Vecāki bažījas par bezmaksas izglītības regulējuma ieviešanas novilcināšanu 0
Biedrība “Vecāki par izglītību” bažījas, ka, aizbildinoties ar naudas trūkumu, varētu tikt mēģināts novilcināt bezmaksas izglītības ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu, tādējādi pārkāpjot Satversmē noteikto par tiesībām Latvijā saņemt bezmaksas izglītību.
“Mēs, vecāki, pieprasām ievērot Satversmē un tiesību aktos noteiktās tiesības uz bezmaksas izglītību mūsu bērniem, tāpēc pieprasām nenovilcināt Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi” grozījumu pieņemšanu,” aģentūru LETA informēja biedrības “Vecāki par izglītību” valdes locekle Silvija Titova-Meija.
Biedrība uzsver, ka
“jau gadu desmitiem tiek pārkāptas ikviena Latvijas bērna tiesības uz bezmaksas izglītību, katru gadu no jauna liekot to vecākiem pirkt mācību līdzekļus”.
Vecāki uzskata, ka valsts amatpersonas spēlējas ar vecāku jūtām, jo viņi savu bērnu labā ir gatavi uz visu.
Vecākus neapmierina valsts vīru aizbildinājumi par naudas trūkumu.
“Tagad, kad pēc Tiesībsarga aktivitātēm un iniciatīvas sakārtot esošo likumdošanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi projektu, nosakot precīzu definējumu, kas tad ir mācību materiāli, tādejādi kaut mazliet tuvojoties bezmaksas izglītībai Latvijā, tiesību aktu grozījumi tiek atlikti, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Mēs iebilstam,”
akcentē vecāki.
Pēc organizācijas domām, arguments par finansējuma trūkumu nešķiet pārliecinošs, jo Saeimas deputātiem tiek palielinātas algas.
Tāpat biedrība vēršu uzmanību uz “brīvprātīgo” fondu naudas iekasēšanu skolās. Šie līdzekļi, pēc viņu vārdiem, “tiek izmantoti pat tik absurdiem mērķiem kā tualetes papīra iegāde, izglītības iestādes remonts un tamlīdzīgi, jo izglītības iestādes apgalvo, ka pašvaldības piešķirtie līdzekļi saimniecības lietām ir nepietiekami”. Vecāki norāda, ka Izglītības likuma 17.pantā ir noteikts, ka pilsētas pašvaldībai un novada pašvaldībai ir jāuztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, bet nesakārtotība vienā normatīvajā aktā tiek izmantota citā normatīvajā aktā paredzēto pienākumu neizpildei.
“Par kādu gan 2014.gada budžetu mēs varam runāt, ja šādām summām pašvaldību budžetos vajadzēja būt paredzētām jau no 1998.gada. Saskaņā ar Izglītības likuma šo pašu 17.pantu par pašvaldību kompetenci izglītībā Republikas pilsētas pašvaldībai un novada pašvaldībai jāpiedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem,” skaidro biedrība.
Vecāki uzskata, ka piedāvātie likuma grozījumi ir tikai nodrošināmo mācību līdzekļu definīcijas precizējums, lai turpmāk izvairītos no nevajadzīgas interpretācijas. Viņiem šķiet, ka nepareiza likuma interpretācija ir ērta atruna, lai izvairītos no atbildības un pienākumiem, jautājumu risināšanas. Tādējādi piespiedu kārtā tā tiek uzlikta uz vecāku pleciem.
“Normatīvā akta grozījumu pieņemšanas novilcināšana tikai pierāda nevēlēšanos uzņemties atbildību par taisnīgu likumu ievērošanu. Šķiet, ka šobrīd ir svarīgāk nodrošināt Saeimas deputātu algu palielināšanu,” norāda vecāki.
Vecāku organizācija uzskata, ka ir jāizvērtē darba burtnīcu lietderība katrā priekšmetā, un tās nedrīkst izmantot, lai mazinātu pašvaldību izmaksas mācību līdzekļu iegādē, to iepirkšanu noveļot uz vecākiem.
Kā ziņots, IZM ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērnus ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.
Tādējādi tiks sniegta skaidra atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus – pašvaldība.
Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliks individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.
