LETA

Vecāki lūdz neatkāpties no demogrāfijas ultimāta; pretējā gadījumā sola protestus (papildināts) 0

Ja netiks izpildītas pērn pieņemtās demogrāfijas vienošanās jeb tā sauktā demogrāfijas ultimāta prasības 2014.gadam, vecāku organizācija “Māmiņu klubs” ar citu demogrāfijas un ģimenes lietu ekspertu atbalstu sola rīkot protesta akcijas.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V) radušās bažas, vai vecāku pabalsta palielināšana, kā tas paredzēts pērn pieņemtajā demogrāfijas ultimātā, būs labākais risinājums demogrāfijas veicināšanai ilgtermiņā.

Ministre ir piedāvājusi trīs alternatīvas – ikgadēju pabalstu vecākiem skolas gaitu sākšanai 30 vai 50 latu apmērā, brīvpusdienas skolēniem līdz 9.klasei un lielāku bērna piedzimšanas pabalstu, par otro un katru nākamo bērnu izmaksājot ģimenēm papildu piemaksu 50 līdz 100 latu apmērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Demogrāfijas un ģimenes lietu eksperti, tostarp demogrāfs Ilmārs Mežs, sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks, šodien sarunā ar žurnālistiem pauda atbalstu labklājības ministres priekšlikumiem, tomēr tikai kā papildu risinājumiem jau demogrāfijas ultimātā noteiktajiem.

Viņi sagaida, ka 2014.gadā gan minimālais vecāku pabalsts, gan minimālais bērna kopšanas pabalsts pieaugs no 100 līdz 140 latiem, kā to paredz demogrāfijas ultimāts.

Tāpat tiek sagaidīts, ka vecāku pabalsta izmaksas termiņš tiks pagarināts no bērna gada līdz pusotra gada vecumam un to varēs saņemt arī strādājošie vecāki. Tā apjoms strādājošiem vecākiem tiktu noteikts pēc formulas, ņemot vērā slodzi un darba algas apmēru. Tiktu noteikti arī ierobežojumi un griesti.

“Ja šīs prasības netiks izpildītas, no “Māmiņu kluba” puses noteikti sekos kādas protesta akcijas,” sacīja “Māmiņu kluba” vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka.

Minēto prasību īstenošanai ir nepieciešami 18 miljoni latu. Kā aģentūrai LETA skaidroja sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, pērn, panākot vienošanos par demogrāfijas ultimātu, tam nepieciešamā nauda jau tika ierēķināta budžeta rāmī triju gadu periodam. “Uz nākamo gadu šie līdzekļi ir ieplānoti, līdz ar to Labklājības ministrijai nevajadzētu pat cīnīties par šo naudiņu. Vienlaikus viņai nevajadzētu cīnīties pret tās izmantošanu jau iepriekš nolemtajiem mērķiem,” teica Leiškalns.

“Māmiņu kluba” vadītāja labklājības ministres alternatīvos priekšlikumus nodēvēja par lieliskiem, tomēr uzsvēra, ka diviem no tiem – brīvpusdienām un pabalstam skolas gaitu uzsākšanai – nav tiešas saistības ar demogrāfijas krīzes risināšanu un dzimstības veicināšanu. Viņa arī aicināja ministri izdiskutēt tos ar sabiedriskajām organizācijām un nozares ekspertiem, jo tas neesot izdarīts.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane sacīja, ka būtiski ir pildīt demogrāfijas ultimāta prasības, jo lielākā ienākumu “bedre” ģimenēs rodas tieši bērna otrajā dzīves gadā. Tad ģimenes ienākumi samazinās par 32%, viņa norādīja, piebilstot, ka ultimātā paredzētie pasākumi šo kritumu mazinās.

Eksperti uzskata, ka pašreizējā vecāku pabalstu modelī primāri ir nepieciešamas divas reformas. Pirmkārt, ir jāatsaista vecāku pabalsta saņemšana no nodarbinātības. Šobrīd vecākiem tiek liegts vecāku pabalsts, ja viņi nolēmuši atgriezties darba tirgū, tādējādi cieš ne tikai vecāki, bet arī valsts kopumā, jo zaudē nodokļus, ko vecāki maksātu, legāli strādājot, skaidroja eksperti.

Otrkārt, ir jāpagarina vecāku pabalsta saņemšanas periods līdz brīdim, kamēr vecākam ir reāla iespēja izmantot pašvaldību piedāvātos pirmsskolas aprūpes pakalpojumus.

“Raugoties no finansiālā aspekta, vecāki bērna gada vecumā tiek mudināti izšķirties – māmiņai vai tētim atgriezties darbā un ģimenes atvases pieskatīšanai turpmāk algot auklīti vai arī atgriešanos profesionālajā dzīvē atlikt līdz laikam, kad bērns sāks iet bērnudārzā. Auklīte ģimenei izmaksā aptuveni 176 līdz 264 lati mēnesī. Ģimenes ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, visdrīzāk, nevarēs atļauties šādus izdevumus savā budžetā. Līdz ar to vecāki nespēs veiksmīgi savienot darba un ģimenes dzīvi un tas ilgtermiņā palielina viņu risku zaudēt profesionālās kompetences un konkurētspēju darba tirgū,” uzsver Use-Cimmermane.

Demogrāfs Mežs brīdina, ja tuvākajā laikā netiks būtiski uzlabota demogrāfijas situācija, Latvijas iedzīvotāju skaits nokritīsies līdz 1,2 miljoniem 2060.gadā un tuvosies 0,5 miljoniem 2110.gadā.

Viņš uzskata, ka valstij ģimeņu ar bērniem atbalstam jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Patlaban Latvija ģimenēs iegulda 1% līdz 1,5% no IKP un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, norādīja demogrāfs.