes aizsardzības biroja, lai tiktu iekļauti partiju sarakstos).
    Maisu publiskošana gāzīs no pjedestāla mūsu tautas nacionālos varoņus, kuriem tauta tic joprojām.

  9. Kamēr saeimā sēdēs bijušie PSRS laika funkcionāri,nekas šajā lietā nemainīsies! Acīmredzot daudzi pie varas esošie baidās,ka atklāsies viņu saistība ar VDK. Jo tajā laikā amatus ieņēma viduvējības,pie varas tiekot ar citu noēšanu.Tagad daudzi tā saucamie ”patrioti” acīm redzot kādreiz bijuši cieši saistīti ar to pašu VDK,tāpēc tagad nevēlas ,lai biss atklātos!

  10. piešķirs naudu, lai pašus izvilktu gaismā ?????????????????
    .
    Naivā publika tic !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  11. poli†iskās gribas trūkums tikai sašmucējušamies poli†iķiem! ne velti Lidija Lasmane – Doroņina atgrieza Brīvvalstij 3-zvaigžņu ordeni, kad tādu pašu iedeva pāris КГБ-is†iem par eXtrā nopelniem!

  12. Kavē 4. maija Latvijas veidotāju kgb-istu plašā pārstāvniecība šīsdienas valsts augšgalā.

  13. Kas ir lustrācija? Latviešu vārda nav?

  14. Ei jūs, vēsturnieki, briesmas nāk no otras puses!

  15. “Čika kalēji” pie medus poda netiek….O-uuu, a la āboltiņas stilā…..

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+