Latvijā
Izglītība

Vecāki tiesā pret pašvaldību 16


Publiskajā telpā vecāki gana bieži pauduši neapmierinātību ar kārtību, kādā bērni tiek uzņemti bērnudārzos vai skolās. Kāpēc šis ir pirmais gadījums, kad kāds vēršas tiesā pret konkrētu pašvaldību? “Vecāki paļaujas uz pašvaldības skaidrojumiem, kāpēc kaut ko nevar izdarīt. Iemesls varētu būt arī bailes: kā pret bērnu izturēsies skolā vai bērnudārzā, ja vecāki būs tiesājušies ar pašvaldību. Arī mūsu gadījumā neapmierināti ir vairāk nekā četri. Taču vērsties tiesā sadūšojās tikai četri,” teic Rihards Mors.
Publiskajā telpā vecāki gana bieži pauduši neapmierinātību ar kārtību, kādā bērni tiek uzņemti bērnudārzos vai skolās. Kāpēc šis ir pirmais gadījums, kad kāds vēršas tiesā pret konkrētu pašvaldību? “Vecāki paļaujas uz pašvaldības skaidrojumiem, kāpēc kaut ko nevar izdarīt. Iemesls varētu būt arī bailes: kā pret bērnu izturēsies skolā vai bērnudārzā, ja vecāki būs tiesājušies ar pašvaldību. Arī mūsu gadījumā neapmierināti ir vairāk nekā četri. Taču vērsties tiesā sadūšojās tikai četri,” teic Rihards Mors.
Foto – Dainis Bušmanis

Kaut arī jau gadiem simtiem bērnu Rīgā, Pierīgā un vēl dažās Latvijas pilsētās trūkst vietu pašvaldības bērnudārzos, pirmā prāva, kurā vecāki tiesā aizstāvēs savas tiesības laist bērnu pašvaldības bērnudārzā, gaidāma tikai šoruden. Četri Ikšķiles novadā dzīvojoši vecāki apstrīdējuši kārtību, kādā bērni tiek uzņemti pilsētas vienīgajā bērnudārzā “Urdaviņa”.

Viens no vecākiem – Rihards Mors, kurš savā profesionālajā dzīvē turklāt ir zvērināts advokāts – stāsta, ka prasību Administratīvajā rajona tiesā iesnieguši vecāki, kuru mazuļiem šogad aprit trīs gadi. Galvenais pārmetums pašvaldībai: kaut arī bērnus bērnudārzā uzņem rindas kārtībā, šovasar uzņemti divgadnieki, kamēr rindā ilgāk esošie bērni pirmsskolas izglītības iestādē nav tikuši. Uzņemti tikai 16 trīsgadnieki, tāpēc visiem gribētājiem vietu nav pieticis, kaut viņi rindā ir ilgāk nekā divgadīgie mazuļi.

Pašvaldības izdotie saistošie noteikumi par bērnu uzņemšanu “Urdaviņā” paredz, ka bērni tiek uzņemti vienotā reģistrā, bet tajā pašā laikā tie nosaka “bērnu sistematizēšanu” atkarībā no viņu dzimšanas gada.

R. Mors uzskata, ka pašvaldībā piekoptā prakse ir pretrunā ar Vispārējās izglītības likumā teikto: “Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.” Ja ir dažādas rindas, vienlīdzības princips netiek ievērots. R. Mora dēls ir bērnudārza rindā jau no 2014. gada vasaras. Šobrīd apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi.

Vecākus neapmierina gan augstais līdzmaksājums – ap 150 eiro mēnesī, gan iestādes kvalitāte, taču nelielajā pilsētā nav liela privāto bērnudārzu izvēle. Viņi bažījas, ka nu pašvaldības bērnudārzā bērns netiks līdz pat obligātajam pirmsskolas sagatavošanas vecumam. Dažkārt “Urdaviņā” tiek izveidota četrgadnieku grupa, taču garantijas, ka nākamajā gadā tāda taps, nav. R. Mors lēš, ka pašvaldības lēmums uzņemt mazos bērnus aizskāris aptuveni 50 vecāku intereses.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa stāsta, ka divgadnieki bērnudārzā tikuši uzņemti tāpēc, ka daļa telpu esot paredzētas un īpaši pielāgotas tieši silītes grupām. Piemēram, podi un izlietnes tur esot tik zemi, ka vecākiem bērniem nebūtu piemēroti.

