Mobilā versija
Brīdinājums -5.1°C
Antons, Antis, Antonijs
Trešdiena, 17. janvāris, 2018
13. decembris, 2017
Drukāt

Vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas, ELA satraucas (23)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Elīna Pinto

Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas dzimtās valodas prasmes – tas ir saistīts gan ar daudzvalodīgo apkārtējo vidi, gan faktu, ka vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas apgūšanas, tā, atklājot semināru ciklu “Latviešu valoda pasaulē un manā ģimenē”, sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Kā informē ELA, semināru cikls, kura mērķis ir atvieglot latviešu valodas apguvi diasporā un motivēt vecākus mācīt atvasēm dzimto valodu, tika aizsākts 2017.gada novembrī un turpināsies 2018.gadā. To organizē Luksemburgas Latviešu biedrība ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros.

“Mūsuprāt, valoda ir viens no mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem. Ja vēlamies, lai Latvija, latviešu nācija un valsts svin 200, 300 un vēl vairāk pastāvēšanas gadus, tad mums ir jārūpējas par savas valodas saglabāšanu. Un tas ir jādara ne tikai diasporai, bet arī tiem, kas ikdienā dzīvo Latvijā – politiskā, sociālā un ģimenes līmenī,” uzsver E.Pinto.

Eiropā darbojas 74 diasporas skoliņas, taču tajās ir iesaistījušies tikai 6% diasporā mītošo bērnu. ELA ieskatā ir būtiski parādīt valodas mācīšanās jēgu un ceļu uz šīm skoliņām arī citu bērnu vecākiem, tostarp no daudzvalodīgām ģimenēm.

Seminārā izkristalizējās vismaz pieci iemesli, kuru dēļ bērniem un jauniešiem ir svarīgi apgūt latviešu valodu arī tad, ja ģimene dzīvo ārpus Latvijas.

Valoda dod iespēju augt profesionāli

Austrālijā trimdas latviešu ģimenē dzimušo Valdu Liepiņu pēc atgriešanās Latvijā profesionālā karjera ir aizvedusi uz Luksemburgu, kur viņa šobrīd vada Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta nodaļu. “Es esmu laimīga par to, ka nonācu Luksemburgā. Bet tas tiešām ir pateicoties tam, ka latviešu valoda man bija kā otrā dzimtā valoda. Bez tās nebūtu varējusi startēt konkursā uz šo amatu,” pastāstīja Liepiņa.

Valoda kā īpašā ģimeniskā saikne

Tikmēr Pinto, kuras daudzvalodīgajā ģimenē aug divi bērni, uzsver, ka latviešu valoda ir tā, kas var veidot un stiprināt bērnu un vecāku savstarpējo emocionālo saikni, turklāt ļoti īpašā veidā.

“Latviešu valoda ir tā sirdsstīga, īpašā saikne, kas veidojas ar mūsu bērniem un kas bērniem veidojas ar mūsu vecākiem – viņu vecvecākiem. Tas ir prieks un amizantas situācijas, kad bērns veido tādus vārdus, par kuriem pat neesi iedomājies. Tas ir prieks, ko bērns radīs, darbojoties kopā ar citiem foršiem latviešu bērniem,” stāsta Pinto.

Valoda attīsta bērnu kā personību

Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, kura arī piedalījās diskusijā, uzsver, ka latviešu valodas prasme bērnu attīstīs gan kā personību, gan nodrošinās daudz labākas izredzes profesionālās karjeras veidošanā nākotnē.

“Latviešu valodai ir pietiekami augsta konkurētspēja, tā pieder pie valodām ar lielu runātāju skaitu, kaut arī funkcionē asā konkurencē ar citām pasaules valodām,” piebilst I.Druviete. Profesore arī skaidroja, kāpēc ir vērts ieguldīt valodas apguvē neatkarīgi no tā, cik augsts līmenis tiek sasniegts – pat katrs valodas prasmju mazumiņš kalpo kā atspēriens tās tālākai attīstīšanai, ja pieaugot rodas iespējas valodu lietot un pilnveidot.

Valoda kā durvis uz pasauli un līdzcilvēkiem

“Valoda ir vienīgās durvis, kas mums šobrīd pastāv. Jo vairāk valodas mani bērni pārvaldīs, jo vairāk durvju uz pasauli viņiem būs atvērtas. Turklāt caur katru valodu mēs varam ārkārtīgi daudz iemācīties; vairāk nekā gramatiku un spēju saprast, ko otrs runā, bet arī cilvēcīgu komunikāciju, uzzinot, sadzirdot un saklausot otra cilvēka stāstu,” uzskata Marija Fadula, kuras ģimenē Luksemburgā aug divi bērni un kurā lieto trīs valodas.

