Latvijā
Izglītība

Rīgas 6. vidusskolas vecāki: Latvijas unikālā mūzikas kultūra – zem sitiena0

Foto: LETA/Ieva Leiniša

Vēstules autors: Rīgas 6. vidusskolas Vecāku padome

“Dziesmu svētku tradīcija ir visbūtiskākā Latvijas kultūras tradīcija, kura tiek sargāta un stiprināta, jo ar to mēs esam atšķirīgi un vērtīgi visā pasaulē,” teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapas publikācijā (09.05.2019.).

Ziņa, ka pamatizglītības standarta reformas no 2020./2021. mācību gada paredz vairs nefinansēt specializēto novirzienu programmas vispārizglītojošās skolās, mums, Rīgas 6. vidusskolas skolēnu vecākiem, nāca kā liels un nepatīkams pārsteigums.

Mūsu skola ir ar vislielāko padziļināti mūziku apgūstošo skolēnu skaitu visā Latvijā, tāpēc ar šo vēstuli vēlamies paust savu kategorisko nostāju PRET plānoto reformu un turpmāk iztirzāsim, kāpēc.

Latvijas vispārizglītojošajās skolās mūziku padziļināti apgūst 4300 skolēni. Tie ir bērni, kuri paralēli vispārizglītojošai mācību programmai dzied koros, apgūst mūzikas instrumentu spēli, solfedžo, mūzikas literatūru, kā arī mācās muzicēt ansambļos, pūtēju orķestros un simfoniskajā orķestrī. Tā ir šo bērnu un viņu vecāku apzināta izvēle.

Ņemot vērā, ka Rīgas 6. vidusskola jau daudzus gadus veiksmīgi īsteno profesionāli orientētā mūzikas virziena programmas (kods 21014111) apguvi 1.–9. klašu skolēniem, kuru 2018./2019. mācību gadā apgūst jau 642 bērni, arī tās muzikālā darbība ar katru gadu turpina paplašināties un kļūst arvien daudzpusīgāka.

Skolas muzikālie kolektīvi regulāri koncertē, piedalās skolas, pilsētas un valsts nozīmes pasākumo

s. Tāpat katru mācību gadu tiek rīkoti instrumenta spēles nodaļu atklātie koncerti. Mūzikas novirziena programmas ir ļoti pieprasītas – katrā klašu grupā ir 3 (!) paralēlklases ar bērniem, kuri padziļināti apgūst mūziku. Arī vidusskolas klasēs mūzikas programmu izvēlējušies 26 jaunieši (dati uz 01.09.2018.). Tikai 10 bērni (jeb 0,7 %) no šiem skolēniem apmeklē kādu no mūzikas skolām, jo vajadzības, kuru dēļ bērni un viņu vecāki izvēlas Rīgas 6. vidusskolu, lielākoties tiek pilnībā apmierinātas vispārizglītojošajā programmā ar mūzikas novirzienu.

Rīgas 6. vidusskolas vārds jau kopš 1975. gada saistās ar pūtēju orķestriem. Skolas tradīcijas un pedagogu ieguldījums ir spēlējis nozīmīgu lomu Latvijas pūtēju orķestru kustības attīstībā.

Rīgas 6. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestru klātbūtne visās nozīmīgākajās pūtēju mūzikas norisēs un citos kultūras pasākumos ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu (piem., ikgadējā pūtēju orķestru defilē priekšnesumu skate 4. maijā pie Brīvības pieminekļa, dalība Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos).

Muzicēšana pūtēju orķestrī daudzus no tā kādreizējiem dalībniekiem ir mudinājusi izvēlēties šo skolu arī savu bērnu izglītošanai.

Lepojamies, ka mūsu bērnu skola ir vienīgā vispārizglītojošā skola Rīgā, kurai ir arī savs simfoniskais orķestris (dibināts 1997. gada novembrī). Vairāk kā 20 gadus tas bagātina skolas svinīgos un reprezentācijas pasākumus, piedalās dažādos projektos un sniedz koncertus ārpus skolas, par ko prieks gan vecākiem, gan pašiem bērniem.

Šajā mācību gadā vien simfoniskais orķestris jau īstenojis vairākus vērienīgus muzikālos projektus – Skolotāju dienas koncertu, Latvijas Republikas 100. proklamēšanas gadadienai veltītu svētku koncertu un Ziemassvētku koncertu, Zaļās ceturtdienas koncertu u.c. Orķestra dalībnieki ir 5.–9. klašu mūzikas novirziena skolēni.

Visa iepriekš minētā pamatā ir skolēnu un pedagogu regulārs, sistemātisks ikdienas darbs individuālo instrumenta spēles nodarbību un orķestra mēģinājumu laikā. Šobrīd vispārējās pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mūzikas programmā (kods 21014111) paredzētas 40 minūtes nedēļā vienam skolēnam individuālai instrumenta spēles apmācībai.

Mūzikas novirziena skolas vairākus gadu desmitus ir bijušas Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas viens no lielākajiem balstiem. Uzskatām, ka profesionālās ievirzes izglītība, proti, mūzikas un mākslas skolas, nenoklāj inteliģentas un kulturālas sabiedrības pamatvajadzības. Mūzikas novirziena skolām katrā novadā ir būtiska, tradīcijām bagāta nozīme kultūras mantojuma saglabāšanā un uzturēšanā.

