Foto – Dainis Bušmanis

Vecāki arī turpmāk pirks mācību literatūru 0

Izdzirdot ziņu par grozījumiem Izglītības likumā, daudzi vecāki nopriecājās, ka šogad ietaupīs naudu. Bet viņi būs nepatīkami pārsteigti, kad bērni ieradīsies skolā. Dažos priekšmetos būs viena darba burtnīca diviem līdz četriem skolēniem, jauna grāmata diviem skolēniem, bet citos vispār nebūs nekā jauna un būs jāmācās no skrandām.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Valsts ir piešķīrusi sešus latus skolēnu mācību materiālu iegādei, bet reāli vajag vismaz 30 latus. Tātad, ja gribat, lai jūsu bērni patiesi apgūst visu vajadzīgo, maks tāpat būs jāatver. Jaunajā situācijā atšķirība ir tikai tā, ka skolotājiem tiks bojāti nervi, jo oficiāli prasīt kaut ko nopirkt nedrīkstēs. Ja skolas materiālus kopēs, tām jāpērk licences no izdevniecībām, jo citādi tas ir autortiesību pārkāpums un var sanākt darīšanas ar policiju. Tāpat kopēšanai vai elektronisko materiālu izdrukāšanai būs jāvāc no vecākiem tas, ko dēvē par fonda naudu. Vienīgā izeja skolām ir paļauties uz pašvaldības žēlastību. Ja tās domās par skolu, tad nopirks visu.

Izdevēji ar šādu finansējumu var tikai pamazām pārdot vecās grāmatas, bet jaunu grāmatu izstrādei naudas nebūs. Tiks slēgtas tipogrāfijas un daudzi grāmatu veikali. Arī autori var neklauvēt pie izdevniecību durvīm, jo naudas tālākai darbībai izdevējiem nebūs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Protams, izdevējiem nav iebildumu, ja par viņu pircēju kļūst valsts un vecāki ir atbrīvoti no šā sloga. Bet tad valstij jāuzņemas tāds pats slogs, kādu nesa vecāki, lai nozare varētu attīstīties.

Nu jau demisionējušais ministrs Roberts Ķīlis centās radīt ilūziju, ka visu var atrisināt ar elektroniskiem materiāliem. Pirmkārt, tas maksā krietni vairāk par drukāto produkciju. Otrkārt, no skolotāja tas prasa krietni ilgāku laiku stundu gatavošanai, ko zemo algu dēļ reti kurš var atļauties.

Arī materiālu kvalitāte dažkārt ir diskutabla. Ar lielu pompu ministrs R. Ķīlis iztērēja 300 000 elektroniskiem materiāliem, kas tagad atrodami internetā. Diemžēl skolotāji atzīst, ka tie reti kad ir darbam derīgi. Faktiski nauda izsviesta vējā, bet par to varēja iegādāties vismaz 50 000 jaunu mācību grāmatu.

Dīvains ir arī ministrijas paziņojums, ka tā finansēs darba burtnīcas tikai sociālajās zinātnēs un svešvalodās. Faktiski visvairāk šī mācību literatūras forma tiek izmantota 1. – 4. klasē, tāpat būtiski svarīga ir matemātikā, dabaszinībās, ģeogrāfijā, vēsturē.

Vērojot, kā Reformu partija vada Izglītības un zinātnes ministriju, jālieto viens vārds – avantūrisms.