R. Mors domā, ka tās ir tikai atrunas. Viņš uzsver, ka nevienā dokumentā, ko neapmierinātie vecāki saņēmuši no domes, nav bijušas nekādas atsauces uz telpu nepiemērotību. “Mums teic, ka, piemēram, gultas grupiņā ir tikai 1,30 metrus garas un nederot trīsgadniekiem. Taču valdības noteikumos par higiēnas normām izglītības iestādēs garākas gultas nemaz nav minētas,” stāsta R. Mors. “Domāju, ka nav objektīvu iemeslu tam, lai uzņemtu divgadniekus, nevis trīsgadniekus. Ir tikai pašvaldības nevēlēšanās kaut ko mainīt.”

Iespējams, vaina tiešām ir pašvaldības ieradumā, jo cita starpā Č. Batņa minēja arī frāzi: “Tāda ir uzņemšanas sistēma.”

 

Neredzama caurspīdība

R. Mors arī norāda, ka, uzņemot bērnu reģistrā, viņam gan tiek piešķirts identifikācijas kods, taču vecākiem nav iespēju sekot bērna virzībai rindā. Varot gan uzzināt, ka bērns nevis pietuvojas uzņemšanai bērnudārzā, bet no tās attālinās, taču kurš bērnu apsteidzis, netopot skaidrs. “Lai uzzinātu, kāds kārtas numurs tagad ir manam bērnam, jāzvana uz domi. Kuriozi ir tas, ka mums vairākas reizes teica, ka bērns ir 36., bet es zinu vēl vismaz četrus bērnus, kam tieši tajā pašā laikā arī bija 36. numurs. Ja sistēma nav caurspīdīga, paveras iespēja dažādām manipulācijām,” spriež vecāku pārstāvis. Esot gadījumi, kad tiem, kuri novadā ir jaunpienācēji, ātrāk izdodas iekārtot bērnu bērnudārzā nekā “vecajiem” ikšķiliešiem. “Tikmēr manam dēlam – ikšķilietim ceturtajā paaudzē – nav vietas bērnudārzā,” dusmojas tēvs. Savu rīcību novada iedzīvotājiem pašvaldība neizskaidrojot.

Č. Batņa apgalvo, ka “sistēma ir caurspīdīga, tas tikai nav publiski redzams”. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju protestus, pašvaldība jau uzsākusi priekšdarbus, lai drīzumā vecāki varētu tīmeklī redzēt situāciju bērnudārza rindā.

Pašvaldības pārstāvis noliedz, ka kādam būtu iespēja nelikumīgi apiet rindu. Taču atzīst: saistošajos noteikumos ir paredzētas dažas iedzīvotāju grupas, kuru bērniem vieta bērnudārzā tiek nodrošināta ārpus rindas. Piemēram, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, karavīriem, ugunsdzēsējiem. Kad jautāju, kāpēc šo profesiju pārstāvjiem pienākas priekšrocības, novada domes pārstāvis atbild, ka par to novadā drīzumā būs diskusijas, jo plānots izstrādāt jaunus noteikumus par uzņemšanu bērnudārzā. Tad arī lems, vai arī turpmāk katra vecuma bērniem būs “sava” rinda.

 

Līdz septembrim sprieduma nebūs

Administratīvajā tiesā vecāki gan apstrīdējuši nevis noteikumus par uzņemšanu bērnudārzā, bet domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa atteikumu pārskatīt lēmumu, ar kuru bērnudārzā uzņemti bērni, kuru vidū nav sūdzētāju mazuļu. Lai nebūtu tā, ka tiesas lēmums tiek pieņemts pēc 1. septembra, kad uzņemtie bērni jau sākuši bērnudārza gaitas, sūdzētāji lūguši tiesu lemt pēc iespējas ātrāk.

Č. Batņa uzsver, ka pašvaldības pieņemtie lēmumi ir tiesiski. Turklāt, ja domes vadība lēmumu atceltu, tiktu aizskartas to vecāku tiesības, kuru bērni uzņemti bērnudārzā. “Spēles noteikumus spēles laikā nemainīsim. Citādi, kā tad būs ar tiesiskās paļāvības principu?” vaicā domes pārstāvis. Batņa arī stāsta, ka nākamā gada 1. septembrī Ikšķilē tiks atvērts jauns bērnudārzs ar 160 vietām, turklāt veidos pirmsskolas grupas arī Tīnūžu pamatskolā. Tāpēc jau pēc gada rindai uz bērnudārzu, kurā šobrīd ir 250 mazuļu, vajadzētu krietni sarukt.

Administratīvajā rajona tiesā vakar noskaidroju, ka lieta pieņemta izskatīšanai, taču vēl nav noteikts datums, kurā to izskatīs pēc būtības. 30. augustā tiks lemts par tā saukto pagaidu aizsardzību, kad rakstveida procesā tiesnesis varētu pieņemt kādu pagaidu lēmumu šajā lietā.

LA.lv