Valoda dod iespēju paplašināt kontaktu loku un atgriezties Latvijā

Eiropas skolas Luksemburgā audzēknis Marks atzīst, ka, pateicoties latviešu valodas prasmei un apmeklējot latviešu valodas nodarbības, viņš ir sastapis cilvēkus, kurus citādi nebūtu saticis.

“Kaut arī es tuvākajā nākotnē neplānoju doties uz Latviju, jo vidusskolu absolvēšu Luksemburgā, bet augstskolā domāju studēt citur Eiropā, nevar zināt, kurā brīdī, dzīves vidū, es varētu atgriezties Latvijā. Protams, tad man vajadzēs pamācīties latviešu valodu, jo es to gadiem nebūšu lietojis. Bet tas būs krietni vieglāk, nekā sākt no nulles,” skaidro Marks.

Latviešu valoda nebūt nav maza valoda

Tiek lēsts, ka Latvijas diaspora visā pasaulē apvieno ap 370 tūkstošiem tautiešu. Savukārt latviešu valodā runā vismaz divi miljoni cilvēku. Pēc “Ethnologue 2017” datiem, pasaulē ir 7099 dzīvās valodas, tikai 394 valodās jeb 6,8% runā vairāk nekā miljons cilvēku. Tātad pēc runātāju skaita latviešu valoda ir pasaules valodu TOP 200, kas ir ievērības cienīgs rādītājs.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Pumpēt ārvalstīs dzimušajiem un turpmāk dzīvojošajiem iekšā latviešu valodu ir bezjēdzīgi. Uz latviešu nācijas saglabāšanu tas attiecas tāpat kā mironi turēt reanimācijā.

  2. diasporas melnā avs Atbildēt

    Es esmu apņēmusies no šīs diasporas norobežoties, jo man nav pieņemami, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta labi atalgotas ES ierēdniecības bērnu mācīšanai apšaubāma līmeņa svētdienas skoliņā. Pat viszemākā ranga ierēdnis saņem vairāk nekā LR prezidents, alga konstanti aug līdz ar nostrādāto gadu skaitu un tiek indeksēta atbilstoši inflācijas rādītājam. Turklāt tiek maksāti bērnu pabalsti, kas nav mazi, un ja dzīvesbiedrs nestrādā, arī mājsaimniecības pabalsts.
    Es saprotu, ka ES ierēdniecībā strādājošie ir spējīgi uzrakstīt projektus un apgūt diasporai paredzētos līdzekļus, jo 100gades naudu tak pakaļ met, neņemsim mēs, paņems citi, bet…. varbūt godīgāk būtu bijis palīdzēt melnstrādnieku trimdas kopienām uzrakstīt tos projektus, lai viņi tiek pie šiem līdzekļiem, jo viņu bērniem nav iespēja regulāri skolā par velti mācīties latviešu valodu.
    Nav arī īpaši taisnīgi, ka, runājot par diasporu, visskaļāk runā Luksemburga, kura ir visnetipiskākā diaspora. Īrija, Anglija, tagad populārie emigrācijas virzieni – Norvēģija un Zviedrija paliek nesadzirdēti un bez projektiem, kas primāri bija iecerēti tieši ar viņiem prātā.

