Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Vecākajai paaudzei piemērotas dejas

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Senioru deju grupa "Sidraba pavediens". No kreisās: Raisa Gabrāne, Biruta Ozoliņa, vadītāja Nellija Slišāne, Ligita Goluba, Dzintra Stebere.

Deju skolotāju Ilzi Tutu Vācijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados iedvesmoja vīramātes ieteikums izveidot dejas vecākajai paaudzei, kurās valdītu partneru līdztiesība un nebūtu sarežģīti soļi. Tā radās senioru deja – īpašs dejas žanrs, kas ievēro gados vecāku cilvēku vajadzības, nodrošinot viņiem fizisku un emocionālu labsajūtu. Tam raksturīgi īpaši satvērieni un soļi, kas izveidoti, ņemot vērā mediķu, tajā skaitā sporta ārstu ieteikumus.

Kaut sāpe kaulos


Senioru dejas tiek veidotas no dažādu tautu deju motīviem un senām balles dejām, bet ir arī jaunas, oriģinālas horeogrāfijas. Īpaša tās forma ir deja sēdus, kas paredzēta cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Apmēram trešdaļa no dalībniekiem agrāk nav dejojuši, taču šis žanrs piemērots ikvienam, arī cilvēkiem ar veselības pro­blēmām. Tas nekas, ja solis visiem nesanāk vienādi raits. Neviens nav par vecu dejošanai.

“Senioru deju var uzskatīt par rehabilitācijas formu, kas palīdz nostiprināt veselību, kā arī veicina savstarpējo saskarsmi un saikni ar sabiedrību,” to raksturo Latvijas Senioru deju apvienības (LSDA) vadītāja Laimdota Andersone.

“Ja es nedejotu, būtu tikai ome, taču tagad man ir tik daudz nodarbību,” priecājas viņas vadītās deju kopas “Saule” dalībniece Adele Azarstarpe. “Dejojot izkustas viss ķermenis, iztaisnojas mugura. Kopā svinam arī svētkus un jubilejas, ejam uz teātri vai viena otras dārziņu paskatīties.”

Aicina dejot pareizi


Kad 2006. gadā ar moto “Ne tikai dzīvei piešķirt gadus, bet gadiem – dzīvi” nodibināja Latvijas Senioru deju apvienību, tā izvirzīja sev uzdevumu rūpēties, lai šīs dejas žanra forma un saturs būtu īsts, tādēļ kopu vadītājiem piedāvā mācību programmas “Ievads senioru dejās” un “Senioru deju metodika”.

To autore L. Andersone senioru dejas mācījusies Vācijā un regulāri piedalās starptautiskajos Senioru deju asociācijas kongresos, kur papildina savas zināšanas. Viņa uzskata, ka pašvaldībām par senioru deju kolektīvu vadītājiem būtu jāpieņem cilvēki, kas pārzina šā žanra specifiku, kā arī ir apguvuši psiholoģijas, fizioterapijas un ergoterapijas pamatus. “Svarīgi rūpēties par vecākiem ļaudīm piemērotiem soļiem, mūzikas ritmu un tempu, kā arī nodarbības ilgumu, lai deja sagādātu viņiem prieku un neradītu lieku sasprindzinājumu,” teic L. Andersone.

Diemžēl daudzi kolektīvu vadītāji paši šīs dejas nav mācījušies, nav pat piedalījušies izglītojošos semināros. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, deju grupas ļaujot vadīt tikai speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju. Tur senioru darbošanos koordinē Izglītības ministrija ar tautas augstskolu, sporta un kultūras, kā arī sociālo centru starpniecību. Taču pašiem senioriem dejošana sagādā prieku arī tad, ja to nedara gluži pareizi. Arī Adele Azarstarpe agrāk dejojusi kolektīvā, kas nav bijis apvienībā, taču nodarbībās atšķirības nav jutusi. “Lai tik seniori pulcējas un dejo, nevis skatās seriālus un čīkst par dzīvi!” viņa saka, atzīstot, ka apvienības sastāvā ir vairākas priekšrocības, piemēram, plašāks repertuārs un iespēja piedalīties lielajos deju saietos.

Daudzām dejotāju kopām, kas ir Latvijas Senioru deju apvienības sastāvā, dalības maksu visam gadam sedz pašvaldības. To izlieto ne vien pasākumu organizēšanai un informatīvo izdevumu izdošanai, bet arī dalībnieku veselības apdrošināšanai, jo kādreiz gadās izmežģīt kāju vai notiek kāda cita ķibele. Biedrība katru gadu organizē konferenci, seminārus un salidojumus dažādām senioru paaudzēm.

Uzziņa


* Pirmā senioru deju kopa Latvijā, Madonā “Madonas dāmas” dibināta 1999. gadā.

* Latvijas Senioru deju apvienībā (LSDA) pulcējas 676 dalībnieki un 44 kolektīvi, no kuriem 24 dejotāji ir vecāki par 80 gadiem.

* LSDA 2011. gadā ir uzņemta Starptautiskajā Senioru deju asociācijā un 2012. gadā Ziemeļvalstu Senioru deju asociācijā.

* Tradicionāli LSDA pasākumi ir “Vizbuļu putenis” Ogrē, starptautiskais senioru deju festivāls “Puķu balle” Jūrmalā, kā arī novadu svētki Saldū, Siguldā, Rēzeknē un Bauskā.

* Informācija par senioru deju notikumiem atrodama LSDA mājaslapā www.lsda.lv.

PIEREDZE


Jaunākas ar katru soli


“Vecam būt – tā nav nekāda māka. Māka ir, kad mūža rudens sākas, jaunākam ar katru deju kļūt!” tāds ir Alūksnes tautas nama senioru deju grupas “Sidraba pavediens” moto. Dāmas, kuru vidējais vecums ir 68 gadi, divreiz nedēļā mēģinājumos dejo, kamēr mugura slapja – pašas savam priekam un lai pasākumos iepriecinātu citus.

Dalībnieču skaits veselības stāvokļa dēļ mainās, taču astoņi pāri ir vienmēr. Sākumā bijusi vēlme veidot jaukto kolektīvu, taču kungi nav varējuši un gribējuši dejot vai arī sievas nelaidušas, jo pašas nevēlējušās piedalīties.

“Agrāk dejojām dažādu tautu dejas, taču tagad tās veidoju pati. Nezinu, cik veiksmīgi sanāk, bet kolektīvam patīk,” stāsta kopas vadītāja Nellija Slišāne. “Agrāk bijām Latvijas Senioru deju apvienībā, taču, sākoties krīzei, braukāšana uz semināriem kļuva par dārgu. Tāpēc no tās “atbiruši” arī daudzi citi kolektīvi, bet sadanči jau notiek tāpat. Alūksnes apkārtnē ir daudz senioru deju kolektīvu. Īpaši draudzējamies ar Gulbenes un Balvu grupām.”

Dalībnieces atzīst, ka dejošana ir diezgan dārgs vaļasprieks, taču sagādā lielu prieku un gandarījumu. Nedaudz atbalsta tautas nams, taču par braucieniem lielākoties jāmaksā pašām. “Sidraba pavediens” dejojis Salaspils Botāniskajā dārzā, Sabiles vīna svētkos, Slovākijā, Somijā, Bavārijā un citviet – kopumā 106 pasākumos.

Nellija Slišāne regulāri organizē sadanci “Tikšanās Marienburgā”, bet nākamgad, kad būs rekonstruēts Alūksnes tautas nams, “Sidraba pavediens” gatavojas rīkot savu desmit gadu jubilejas koncertu, lai parādītu skatītājiem visu šajā laikā apgūto.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+