Publiskajā telpā vecāki gana bieži pauduši neapmierinātību ar kārtību, kādā bērni tiek uzņemti bērnudārzos vai skolās. Kāpēc šis ir pirmais gadījums, kad kāds vēršas tiesā pret konkrētu pašvaldību? “Vecāki paļaujas uz pašvaldības skaidrojumiem, kāpēc kaut ko nevar izdarīt. Iemesls varētu būt arī bailes: kā pret bērnu izturēsies skolā vai bērnudārzā, ja vecāki būs tiesājušies ar pašvaldību. Arī mūsu gadījumā neapmierināti ir vairāk nekā četri. Taču vērsties tiesā sadūšojās tikai četri,” teic Rihards Mors.
Publiskajā telpā vecāki gana bieži pauduši neapmierinātību ar kārtību, kādā bērni tiek uzņemti bērnudārzos vai skolās. Kāpēc šis ir pirmais gadījums, kad kāds vēršas tiesā pret konkrētu pašvaldību? “Vecāki paļaujas uz pašvaldības skaidrojumiem, kāpēc kaut ko nevar izdarīt. Iemesls varētu būt arī bailes: kā pret bērnu izturēsies skolā vai bērnudārzā, ja vecāki būs tiesājušies ar pašvaldību. Arī mūsu gadījumā neapmierināti ir vairāk nekā četri. Taču vērsties tiesā sadūšojās tikai četri,” teic Rihards Mors.
Foto – Dainis Bušmanis

Vecāki tiesā pret pašvaldību 17

Kaut arī jau gadiem simtiem bērnu Rīgā, Pierīgā un vēl dažās Latvijas pilsētās trūkst vietu pašvaldības bērnudārzos, pirmā prāva, kurā vecāki tiesā aizstāvēs savas tiesības laist bērnu pašvaldības bērnudārzā, gaidāma tikai šoruden. Četri Ikšķiles novadā dzīvojoši vecāki apstrīdējuši kārtību, kādā bērni tiek uzņemti pilsētas vienīgajā bērnudārzā “Urdaviņa”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Viens no vecākiem – Rihards Mors, kurš savā profesionālajā dzīvē turklāt ir zvērināts advokāts – stāsta, ka prasību Administratīvajā rajona tiesā iesnieguši vecāki, kuru mazuļiem šogad aprit trīs gadi. Galvenais pārmetums pašvaldībai: kaut arī bērnus bērnudārzā uzņem rindas kārtībā, šovasar uzņemti divgadnieki, kamēr rindā ilgāk esošie bērni pirmsskolas izglītības iestādē nav tikuši. Uzņemti tikai 16 trīsgadnieki, tāpēc visiem gribētājiem vietu nav pieticis, kaut viņi rindā ir ilgāk nekā divgadīgie mazuļi.

Pašvaldības izdotie saistošie noteikumi par bērnu uzņemšanu “Urdaviņā” paredz, ka bērni tiek uzņemti vienotā reģistrā, bet tajā pašā laikā tie nosaka “bērnu sistematizēšanu” atkarībā no viņu dzimšanas gada.

CITI ŠOBRĪD LASA

R. Mors uzskata, ka pašvaldībā piekoptā prakse ir pretrunā ar Vispārējās izglītības likumā teikto: “Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.” Ja ir dažādas rindas, vienlīdzības princips netiek ievērots. R. Mora dēls ir bērnudārza rindā jau no 2014. gada vasaras. Šobrīd apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi.

Vecākus neapmierina gan augstais līdzmaksājums – ap 150 eiro mēnesī, gan iestādes kvalitāte, taču nelielajā pilsētā nav liela privāto bērnudārzu izvēle. Viņi bažījas, ka nu pašvaldības bērnudārzā bērns netiks līdz pat obligātajam pirmsskolas sagatavošanas vecumam. Dažkārt “Urdaviņā” tiek izveidota četrgadnieku grupa, taču garantijas, ka nākamajā gadā tāda taps, nav. R. Mors lēš, ka pašvaldības lēmums uzņemt mazos bērnus aizskāris aptuveni 50 vecāku intereses.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa stāsta, ka divgadnieki bērnudārzā tikuši uzņemti tāpēc, ka daļa telpu esot paredzētas un īpaši pielāgotas tieši silītes grupām. Piemēram, podi un izlietnes tur esot tik zemi, ka vecākiem bērniem nebūtu piemēroti.

R. Mors domā, ka tās ir tikai atrunas. Viņš uzsver, ka nevienā dokumentā, ko neapmierinātie vecāki saņēmuši no domes, nav bijušas nekādas atsauces uz telpu nepiemērotību. “Mums teic, ka, piemēram, gultas grupiņā ir tikai 1,30 metrus garas un nederot trīsgadniekiem. Taču valdības noteikumos par higiēnas normām izglītības iestādēs garākas gultas nemaz nav minētas,” stāsta R. Mors. “Domāju, ka nav objektīvu iemeslu tam, lai uzņemtu divgadniekus, nevis trīsgadniekus. Ir tikai pašvaldības nevēlēšanās kaut ko mainīt.”

Iespējams, vaina tiešām ir pašvaldības ieradumā, jo cita starpā Č. Batņa minēja arī frāzi: “Tāda ir uzņemšanas sistēma.”