  3. diasporas melnā avs Atbildēt

    Informācija ir pasniegta ļoti tendenciozi. Luksemburgas diaspora nav tipiska diaspora, tā faktiski par 98% sastāv no ES iestāžu ierēdņiem, turklāt atšķirībā no Briseles, kur ir dažādu specialitāšu pārstāvji, Luksemburgā strādā galvenokārt lingvistiskie dienesti, tātad kādi 80% Luksemburgas latviešu ikdienā nodarbojas ar latviešu valodu augstākajā proffesionālajā līmenī – tulko uz to, veido terminoloģiju latviski. Jāpiebilst arī, ka Luksemburgā ierēdniecības bērniem tiek nodrošināta iespēja mācīties latviešu valodu kā atsevišķu priekšmetu Eiropas skolā. Diemžēl daļa latviešu sieviešu no jauktām ģimenēm izvēlas bērnus nenoformēt kā latviešus, bet kā vīra tautībai piederīgus, tādā gadījumā viņiem latviešu valoda netiek piedāvāta. Ir bērni, kuriem latviešu valodas zināšanas nav dzimtās valodas un nav pat švakas svešvalodas līmenī, viņi latviešu valodu kā normālu skolas priekšmetu slikto priekšzināšanu dēļ apgūt nespēj.
    Ko es ar to gribu teikt? Ir vairāk nekā dīvaini, ka kopienā, kas pamatā sastāv no profesionāliem tulkotājiem, kuri diendienā strādā ar latviešu valodu, ir vajadzīgi Latvijas puses finansēti projekti, lai augsti atalgoto, pamatā lingvistisko darbu veicošo ierēdņu bērniem mācītu latviešu valodu. Man nav nekas pretī, ja tā ir Īrija vai Norvēģija, Islande vai Nīderlande, kur pat vecāki aizmirst savu dzimto valodu un kur apkārt varbūt nav citu cilvēku, ar ko runāt latviski, bet Luksemburgas latviešiem jau nu gan būtu jāspēj saviem bērniem valodu iemācīt pašiem tādā līmenī, lai viņi spētu apgūt latviešu valodu Eiropas skolā. Ja tas viņiem ir svarīgi, protams.

  4. Bezjēdzīgi ir kādam dzīties pakaļ un mēģināt vest pie prāta. Tie kas vēlas un vēlējās ir spējuši saglabāt latviešu valodu vairāk kā 50 gadus nedzīvojot Latvijā. Ja kāds šobrīd uzskata, ka latviešu valoda ir lieka un saknes nav cieņa, lai dodas kurp vēlas.
    Labāk ieguldam naudu tepat LV esošo cilvēku -cittautiešu apmācīšania latviešu mēlē!

  5. Ja ļautiņi netaisās atgriezties, ieguvumu nav nekādu. Manuprāt, primāri jāmācās jaunajā vidē un starptautu apritē lietojamās valodas. Citādi sanāks kā LV krieviņiem …

    • Ja tu esi emigrants, saprotams ka “primāri” jāmācas tās valsts valoda kurā tu dzīvo. Arī krievu imigrantiem Latvijā.

  6. Es tikai par valodu prasmi angļu, krievu Atbildēt

    Ar patriotismu nebūsi paēdis. Latvijā labi dzīvo tie kas prot zagt cits pa nakti sīkumus. Cits pa dienu miljonus. Laba dzīve zemes ierīkotājiem bija mērot zemes kas par naudām grozījās, tiesneši ne lai lemtu taisnu tiesu bet naudas varas amats kas groza situāciju. Ir daudz amatu tie tik ziediņi

    • Ar krievu valodu to pasaulē paēdis nebūsi, tikai Krievijā. Pie tam ļoti slikti — ja neesi kāds no Pūķina pakalpiņiem.

  7. Ignacs nū Andrepnas Atbildēt

    “Mūsuprāt, valoda ir viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem… Par savas valodas saglabāšanu jārūpējas ne tikai diasporai, bet arī Latvijā – politiskā, sociālā un ģimenes līmenī.”
    Ai, ko nu! Mumsim tagadeit ar Straujumas gādeibu byus dyvas valūdas, a to mēs Latgolā cīši apspeisti asam. A kai napateks, dybinosim i sovu repubļiku! Vo.

  8. Šajos laikos Latviju pametušos laimes meklētājus/ sēņu un gliemežu lasītājus nevar salīdzināt ar pirmskara aizbēgušo inteliģenci, kas saviem bērniem un mazbērniem centās uzturēt latvietību.

  9. Ko ārzemēs dzīvojošu latviešu bērnam var dot latviešu valodas zināšanas? Iespēju atgriežoties strādāt par 400 mēnesī?
    Lielākā daļa aizbraukušo neatgriezīsies, samierinieties ar to!

  10. Valoda nav sturakmenis Latvija bet vis 4 sturakmeni. Bez valodu nav tauta. Tauta itka iekritis jura.

    Redzi ka krievi kas dzivo arzemes (Latvija) cinas prieksh savu valodu. Vini saprot ka bez krievu valodu vini zaud savu krievu identitat. Latvija protams nevar uzturet “mazo krieviju” valstu jo nav viets. Neviens valsts nav atbildigs palidzet cilvekiem uzturet etniskas saknes. Tas ir jadar pashiem, privata dzive ar personigiem
    lidzekliem.

