Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
22. septembris, 2017
Drukāt

Vecākais, jaunākais vai vidējais bērns – kā dzimšanas kārtība ietekmē mūsu raksturu?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Nesanais paziņojums, ka Kembridžas hercogs un hercogiene gaida trešos bērnu, ir labas ziņas, kaut arī tas nozīmē lielas pārmaiņas pašiem bērniem, kurš katrs uzņemas jaunu lomu – vecākais, vidējais un jaunākais.

Vai dzimšanas secībai tiešām ir nozīme un tas rada tipiskas rakstura iezīmes katram no brāļiem un māsām?

Kaut arī smadzenes nav pilnībā nobriedušas, līdz mēs neesam kļuvuši pieauguši, visievērojamākās un dramatiskākās neiroloģiskās pārmaiņas notiek mūsu agrīnajos gados, jo smadzenes ir vēl elastīgas.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa bērnu dzimst ar dažu gadu starpību viens no otra, un daudzas, ja ne visas, mazuļa mijiedarbības notiek ar ģimeni. Ģimene, brāļi vai māsas, ir būtisks faktors mūsu rakstura veidošanā.

Kad mēs domājam par dzimšanas kārtību, tas iekļauj “tipisku” īpašību komplektu. Piemēram, par pirmdzimtajiem vispārēji domā kā par organizētiem, atbildīgiem, gādīgiem. Tas ir tāpēc, ka viņi ātri apzinās, ka šīs īpašības, galvenokārt palīdzot vecākiem ar jaunākajām atvasēm, ļauj viņiem atgūt daļu no uzmanības, kuru viņi zaudē, kad ģimene tiek iepazīstināta ar jaunu mazuli. Viņiem parasti labi veicas skolā – daļēji tāpēc, ka viņi saņēmuši tik daudz ekskluzīvas vecāku uzmanības kā mazuļi, daļēji tāpēc, ka vecāki slavē panākumus mācībās. Bieži vien viņi uztraucas par sekmēm vairāk nekā vienaudži.

Vidējie bērni, uzaugot ar brāļiem vai māsām abās pusēs, vispārēji parasti ir visapdāvinātākie ar komunikācijas un sociālajām prasmēm. Viņi iemācās, kā sadzīvot ar citiem un nonākt pie kompromisiem. Prātīgi, lai nesacenstos ar vecāko brāli vai māsu, kuri prioritizē akadēmiskus sasniegumus, viņi bieži vien attīsta talantu mūzikā, sportā vai teātra mākslā. Nenovēršami, dažreiz viņu dzimšanas kārtības dēļ viņi tiek nepamanīti, tāpēc pastāv lielāka iespēja, ka tieši viņi izies cauri fāzei, kad ģērbsies dīvaini, aizstāvēs mērķi, ar kuru identificējas, vai neierastu cilvēku grupu.

Jaunākie bērni ģimenē bieži vien tiek uzskatīti par ģimenes “mazuļiem” pat tad, kad viņi ir pieauguši, tāpēc tas ir dabiski, ka viņi pievērš sev uzmanību ar “piemīlīgumu” vai šarmu. Līdz tam, kad piedzimst trešais bērns, vecāki ir parasti brīvāki pret disciplīnu, tāpēc jaunākajam bērnam ir lielāka rīcības brīvība un rezultātā viņi uzņemas vairāk riska. Viņiem ir smagi jānopūlas, lai atrastu talantu, kas atšķir viņus no saviem vienaudžiem un iegūst vecāku uzmanību, tāpēc viņi bieži vien ir visradošākie.

Protams, šie vispārinājumi ir pārlieku vienkāršoti. Individuāla pieredze, vecāku uzvedība un vērtības, un mūsu unikālā ģenētika arī veido mūs, tāpat kā dzimumu līdzsvars un bērnu skaits ģimenē. Dzimšanas pozīcija jeb secība ir tikai viens no rakstura nosakošajiem faktoriem – bet jebkurā gadījumā ievērojams faktors.

Pievienot komentāru

Kāpēc konjaku nav jāsilda plaukstās un kādi kokteiļi modē, stāsta slavens pazinējsKonjaka pazinējs Žans Mišels Košē: konjaku jau 150 gadus bauda kokteiļos un pirms lietošanas to nav nepieciešams sildīt plaukstās!
Draugiem Facebook Twitter Google+