Šobrīd 4300 skolēnu Latvijā ir nodarbināti ar jēgpilnu mūzikas satura apguvi, un ir pilnīgi nepieņemami, ka, realizējot absurdos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, šiem un nākamajiem skolēniem var tikt liegta padziļināta mūzikas apguve vispārizglītojošās skolas līmenī. Mūzikas instruments, dziedāšana, koris un orķestris ir tas kopums, kas bērnus piesaista skolai.

Patiesībai neatbilst IZM apgalvojums, ka 2018. gada vasarā, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā, skolas tikušas informētas, ka pēc jaunā mācību satura ieviešanas faktiski tiek pārtraukts finansējums specializētajiem novirzieniem un ka “par jauno pamatizglītības standartu un programmu paraugiem no 2017. gada septembra līdz 2018. gada martam notika sabiedriskā apspriešana un diskusijas, tika izskatīti vairāki simti priekšlikumu.”

Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš 2019. gada 9. maijā atzīst, ka “par gaidāmajām izmaiņām pirmo reizi esot dzirdējis aptuveni pirms divām nedēļām”.

Ja sabiedriskajā apspriešanā un diskusijās nav piedalījusies skola, kurā mācās proporcionāli visvairāk jeb 668 mūzikas novirziena skolēni, kā arī uz diskusijām nav aicināts šīs skolas direktors, mums ir pamats uzskatīt, ka atbilstošas un vispusīgas apspriešanas nav bijis.

Diemžēl par to liecina arī citu mūzikas novirziena atbalstītāju izteikumi, piemēram, Agneses Pastares atklātā vēstule, kurā teikts: “Pagājušā gada vasarā kopā ar sešgadnieku apmācības idejām klusi, klusītiņām, īpaši uzmanību tam nepievēršot, tika ielobēti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, dzēšot pantu Nr. 42, kas tādējādi paredz visu novirzienu skolu pārvēršanu par parastajām skolām. [..] mūzikas novirziena skolām tas ir nāves spriedums.”

Ministrijas apgalvojums, ka “visām izglītības iestādēm būs vienlīdzīgas tiesības un iespējas piešķirtā finansējuma ietvaros izstrādāt un licencēt savas izglītības programmas, tajā skaitā profesionāli orientētas”1, arī nav patiess, jo mūzikas novirzienā katram bērnam ir nepieciešama mācību stunda mūzikas instrumenta spēles apguvei.

Rīgas 6. vidusskolā 668 instrumenta spēles stundas ar koeficientu 1 nav iespējams realizēt paredzētajos 10 % programmas maiņas ietvaros. Nav arī pieļaujams, ka uz mūzikas priekšmetu rēķina tiktu atņemtas stundas citiem vispārizglītojošiem priekšmetiem, piemēram, latviešu valodai, matemātikai vai fizikai.

Atņemot bērniem iespēju vispārizglītojošā skolā padziļināti mācīties mūziku, nozīmē liegt viņiem dziedāt un spēlēt ansambļos, orķestros, kur bērni mācās kopā sastrādāties kopīgam rezultātam, gūt uzstāšanās pieredzi, nebaidīties no auditorijas, mācās būt atbildīgi par sevi un savu kolektīvu, bet visam pāri – jau no bērnības mūzikas un kopmuzicēšanas kultūra viņos veido iemaņas un prasmes, kas kļūs par stabilu pamatu visai turpmākajai dzīvei.

Visticamāk, ka tieši šie skolēni nākotnē būs koncertu, teātru, kultūras pasākumu apmeklētāji, atbalstītāji un nākamo mūzikas skolu audzēkņu vecāki. Rīgas 6. vidusskolas absolventu vidū ir pasaulslavenais diriģents Andris Nelsons, operas zvaigznes Sonora Vaice, Maija Kovaļevska un daudzi citi mūziķi, kuri šobrīd darbojas Latvijas un pasaules mūzikas elitē.

Ne tikai mūzikā, arī jomās, kas ar to saistītas, veiksmīgi iekļaujas mūzikas novirziena skolu absolventi – vai tas būtu teātris, vai tie būtu mediji utt. Jo tikai tur, kur ar kādu lietu nodarbojas daudz cilvēku, tikai tādā vidē slīpējas dimanti. Un tieši pateicoties tam, ka Latvijā līdz šim mūzikai ir bijusi tik liela nozīme, varam lepoties ar kulturālu sabiedrību un saukt sevi par tautu, kas dzied.

Visbeidzot – nekādi nevaram piekrist IZM apgalvojumam, ka, nefinansējot specializēto novirzienu programmas vispārizglītojošās skolās, tas neapdraud latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas.

Saistītie raksti

Mūsuprāt, Dziesmu svētki tiek apdraudēti vistiešākajā veidā, jo, realizējot nepārdomātas reformas, kas sagraus mūzikas novirziena skolu gadu desmitiem doto ieguldījumu kultūrā, ar katru gadu būs arvien mazāk bērnu un jauniešu, kuriem koris un mūzika būs sirdī kopš bērnības.

Dziesmu svētki tomēr ir masu kustība, bet iecerētās reformas rezultātā koros iesaistīto jauniešu skaits krasi samazināsies, nemaz nerunājot par orķestru pastāvēšanu (nemākot spēlēt mūzikas instrumentu, orķestrī iesaistīties nevar) – tie izmirs, un jaunbūvētā Dziesmu svētku estrāde stāvēs pustukša. Vai uz to mēs ar šo reformu ejam?

Ievērojot minēto, lūdzam:

1) izvērtēt grozījumus Vispārējās izglītības likumā un sniegt to novērtējumu;

2) uzdot kompetentajām institūcijām sagatavot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei.

LA.lv