    Ir tikai viens valsts un taa ir Latvijaa un vien valst valodu un taa ir Latviesh valoda. (Kautgan mes ar sargajam Latgalu valodu tiesibas)

    Man ir gimenei tadi cilvek kas nezzin Latviesh valodu. Ir loti redzams kaa tas viniem trukst — saprast dziesmas un visu visu. Varet iemacities bet neesmu to redzejus. Vini loti izjut to starpibu! Ja neiemaciet berniem Latvieshu valodu Jus atnemiet no Jusu bernu vinu sveto mantojum. Ar ir iespejams ka velak vini Jus vainos! Pietam, ja macaas valodu, uzlabas smadzene. Jus berniem bus labakas smadzenes.

    Pie tam, iemacities valodu nav tik grut, ipash berniem. Un ja cilvek ta rekinajas ka tikai dar kas ir praktisk vini nezaude tikai tautibu bet vinu personigu cilvecisku svarigako sastav dalu. They lose their humanity. Lai dzivo dargaa, skaista, milaa un neaizmirstama Latvieshu valoda! Un tad ari Latvija!

  11. nekā nebija vis, mans mīļais Nav! Atbildēt

    NEVIENS nav jānoraksta zaudējumos – ne padomieši, ne emigranti. Tieši padomiešiem Latvijas valsts un valoda bija svēta un tās abas katrs glabāja savā sirdī kā DĀRGUMU un nicināja tos, kuri TIEŠĀM bija padomijai lojāli ļaudis! KUR jums būtu TĀDA LATVIJA, KUR TAGAD ATGRIEZTIES UN TE APLAM RUNĀT, JA NEBŪTU TO LATVIEŠU, KURI TE PALIKA, TIKA IZVESTI UZ LIELĀKO PARADĪZI ZEMES VIRSŪ UN TOMĒR ATGRIEZĀS…LAI ATKAL BŪTU SAVĀ LATVIJĀ KAUT NICINĀTI, PAZEMOTI, AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU NEIEGŪST VAROŠI TIEŠI PARADĪZES SIBĪRIJAS DĒĻ!???????? Mūsu vecāki bija dzimuši un auguši brīvās Latvijas laikā un tās VĒRTĪBAS IEAUDZINĀJA MUMS! KO VECĀKI IEDOD PŪRĀ SAVIEM BĒRNIEM, TO NE AR KĀDĀM IDEOLOĢIJĀM RUNĀM NO SMADZENĒM NEIZSIST! To redzam arī pie šeit dzīvojošiem krieviem – KAS VIŅOS IEAUDZINĀTS, TUR PŪLES VELTAS… REZULTĀTU NEBŪS! Vienīgi viņi tagad var ATĻAUTIES SKAĻI UZVESTIES UN NICINĀT ATKLĀTI VISU LATVISKO pretēji mums padomijas gados – MĒS SĒDĒTU AIZ RESTĒM PAR VALSTS PAMATU GRAUŠANU… UŠAKOVS ATKLĀTI ŠĶEĻ SABIEDRĪBU UN VISI APMIERINĀTI…. ARĪ sevi tā dēvējošie LATVIEŠI….

  12. Tad nesakiet man ka viņi nav pārdevuši savu dzimteni dēļ labāka kumosa.

    • Tu tiesàm esi preteklis.Ja Tev pietiek ar pliku patriotisma diétu paédinàt bérnus un viñus pienàcígi izskolot,tad dari tà un slavé kaklakungus.

  13. Tā is starpība starp latviešiem un padomiešiem. Tās ir divas atšķirīgas sugas. Padomiešus, diemžēl, jānoraksta zaudējumos.

    • Tikai nelej čugunu! Esmu padomjlaiku bērns un arī skolu pabeidzu krievu laikos,- bet nekad neesmu cienījis to nāciju, kura nemāk iemācīties tās valsts, kurā dzīvo, valodu!

  14. ko brīnīties. “Vecāki”- padomju/postpadomju cilvēki, Latvijas valsts un latviešu valoda nav viņu vērtība, tā bija vērtība tiem pilsoņiem, kuri savu valsti cienīja, cēla- emigranti Otrā pasaules kara dēļ. Tāda ir skarbā patiesība. Un patiesība ir arī tā, ka ZZS un SC mūs “ievedīs saulītē”…

Draugiem Facebook Twitter Google+