Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Vecāki VBTAI bieži sūdzas par nepamatotu bērnu atņemšanu

Foto- LETAFoto- LETA

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) saņem daudz sūdzību no vecākiem, kuriem atņemtas bērna aprūpes tiesības, jo viņiem liekas, ka tam nav pamata, intervijā aģentūrai BNS sacīja inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa, komentējot pēdējā laikā medijos nonākušos gadījumus par vecāku iespējamo vardarbību pret bērniem.

Mediji nesen rakstīja par kādu gadījumu Siguldā, kur meitenes māte stāstīja, ka lēmums par meitas atņemšanu pieņemts sekunžu laikā. Viņa neredzēja iemeslu šādam bērnu tiesību aizstāvju solim.

“Mēs saņemam daudz sūdzību no vecākiem, kam atņemtas bērna aprūpes tiesības, jo viņiem visiem liekas, ka tas ir netaisnīgi. Ir cilvēki, kas atzīst – jā, mēs bijām to pelnījuši, bet tā ir mazākā daļa. Šajā gadījumā arī esam saņēmuši vecāku sūdzību, esam izprasījuši visus materiālus no Siguldas bāriņtiesas un to vērtēsim. Taču jau uz šo brīdi varu teikt, ka bāriņtiesas rīcība bija pamatota,” norāda inspekcijas vadītāja.

VBTAI sākusi arī visu lietas apstākļu izvērtēšanu par gadījumu, kad māte un patēvs, kuriem policija piemērojusi apcietinājumu, tiek vainoti sava astoņgadīgā dēla nāvē. Rieksta-Riekstiņa pagaidām atturas no komentāriem, vai visas atbildīgās iestādes rīkojušās savlaicīgi un koordinēti, lai novērtētu risku, kāds bērnam bija, dzīvojot ģimenē.

“Kā jūs saprotat, mēs nestrādājam ar katru no Latvijas ģimenēm, tam domāts pašvaldībā sociālais dienests un bāriņtiesa. Mēs iesaistāmies, kad ir jāvērtē, vai bāriņtiesa ir izdarījusi visu nepieciešamo, vai tad, ja dienesti lūdz palīdzību sevišķi tādos gadījumos, kad nepieciešams atbalsts vai padoms, kā to risināt. Tagad mēs esam pieprasījuši visu informāciju par šo ģimeni gan no bāriņtiesas, gan sociālā dienesta, kas ir viņu rīcībā, lai varētu izvērtēt, vai šīs institūcijas ir izdarījušas visu to, kas no tām bija atkarīgs,” informēja inspekcijas vadītāja.

Izvērtējums varētu tikt sagatavots nedēļas vai divu nedēļu laikā. Pārējiem bērniem, kas aug šajā ģimenē, šobrīd tiekot meklēta jauna ģimene.

“Bērni atrodas drošā vietā, šobrīd viņi ir krīzes centrā, un tiek domāts par to, kur viņi atradīsies pēc tam. Vissarežģītākais ir nodrošināt to, lai bērni netiktu šķirtu, jo nav viegli atrast audžuģimeni, kas varētu uzņemt tik daudz bērnu. Šobrīd reāli pastāv iespēja, ka viņiem tiks atrasta audžuģimene,” atklāj Rieksta-Riekstiņa.

Ja tiesa māti atzīs par vainīgu bērna nāvē, VBTAI vadītājas viedoklis ir, ka viņai nevar atjaunot bērna aprūpes tiesības. “Neviens nevar aizliegt viņai to prasīt, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Pēc tik smaga nodarījuma, ja tas apstiprināsies, es nezinu praksē nevienu gadījumu, kad vecākam tiktu atjaunotas bērnu aprūpes vai aizgādnības tiesības,” atzina Rieksta-Riekstiņa.

Fotogrāfijās no tiesas redzams, ka mātei, uz kuru krīt aizdomas par vainu sava dēla nāvē, gaidāms vēl viens bērns. Jautāta, kas notiks ar bērnu pēc tā piedzimšanas, Rieksta-Riekstiņa norāda, ka nekur nav pateikts, ka šo bērnu jāatņem.

“Neviens likums neparedz, ka sieviete, kas kaut ko sliktu, iespējams, izdarījusi vienam bērnam, automātiski atņem visus bērnus, kas ir dzimuši pēc tam. Situācija ar katru bērnu tiek vērtēta individuāli. Ja mēs pieņemam, ka sieviete ar bērnu nekādus kontaktus nevēlēsies, tad bērns nepaliks cietuma bērnunamā, bet bāriņtiesa pieņems lēmumu un bērns atradīsies ārpusģimenes aprūpē. Automātiski pats par sevi nekas nenotiek. Ja šī sieviete lūgs atjaunot aprūpes tiesības par citiem bērniem, tas būs jāizvērtē. Cilvēka dzīvē ir dažādas situācijas un iespējamas dažādas izmaiņas,” norāda eksperte.

Viens no pēdējā laika šokējošākajiem gadījumiem ir mātes iespējamā vaina savas meitas sakropļošanā, durot viņai acī. Šis iespējamais mātes nodarījums tika atklāts tikai pēc daudziem gadiem. Meitenes psiholoģiskais stāvoklis esot smags.

“Bērns ir ārpusģimenes aprūpē, viņa ir ģimenē, bet meitenes psiholoģiskais stāvoklis nav viegls. Šeit ir jāsaprot, ka bērni, kas cieš no vardarbības – viņus sit vai lamā, viņi to zina un jūt, bet šajā gadījumā meitene nezināja, ka to nodara mamma. Viņa nejuta sāpes, kad tika veiktas manipulācijas, meitene neredzēja, kas to dara. Viņa bija zāļu iespaidā. Tas, ka viņa uzzina, ka māte ir bijusi tā, kas to ir nodarījusi, tas ir ārkārtīgi smags pārdzīvojums. Meitenei būs vajadzīga speciālistu palīdzība vēl ilgus gadus ne tikai redzes dēļ, bet psiholoģiskā stāvokļa dēļ. Mēs neveicam tādu speciālu uzraudzību, kā meitenei klājas tagad, jo, ja bērns ir ārpusģimenes aprūpē, tiešo uzraudzību veic bāriņtiesa, bet tā kā šis tomēr nav ikdienišķs gadījums, mēs sadarbojamies ar iestādēm,” komentēja Rieksta-Riekstiņa.

2011.gadā bērna aprūpes tiesības atņemtas 1961 vecākam par kopumā 2300 bērniem. Tas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Par 127 gadījumiem informētas tiesībsargājošās iestādes. Pēc kāda laika, pārskatot situāciju ģimenē, pērnā gada laikā 618 vecākiem bērnu aprūpes atjaunotas un ģimenēs atgriezušies kopumā 883 bērni, liecina bāriņtiesu gada pārskats.

Savukārt 830 gadījumos pērn tiesa lēmusi par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem. Praksē prasību tiesā bāriņtiesas visbiežāk sniedz, ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot. Vecākiem ir tiesības lūgt tiesu atjaunot aizgādības tiesības, ja zuduši apstākļi, kāpēc bērns nevar atgriezties mājās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+