Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. jūnijs, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Pat rafinētajam Urbanovičam ir ko urbt (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc “Saskaņas centra” nesekmīgā starta Eiroparlamenta vēlēšanās partijas ļaunvēļi priekā berzē rokas, ka noticis lielais lūzums līdz šim disciplinētajās, vienādās ģimnastjorkās tērptajās, vienādi “uz ezīti” skūtajās biedru rindās iezagusies panika, veselīgo organismu “lauž” krampji un abiem līderiem, Urbanovičam ar Ušakovu nervu sistēmu jāsāk radināt ciešanām.

Patiešām, nemantīgie ļaudis no Purčika, proletariāts – buržuju ekspluatācijas upuri nenobalsoja par sarkano sociāldemokrātiju. Jedritvaikociņ, regulārie “SC” vēlētāji krievi bija kaut kur pazuduši – šmigoja dāčās, gurķojās ģimenes dārziņos, pie Ždanokas aizmukuši vai uz pečkas palikuši!

Arī līderu veselība vairs nav sevišķi stiprā. Rīgas mērs paņēmis kādas dienas atelpai, galvenais saskaņas stabilizators valstī Joņs Urbanovičs šķauda, klepo, vai tikai nebūs jāliekas gultas režīmā un jādzer baldriāni no aptieciņas. Savukārt citi redzamākie saskaņieši skaita dīvainas biļinas un častuškas, ka šķiet: 1) gatavo evakuācijas plānu pārbēgšanai pie Tatjanas Arkadjevnas (viņai vajadzēs pirmos numurus Saeimas listēs), 2) noskaidrojies, ka zem “Saskaņas” karavīra cietajām bruņām ir jūtīga, ievainojama dvēselīte. Un dvēselīte smeldz par zaudējumu, ir bišķiņ izbīlis un bažas par agrāk tik stabilo nākotni. Pavei, 30 vīri melnos, vienādos mēteļos maršē no Saeimas uz Saeimu ar garantētām krievu balsīm, saņem naudu no Latvijas un varbūt vēl kādas valsts kases, opozīcijas solos jūtas ērtāk nekā mīkstā guļvietā – bija prīmā dzīve! Protams, ka arī vecais komjaunietis Urbanovičs jutās ticis uz zaļa zara, dzīvoja nost kā sangviniķis (Nik. Kabānova raksturojumā). Karakteri būs jāmaina, druscīt jāieslīgst melanholijā – ko darīt? Vai tiešām “SC” dzīve augstākajā līgā un maratona līderu grupā atcelta? Ballīte beigusies? Par vēlu dzert boržomi, ja aknas pagalam?

Šajās vēlēšanās šņuksti par tautas ievilkšanu nabadzībā švaki nostrādāja. Partijas varītēm izrādīja līdzcietību – krievi un citi uz to aizbāza ausis ar vati. Iespējams, piegriezusies arī “SC” leijerkastnieku meldija par dzīvi uzlecošās saules zemē, kolīdz viņus laidīšot pie varas. Vai akls! – krievu elektorātam tak acis pierē, viņi saprot, ka latviskās partijas netaisās saspiesties valdībā, lai citus liekēžus ņemtu klāt! Plus Putina bīstamo manevru faktors, plus stiprā konkurence no sarkano fašistu partiju puses – te pat rafinētajam Urbanovičam ir ko urbt. Aizdomīgais, prokremliskais “SC” miglājs tā arī nekļūs par zvaigznāju. Turpmāk reitingu varoņiem nāksies iesaistīties cīņā par eksistenci, kur dabiskā atlasē fortūna uzsmaida spēcīgākajiem. Radikālākajiem. Tā kā kombināciju skaits ir ierobežots, “Saskaņai” derētu atklāt kārtis, nomest maskas un iegūt to formu, kādā tas praktiski eksistē: kā Kremļa filiāle Latvijā. Lai Ušakovs ar Urbanoviču iejūtas virves dejotāju arodā un sūta kuģus nezināmās jūrās. Būtu interesantāk noskaidrot, kāds krievu kopienā būs jauno varoņu laikmets? Varbūt kāda daļa no krieviem ir bīstami tuvu, lai sāktu praktizēt lojalitāti? Tikām Rēzeknē večiem pie bodes niez mēle Joņam uzsaukt – vecais, met mieru! Tavs darbs skurstenī ierakstīts!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jonis Urbans špagatā,bikšu vīles pušu

Draugiem Facebook Twitter Google+