Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. maijs, 2012
Drukāt

Vecāki vēlas lielāku ietekmi savu bērnu izglītības procesā

forums_km_6

Tieši vecākiem jābūt tiem, kas “pasūta mūziku” izglītības sistēmā un skolās, jo tās taču tiek uzturētas no skolēnu vecāku nodokļos samaksātās naudas. Tas bija viens no biežāk dzirdētajiem secinājumiem 1. Latvijas vecāku forumā par pozitīvām pārmaiņām izglītībā, kas sestdien norisinājās Rīgā.


Forums, kurā dalībai varēja pieteikties ikviens, pulcēja aptuveni 130 dalībniekus. Liela daļa aktīvo vecāku saistīti ar izglītības jomu arī profesionāli – strādā par skolotājiem, pasniedzējiem augstskolās vai izglītības pārvaldēs. Forums pavēra cerību, ka vecāku aktivitātēs varētu iesaistīties arī citi. Kā norādīja viena no foruma organizatorēm biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Jana Simanovska, visā Eiropā tagad vērojama tendence, ka vecāki aizvien vairāk interesējas par bērnu skolas gaitām un vēlas ietekmēt izglītības sistēmu.

Foruma sākumdaļā klāt bija arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kā arī citi ministrijas darbinieki. Pie vārda gan tika tikai R. Ķīlis, jo, kā uzsvēra J. Simanovska, šoreiz ir vecāku kārta runāt.

Ministrs teica, ka vecāku pašorganizēšanās viņu ļoti iepriecinot, solīja regulāri tikties un pat gādāt, lai vecāki ar novērotāju tiesībām varētu piedalīties ministrijas vadības sanāksmēs. Patlaban šāda privilēģija piešķirta tikai Izglītības un zinātnes arodbiedrības pārstāvim. R. Ķīļa skatījumā, ja vecāku organizācijas izveidotu pārstāvniecību, kas būtu stabils sarunu partneris, ministram būtu vieglāk strādāt un pieņemt lēmumus.

Forumā dzirdētais gan dažbrīd lika šaubīties, vai vecāku aktivitātes tiešām atvieglotu ministrijai darbu, jo vecāku paustās vēlmes, kādām jābūt skolām, bija ļoti dažādas.

 

Piemēram, daļa uztraucās par to, ka skolas nav piemērotas bērniem ar īpašām vajadzībām, bet citi raizējās, ka apdāvinātie bērni skolā nesaņem nepieciešamo uzmanību, jo pedagogi noņemas ar vājākajiem. Arī privātās vidusskolas “Patnis” direktore Maija Kokare atzina, ka “vecāku vēlmes ir ļoti dažādas un tās visas skola nekad nevarēs īstenot”.

 

J. Simanovska gan uzskata, ka lielāko daļu interešu var apmierināt.

 

Jāsaskaņo, 
pirms reformē

Par atsevišķām idejām forumā valdīja vecāku vienprātība. Pirmkārt, ka skolai jāpiemērojas bērnam, nevis bērnam skolai. Otrkārt, jebkura reforma pirms ieviešanas jāsaskaņo ar vecākiem un jāizskaidro, jo neziņa un neskaidrības vecākus biedē. Treškārt, izglītības un skolu budžetam jākļūst caurspīdīgākam. Patlaban ir skaidrs, cik naudas atvēlēts skolotāju algām, bet tas, cik naudas katra pašvaldība skolām piešķir no sava budžeta un kādiem mērķiem, bieži vien nav zināms. Ceturtkārt, jāveido kāda platforma, kas apvienotu visas vecāku organizācijas. Piektkārt, nepieciešama lielāka skolu autonomija.

Vecāki arī balsoja par septiņās darba grupās izvirzītām vecāku prasībām. Liels atbalsts bija idejai par to, ka arī turpmāk Izglītības likumā jāsaglabā nosacījums par skolas gaitu sākšanu no septiņiem gadiem. Sešgadniekus tad skolā laistu tikai tie vecāki, kuri to paši vēlas, kā tas ir tagad. Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija (trīs bērni) izteica pārmetumus par to, ka sabiedrībai nekorekti ticis ziņots par sešgadnieku skološanās aprobācijas rezultātiem. Proti, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ziņoja, ka process bijis veiksmīgs un visi iesaistītie bijuši apmierināti, kaut patiesībā Engures bērnudārza bērnu vecāki bija izteikuši iebildumus.

 

“Viens ieguvums no agrākām skolas gaitām būšot tas, ka jaunietis agrāk nonāks darba tirgū. Bet vai darba devēji būs gatavi pieņemt darbā šos astoņpadsmitgadīgos jauniešus, vai tiks nodrošināta profesionālā orientācija, lai jaunieši prastu izvēlēties atbilstošu profesiju?” jautāja S. Titova-Meija.

 

Trīs bērnu māmiņu Ivetu Mazīti visvairāk uztraucot skolēnu noslodze, jau sākot no pirmās klases. Pirmdzimtais bijis spiests jau sākumskolā pārtraukt sporta treniņus lielās noslodzes dēļ. Turklāt ikdienā mazie spiesti staipīt neatbilstoši smagas skolas somas. Iveta cer: ja vecāki būs aktīvi, šīs un citas izglītības sistēmas problēmas tiks novērstas.

 

Atvērt 
skolu vecākiem

Vairākkārt tika izteikti pārmetumi skolām, ka tās nevēlas vecāku iesaisti izglītības procesos. Skolas labprātāk vecākus uztverot tikai kā bezmaksas darbaspēku remontam, tualetes papīra iepircējus, kā naudas devējus skolas vajadzībām, masku gatavotājus pasākumiem un palīgus skolēnu mājasdarbos, nevis kā pilnvērtīgus partnerus, ar ko runāt par bērnu izglītošanās jautājumiem. Vecākiem no skolotājiem nākas dzirdēt izteikumus, ka pašvaldību skolās viss par brīvu, tāpēc, lai vecāki neiedomājas te izvirzīt kādus noteikumus.

Taču tika arī atzīts – bieži vien vecāki paši labprātāk spriež, piemēram, par ēdināšanu skolās, nevis specifiskiem izglītošanās jautājumiem, jo pēdējos nejūtas gana kompetenti. Forumā izveidotās darba grupas turpinās strādāt un aktīvisti aicinās piedalīties arī citus interesentus.

 

Krivcova meklē domubiedrus

Vecāku forums bija pievilinājis arī personas no politiskās opozīcijas. Aktīva runātāja darba grupā par vecāku līdzdalības iespējām bija “Saskaņas centra” pārstāve Elizabete Krivcova kopā ar privātskolas “Eksperiments” vadītāju Broņislavu Zeļcermanu. Par pēdējo TV3 raidījums “Nekā personīga” pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Drošības policija uzskata – viņš bijis viens no parakstu vākšanas organizatoriem par valodas referendumu, bet savā privātskolā B. Zeļcermans tiecoties izaudzināt vietējo krievu sabiedriski politisko eliti.

Kad jautāju par viņas dalībnieka statusu vecāku forumā, E. Krivcova man atzina, ka savu bērnu viņai nav, taču par kādiem bērniem gan esot uzņēmusies atbildību. Politiķe te esot ieradusies meklēt sabiedrotos izglītības sistēmas uzlabošanā. Viņa vēloties gādāt par tādām pārmaiņām izglītības sistēmā, no kurām iegūtu gan krievu, gan latviešu skolas. Par to, kādā valodā skolā būtu jāmācās, E. Krivcova forumā ne ar vienu neesot runājusi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+